Alūksnes novada dome, neskatoties uz iedzīvotāju iebildumiem, reformē skolas
Edgars Ungurs06.04.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Vakar, 6. aprīlī Alūksnes novada domes ārkārtas sēdē deputāti lēma par to, kāds turpmāk būs skolu tīkls Alūksnes novadā. Alūksnes domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (attēlā) iepriekš, tiekoties ar iedzīvotājiem un reaģējot uz sabiedrības neapmierinātību pie Alūksnes domes piketa laikā, kā arī publiskajā diskusijā 28. martā, norādīja, ka lēmums par skolu nākotni novadā tiks pieņemts līdz 1.jūlijam, tādējādi dodot cerību neapmierinātajiem vecākiem un pedagogiem nonākt pie racionāla un plašākai sabiedrības daļai pieņemama rezultāta.
Taču šonedēļ, otrdienas rītā tika izsludināta domes ārkārtas sēde, kurā tika nolemts, ka novada lielāko lauku skolu Strautiņos, kurā mācās aptuveni 100 bērnu, reorganizēs un saglabās mācības skolēniem tikai no 1. līdz 3. klasei, turpmāk organizējot mācības tām nepiemērotajā bērnudārza ēkā kopā ar pirmskolas vecuma bērniem. Tas nozīmē, ka 4. - 9. klašu skolēniem turpmāk būs jābrauc uz 10 kilometrus tālo Alūksnes pilsētu, lai arī iedzīvotāji novada lielākajā – Alsviķu pagastā, kurā atrodas Strautiņu skola, kategoriski ir pret skolas slēgšanu.
Skolu reforma, kura pamatota ar nerentabilitāti, paredz arī to, ka pirmās latviešu valodā tulkotās Bībeles tulkotāja vārdā nosauktajā un Ernsta Glika Alūksnes valsts ģimnāzijā turpmāk īstenos tikai 10. līdz 12. klašu izglītības programmas. Tas skolai paredz tuvākajā laikā zaudēt ģimnāzijas statusu nepietiekama skolēnu skaita dēļ. Reformas paredz arī to, ka līdz šim izglītības līmenī viszemākā Alūksnes novada vidusskola, kuras akreditācija brīnumainā kārtā ziņojumā netika pievienota, turpmāk kļūs par novada lielāko skolu, apvienojot to ar Alūksnes pilsētas sākumskolu.
Darba grupā, kura izstrādāja ziņojumu par skolu reformām, bet kurā netika pieaicināti visu skolu pārstāvji, to virzīja Alūksnes novada domes priekšsēdētāja vietniece, deputāte Līga Langrate, kā arī deputāte un cita starpā Alūksnes vidusskolas direktore Ilze Līviņa. Lai arī skolu reformu ziņojuma un priekšlikumu autores šajā balsojumā bija ieinteresētās personas, tas netraucēja abām balsot “PAR” šī lēmuma pieņemšanu. Ņemot vērā, ka šī lēmuma projekta variantu nolēma atbalstīt vairākums deputātu ar 8 PAR, bet 6 PRET, turpmāk Ilze Līviņa kļūs par Alūksnes novada lielākās skolas direktori.
Šāds skolu reformu rezultāts ir izdevīgs arī Alūksnes novada domes priekšsēdētājam Dzintaram Adleram, kurš pēdējos gados veikli, maskējoties aiz attīstības un tūrisma saukļiem, iemantojis uzticama sadarbības partnera slavu kā pie budžeta dalītājiem, tā vietējos celtniecības uzņēmumos, piesaistot finansējumu apjomīgajiem attīstības projektiem Alūksnē. Var tikai minēt, kā Adlera kungam izdodas panākt tik liela finansējuma piesaisti Alūksnes novadam, īstenojot finansiāli neizdevīgus un ekonomiski nepamatotus projektus. Pavisam nesen tika atcelta daudzmiljonu SPA kompleksa celtniecība Alūksnē, bet centrā jau tiek būvēts vairāku miljonu sporta komplekss, kā arī attīstības plāni paredz vēl citus liela mēroga projektus. Tāpēc var tikai minēt, cik ilgs laiks paies, kad Alūksnē blakus pusmiljonu vērtajam Alūksnes bānīša stacijas šķūnim tiks celta jauna gaismas pils, skola par vairākiem desmitiem miljonu.
Alūksnes novada iedzīvotāji var tikai cerēt, ka saistībā ar izglītības sistēmas optimizāciju Alūksnes novadā būs daudz jaunu, pārdomātu un ekonomiski pamatotu projektu, kādi ir, piemēram, Alūksnes novada Veclaicenes dabas mājas, kur par 1,5 miljoniem eiro tika uzbūvēti pieci atpūtas namiņi, kuros nav labierīcību un elektrības.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
