Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā
Nepieciešams finansiāls atbalsts augstākās komunistu un čekistu nomenklatūras sarakstu publiskošanai

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

5. decembrī Latvijas Nacionālā bibliotēka (LNB) bija uzaicināta piedalīties Saeimas Valstiskās audzināšanas un jaunatnes lietu apakškomisijas sēdē. Izskatāmais jautājums – pieejas nodrošināšana periodika.lv pilnam saturam izglītības iestādēs. Tā nu sanācis, ka saskaņā ar šī brīža likumdošanu, periodika.lv saturs ir brīvi pieejams visās Latvijas publiskajās bibliotēkās, bet, piemēram, skolu bibliotēkas formāli nav publiskas bibliotēkas un tāpēc tur, tāpat kā no publisku lietotāju datoriem ir pieejami tikai tie laikraksti, kas izdoti līdz 1946. gadam (nākamgad kļūs pieejams arī 1947. gads).

Devāmies uz komisijas sēdi ar sajūtu, ka ātri visu izrunāsim, pieņemsim pozitīvu lēmumu un tālāk jau tiks virzītas konkrētas izmaiņas likumdošanā, lai periodika.lv saturs būtu pieejams arī no skolu bibliotēkām. Jo kas gan varētu iebilst pret to, ka no skolas bibliotēkas datora kāds lauku bērns paskatās kādu vecu avīzi…? Cik ļoti gan mēs bijām maldījušies!

Sēdē piedalīties bija uzaicināti pārstāvji no Latvijas Nacionālās bibliotēkas, Kultūras ministrijas, Izglītības un zinātnes ministrijas un autortiesību aģentūra AKKA/LAA. Jau no paša sēdes sākuma kļuva skaidrs, ka AKKA/LAA nevis vienkārši iebilst pret periodika.lv pieejamību skolu bibliotēkās, bet kategoriski iebilst! Taču žoklis atkārās nevis no paša fakta, ka iebilst, bet par to, kādi argumenti tika minēti par labu piekļuves periodika.lv ierobežošanai. Atbildot uz manu jautājumu, kāds gan autortiesību pārkāpums notiktu, ja bērns no skolas bibliotēkas datora apskatītu 1970. gadu “Cīņu” vai “Padomju Jaunatni”, AKKA/LAA vadītājas Ineses Paklones (attēlā) argumenti bija:

- Paralēli ziņām tika publicēti arī literāri darbi. Konkrēti tika minēts piemērs, ka bērns blakus visādām ziņām (kuras autortiesības neaizsargā!) var ieraudzīt un izlasīt (nez kāpēc tieši) Andra Vējāna dzejoli, kas joprojām ir aizsargāts ar autortiesībām. Te ir vieta nelielai tehniskai atkāpei. Jautājumu par periodika.lv pieejamību rosināja Vēstures skolotāju biedrība. Arī mums LNB ir bijusi sadarbība ar šo biedrību un esam apmācījuši vairākas vēstures skolotāju grupas par iespējām izmantot periodika.lv saturu mācību procesā. Un tā mēs šo resursu izglītības kontekstā vienmēr esam uztvēruši – primāri kā palīglīdzekli tieši vēstures apgūšanai. Un tagad iztēlojamies situāciju, vēstures skolotājs gatavo skolēnu vēstures olimpiādei un kā praktisku uzdevumu uzdod sameklēt rakstus presē par Staburaga appludināšanu pirms Pļaviņu HES būvniecības. Skolēns dodas uz skolas bibliotēku, bet tur viņam paziņo, ka šiem rakstiem nav piekļuves, jo, redz, viņš, lasot rakstus par Staburagu, var nejauši pamanīt A. Vējāņa dzejoli un, nedod Dievs, vēl izlasīt. Un tas nekas, ka tas pats skolēns, to pašu A. Vējāņa dzejoli var jau pavisam atbilstoši likumam lasīt no sava pagasta bibliotēkas.

- Nevar garantēt, ka pie skolas bibliotēkas datora sēdēs tieši skolēns, nevis, piemēram, skolēna mamma. Es nejokoju! Tāds arguments tiešām tika minēts. Man ir liecinieki. Jo ko gan skolēnu mammas dara darba laikā? Pareizi! Sēž skolu bibliotēkās! Un tas nekas, ka ja tā skolēna mamma tiešām gribētu, viņai viss periodika.lv saturs tāpat ir pavisam atbilstoši likumam pieejams sava pagasta vai pilsētas bibliotēkā.

