Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Atbilstoši KL 61.panta pirmajai daļai personu, kas, notiesāta ar brīvības atņemšanu, var nosacīti pirms termiņa atbrīvot no pamatsoda izciešanas, ja ir pamats uzskatīt, ka tā pēc atbrīvošanas spēs iekļauties sabiedrībā, neizdarot noziedzīgu nodarījumu. Esmu absolūti pārliecināts, ka A.A.Bērziņš ir nekavējoties atbrīvojams no turpmākas sodas izciešanas, no soda izciešanas, ko patiesībā viņš nemaz nekad nebija pelnījis.

Vēlos uzsvērt, ka šī nav parasta pirmstermiņa atbrīvošanas lieta. Šī ir politiska lieta. Ar savu principiālo sabiedriski politisko nostāju A.A.Bērziņš ir kļuvis par simbolu varas opozīcijai, iemantodams patiesu cieņu ievērojamā mūsu sabiedrības daļā!

Šī ir vienreizēja iespēja tiesai mazināt to lielo netaisnību, kāda līdz šim pret A.A.Bērziņu ir veikta. Citas iespējas mīkstināt šo netaisnību nebūs!

Kā A.A.Bērziņš norādījis intervijā žurnālam „Rīgas Laiks”, tad viņam par izveidojušos situāciju ir „baigais riebums”. Godātā tiesa, neveicināsim turpmāku riebuma attīstību, bet ļausim A.A.Bērziņam atgriezties pilnvērtīgā sabiedrības dzīvē!

Atbilstoši Augstākās tiesas 2014.gada 23.decembra spriedumam un Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 25.novembra lēmumam A.A.Bērziņam piespriests brīvības atņemšanas sods uz 20 mēnešiem.

Atbilstoši Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas (tiesas sēdes priekšsēdētāja D.Ķeire) 2018.gada 22.maija lēmumam (lieta Nr.4.1-1/0117-18/6) A.A.Bērziņa soda termiņā ieskaitīts laiks, kuru A.A.Bērziņš pavadījis apcietinājumā Čehijas Republikā no 2017.gada 31.marta līdz 2018.gada 23.martam. Šis lēmums ir stājies spēkā 2018.gada 12.jūnijā.

Kopš 2018.gada 23.marta līdz pat šodienai, 2018.gada 16.jūlijam A.A.Bērziņš izcieš sodu Rīgas Centrālcietumā. Tādējādi kopumā A.A.Bērziņš jau ir izcietis 1 gadu 3 mēnešus (kopā 15 mēnešus) un 16 dienas. Uz šo brīdi neizciestā soda daļa ir 4 mēneši un 14 dienas.

Lemjot un vērtējot par A.A.Bērziņa nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, svarīgs ir jautājums, vai jau tagad ir sasniegts KL 35.panta otrajā daļā noteiktais soda mērķis? Vai ir pilnīga pārliecība par to, ka A.A.Bērziņš, atrodoties brīvībā, spēs izciest atlikušo sodu, neizdarot kādu nodarījumu. Esmu pārliecināts, ja A.A.Bērziņš šodien tiks atbrīvots no turpmākas soda izciešanas, tad nekādus noziedzīgus nodarījumus viņš nākotnē neizdarīs.

2018.gada 30.jūnijā apritēja 3/4 no 20 mēnešu soda termiņa, tādēļ A.A.Bērziņš tiesā iesniedzis lūgumu par nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu bez elektroniskās uzraudzības.

Lietā atrodas Valsts probācijas dienesta 2018.gada 20.jūnija izvērtēšanas ziņojums par A.A.Bērziņu, kura atziņas, izmantojamas arī lemjot par pirmstermiņa atbrīvošanu no soda bez elektroniskās uzraudzības.

Aizstāvībai nav šaubu, ka A.A.Bērziņš neizdarīs noziedzīgus nodarījumus un veiksmīgi iekļausies sabiedrībā, ja šodien tiks atbrīvots no cietuma važām.