- Autoriem raksti presē ir ilgtermiņa peļņas avots. Tā kā arī es pats esmu publicējies žurnālos, tad zinu, ka tradicionāli par to pienākas vienreizējs honorārs vai autoratlīdzība. Dažreiz man tāds honorārs pat ir bijis negaidīts pārsteigums, jo esmu bijis ieinteresēts, lai raksts tiktu nopublicēts un varbūt pat pats būtu piemaksājis. Bet pat vistrakākajās fantāzijās man nav ienākusi prātā doma, ka man par kaut kādu rakstu žurnālā tiks maksātas autoratlīdzības visu atlikušo mūžu (un vēl 70 gadus pēc manas nāves – maniem pēcnācējiem).

Vienā brīdī pretargumenti periodika.lv pieejamībai kļuva pat klaji neloģiski. Piemēram, “tās vecās avīzes jau tāpat neviens bērns nelasīs”. Nu lieliski! Ja jau nelasīs, tad arī autoriem nekāds finansiāls kaitējums netiks nodarīts!

Izskanēja viedoklis, ka valsts varētu rast iespēju maksāt licenču maksu par tā saukto patapinājumu (izsniegumiem) digitālā vidē. Taču, pat ja tāda nauda atrastos, viss nebūtu tik vienkārši – jo praktiski nebūtu iespējas tehnoloģiski nodrošināties pret viltus patapinājumiem. Piemēram, savulaik esmu kaut ko uzrakstījis žurnālā “Bibliotēku Pasaule”. Manu rakstu ir izlasījuši varbūt 10-12 cilvēki, taču nākamajā dienā pēc tam, kad tiktu nodrošināta samaksa par patapinājumiem interneta vidē, kas man liegtu parūpēties, lai mans raksts kļūtu par pašu patapinātāko rakstu civilizācijas vēsturē? To būtu izlasījuši vairāk cilvēku nekā Hariju Poteru. Un tad es, protams, gribētu man pienākošos miljonus.

Tā ka, kamēr daudzi lasītāji pārmet padomju laiku preses nepieejamību periodika.lv no mājas datoriem, reālā situācija ir daudz skarbāka – AKKA/LAA-prāt šos laikrakstus nedrīkst skatīt arī bērniņš Viļakas pamatskolas bibliotēkā.

Pārpublicēts no https://lndb.wordpress.com

Foto no laikraksts.com

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Civilizācijas norieta enciklopēdija: mantojums

FotoĻoti izplatīts ir viedoklis par antīkās kultūras turpināšanos eiropeiskajā jeb Rietumu kultūrā. Par Rietumu kultūras sākotni un pamatu uzskata antīko kultūru. Tāds viedoklis dominē vispārējā izglītībā un sabiedrības masu apziņā.
Lasīt visu...

21

Vai TV3 politisko ziņu reportieris barojas no pirista Federa?

FotoVakar noskatījos visu televīziju sižetus par Reģionālās apvienības rīkoto preses konferenci par startu vēlēšanās. Sižeti kā jau sižeti - kas būs līderi, kāda programma, kā līdz šim veicies un kāds partijas reitings.
Lasīt visu...

13

Liksim svešus bērnus mierā

FotoIedomājieties - jūs pavadāt nedēļas nogali mājās ar ģimeni. Kamēr jūs esat virtuvē un gatavojat pusdienas, jūsu mājās kāds ielaužas un aizved prom jūsu bērnu. Kādu laiku šis "kāds" jūsu bērnu tur ieslodzījumā pie sevis, bet ar laiku bērns aug, kas, protams, rada problēmas - ēd vairāk, vajadzīgas jaunas drēbes utt. Tad nu nolaupītājs sameklē bērnunamu, kur jūsu bērnu izmitināt - lai atbildīgās iestādes par viņu rūpējas. Bet jūs par savu bērnu nekad vairs neko nedzirdat...
Lasīt visu...

12

Džungļu likumi

FotoLielākā cilvēku daļa, arī latviešu, dzīvo ilūziju varā. Bieži nākas dzirdēt sašutušas runas un pārmetumus par kādu politiķi – nu kā viņš tā drīkst, nu kā viņš tā var... Bet kāpēc lai viņš tā nedrīkstētu un nevarētu? Noziedznieki neveido noziedzīgas organizācijas, lai ievērotu likumus, politiķi neveido politiskas organizācijas un necīnās par varu, lai ievērotu likumus un partiju programmās rakstīto.
Lasīt visu...