1. A.A.Bērziņa personība

A.A.Bērziņš nav noziedznieks, viņa rīcība 2009.gada 13.janvārī nav pelnījusi tādu krimināltiesiski represīvu nosodījumu, kādu viņam ir sniegusi tieslietu sistēma. Bez apsūdzības pēc KL 225.panta, A.A.Bērziņš nekad iepriekš nav saukts pie kriminālatbildības, viņam nav nekādu iepriekšējo sodāmību. Tas tikai apliecina, ka iztiesātajam kriminālprocesam pret A.A.Bērziņu ir bijis izteikti gadījuma raksturs.

Nav pilnīgi nekāda pamata pieņēmumiem, ka nākotnē A.A.Bērziņš varētu tikt saukts pie kriminālatbildības, jo viņš ir likumpaklausīgs cilvēks, kurš līdz aizturēšanai un apcietināšanai ir dzīvojis ļoti aktīvu sabiedrisko un sociālo dzīvi.

A.A.Bērziņš ir zinātniskā grāda pretendents. Pirms soda izciešanas viņš vadīja savu zemnieku saimniecību, vadīja folkloras kopu, audzināja savus trīs nepilngadīgos bērnus, kā arī aktīvi piedalījās dažādās sabiedriskajās aktivitātēs.

Pieņemot lēmumu par A.A.Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošanu, tiktu sperts pirmais solis, lai censtos amortizēt tos nepamatotos lēmumus, kurus līdz šim par A.A.Bērziņu ir pieņēmušas dažādas institūcijas un iestādes.

Uzsveru, ka A.A.Bērziņš ir dažādi juridiski interpretējamu tiesību normu ķīlnieks. No visiem lietas materiāliem viennozīmīgi izriet, ka A.A.Bērziņš ir likumpaklausīgs cilvēks, kuram nav jāatrodas izolācijā no sabiedrības un nav jāturpina izciest sodu ieslodzījumā.

A.A.Bērziņš iepriekš vairākkārtīgi ir administratīvi sodīts pirms ilga laika (automašīnas novietošana neatļautā vietā u.tml.), taču tas tiešā veidā nav saistāms ar viņam piespriesto sodu. Uzsveru, ka Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palāta savā 2014.gada 23.decembra spriedumā (skat. sprieduma 34.lpp. 2.rindkopu no augšas) konstatēja: „[..] No noziedzīgā nodarījuma ir pagājuši gandrīz seši gadi. Ne pirms šī noziedzīgā nodarījuma izdarīšanas, ne arī šo gandrīz sešu gadu laikā A.A.Bērziņš nav izdarījis nekādus likumpārkāpumus.”

Proti, A.A.Bērziņš ne pirms, ne pēc 2009.gada 13.janvāra nav veicis kādus likumpārkāpumus, tādējādi A.A.Bērziņš viennozīmīgi atzīstams par likumpaklausīgu personu.

Arī no Valsts probācijas dienesta 2018.gada 20.jūnija izvērtēšanas ziņojuma kopsavilkuma par A.A.Bērziņu, izriet, ka nekas „neliecina par A.A.Bērziņam piemītošām kriminogēnu uzvedību veicinošām problēmām”.

Probācijas dienesta ziņojuma kopsavilkumā norādīts, ka „A.A.Bērziņam ir pietiekamas zināšanas un prasmes, kas viņam ļauj veiksmīgi iekļauties darba tirgū un gūt iztikas līdzekļus tiesiskā ceļā. Dienesta rīcībā esošā informācija, kas iegūta no paša A.A.Bērziņa, liecina, ka viņam ir konkrēts nodarbinātības plāns – darbošanās savā zemnieku saimniecībā, līdz ar to var pieņemt, ka A.A.Bērziņam būs iespējas tiesiskā ceļā gūt iztikas līdzekļus.”

Rīgas Centrālcietuma 2018.gada 27.jūnija izziņā (lietas lapa 16) par notiesātā A.A.Bērziņa soda izpildes gaitu norādīts, ka atkārtota noziedzīga nodarījuma izdarīšanas risks ir zems, noziedzīgu nodarījumu izdarīšanas riska pakāpe nav mainījusies; dinamika neitrāla (skat. 4.8., 4.9.punktu).