22

Kāpēc es raudāju?

FotoEs esmu ļoti nemuzikāls cilvēks. Man ne tikai nav muzikālās dzirdes, man pat ir problēmas ar elementāra ritma sadzirdēšanu (pat valsī man ir problēmas, tam jābūt ļoti elementāram un izteiktam, lai es varētu izdejot visvienkāršāko viens, div’, trīs, viens, div’, trīs, bet par tādām lietām kā tango man pat nav, ko domāt). Man nepatīk arī pasākumi, kuros ir daudz cilvēku. Es varu izturēt, ja vajag, bet man nepatīk. Bet vēl vairāk man nepatīk un īpašas aizdomas raisa masu kultūras produkti. Ja kaut kas patīk visiem, es negribu pat uzzināt, kas tas ir.
Lasīt visu...

10

Esiet sveikti, Ziemas... nē, Dziesmusvētku dalībnieki

FotoSvētku dalībnieki! Šodien mēs svinam latviešu dziesmas un dejas svētkus! Es sveicu Vispārējo latviešu dziesmusvētku kopkori – mūsu tautas diženāko simbolu – stipru un varenu!
Lasīt visu...

21

Viss sākas galvā – gan attieksme, gan diskriminācija

FotoVēlos izteikt pārdomas par vienu tēmu, kura nav atrodama nevienas politiskās partijas līdz šim zināmajām priekšvēlēšanu programmām. Varbūt tāpēc, ka ilgus gadus šajā pasaules nostūrī gan padomijas laikos, gan arī neatkarības laikos tā bija un ir savā ziņā tabu. Līdzīgi kā ar karstu kartupeli - to paviļā, paviļā, bet baidās paņemt rokās, kur nu vēl par to runāt vai rakstīt. Lielākā daļa sabiedrības par to negrib runāt, rakstīt, kur nu vēl domāt. Kas to gribētu darīt? Tie ir cilvēki ar funkcionāliem traucējumiem un viņu tuvinieki.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Nosaukšu uzvārdus rīt

Godātā redakcija, steidzu paust savu atbalstu lieliskai iniciatīvai, kurai pievienojas jauni un veci. Es šeit domāju a. god. zv. adv. Gobzema kga pasākto...

Foto

Latvijas dilemma

2018.gada 24.maijā portālā „Delfi” publicēja Viļa Krištopana „versiju” ar nosaukumu „Izniekotās iespējas”. Tā ir laba publikācija. Šī „versija” tāpat kā jebkura versija aicina radoši...

Foto

Vēstule Romas pāvestam: lūdzam iniciēt starptautisku izmeklēšanu saistībā ar Latvijā katastrofiskos apmēros radīto nabadzību

Latvijas Katoļu baznīca un valsts augstākās amatpersonas ir aicinājuši Jūsu Svētību apmeklēt...

Foto

Putins jau rokas stiepiena attālumā no NATO Ahileja papēža

Tas ir tikai burtiski dažu mēnešu jautājums, kad Putina Krievija var satricināt NATO un visus 21. gadsimta...

Foto

Par Dziesmu svētkiem (raksts tapis pirms pieciem gadiem)

Deju svētku biļetes nopirku „no rokas” par 50 latiem gabalā. Labi, ka pirku laikus, pēdējā dienā cena uzkāpa...

Foto

Ko aizstāv Aldis Gobzems?

Pēdējo nedēļu laikā bijušais Maksātnespējas administrācijas direktors Aldis Gobzems ir nācis klajā ar virkni skaļiem paziņojumiem. Tiek izmantoti visi līdzekļi, lai, iespējams,...

Foto

Kāpēc es nekad nebalsošu par „Saskaņu”: privātas pārdomas vēlēšanu sakarā

Man tas vienmēr šķitis pašsaprotami. Taču pēdējo notikumu sakarā gribēju pateikt arī tādā melns uz balta...

Foto

Klusais centrs var gulēt mierīgi – ogle uzlabos jūsu kuņģa darbību

Gruzīniem esot desmitiem lielisku attaisnojumu gadījumam, ja šašliks nav izdevies gluži tik labs kā vajadzētu....

Foto

Stulbuma modernizācija

Principā nekas negaidīts nav noticis. Stulbeņi nekad brīvprātīgi nepadodas. Stulbums atrodas ambiciozuma virsotnē. Stulbums nepazīst paškritiku un piekāpību. Stulbeņu godkārību var apturēt, kā tautā...