Šajā izziņā ir vairākas būtiskas kļūdas. 4.2.3.2.punktā norādīts, ka A.A.Bērziņš netika iesaistīts darbā bez darba samaksas, lai gan patiesībā A.A.Bērziņš citiem ieslodzītajiem vienu reizi nedēļā pasniedza angļu valodu.

4.3.punktā norādīts, ka A.A.Bērziņš nav piedalījies garīgās aprūpes pasākumos, lai gan patiesībā viņš tādos pasākumos pat vairākkārt ir ņēmis dalību.

Jāuzsver, ka lietā esošās ziņas par A.A.Bērziņu ir novecojušas, jo Valsts probācijas dienests savu izvērtējumu pabeidza 2018.gada 20.jūnijā, savukārt Rīgas Centrālcietums izziņu sagatavoja 2018.gada 27.jūnijā. No 2018.gada jūlija mēneša sākuma A.A.Bērziņš ir iesaistījies resocializācijas programmā, proti, profesionālās pilnveides izglītības programmā „Apdares darbi un telpu remonts”.

A.A.Bērziņš visu ieslodzījuma laiku ir uzturējis ciešas attiecības ar savu ģimeni – vecākiem, bērniem un draudzeni, ar kuru kopā plānota kopdzīve. Ģimene pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma turpinās sniegt atbalstu A.A.Bērziņam, kā arī A.A.Bērziņš varēs rūpēties par savu ģimeni. Tas izriet no Valsts probācijas dienesta izvērtēšanas ziņojuma.

A.A.Bērziņš ar savu taisnības cīnītāja piemēru un principiālo nostāju ir ieguvis plašas Latvijas sabiedrības simpātijas. Internetā izveidotajā vietnē, kurā varēja parakstīt petīciju, lai atceltu netaisnīgo cietumsodu A.A.Bērziņam, līdz 2018.gada 01.jūlijam bija parakstījušas 5118 fiziskas personas.

2. Nosacītā brīvības atņemšanas soda nelikumīga aizstāšana ar reālu brīvības atņemšanas sodu

Šodien nevēlos tiesu noslogot ar ziņām par visiem pieļautajiem procesuālajiem pārkāpumiem pret A.A.Bērziņu, šeit minēšu tikai vienu, kam ir būtiska nozīme, vērtējot nepieciešamību A.A.Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošanai.

Valsts probācijas dienests 2015.gadā lūdza tiesu A.A.Bērziņam aizstāt nosacīto brīvības atņemšanas sodu ar reālo brīvības atņemšanas sodu, jo A.A.Bērziņš neierādās Valsts probācijas dienestā uz tikšanos ar šī dienesta pārstāvi. Tas patiesībā bija formāls iegansts, lai turpinātu paraugprāvu pret A.A.Bērziņu.

Valsts probācijas dienesta iesniegumu par spriedumā noteiktā soda izpildīšanu izskatīja tiesa nelikumīgā sastāvā, jo tika būtiski pārkāpta lietas izskatīšanas piekritība. A.A.Bērziņa deklarētā dzīvesvieta kopš 2015.gada 29.jūlija ir „Lielie Būmaņi”, Būmaņi, Rudzātu pagasts, Līvānu novads, LV-5328, kur, starp citu, A.A.Bērziņš dzīvos arī pēc atbrīvošanās no ieslodzījuma. Tādējādi lieta atbilstoši teritoriālajai piekritībai bija jāskata Preiļu rajona tiesai (pēc 2016.gada 1.februāra – Daugavpils tiesai Preiļos). Taču lietu 2015.gada 25.novembrī izskatīja Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa. Šo rupjo kļūdu nenovērsa Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesu kolēģija, lai gan apelācijas instances pienākums bija nekavējoties nosūtīt lietu atkārtotai izskatīšanai pēc piekritības uz Daugavpils tiesu Preiļos.

Turklāt tiesa, kura aizstāja nosacītu brīvības atņemšanas sodu ar reālu brīvības atņemšanas sodu (Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesas 2015.gada 25.novembra lēmums, Rīgas apgabaltiesas 2016.gada 08.februāra lēmums), tīši pārkāpa Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2014.gada 23.decembra spriedumā noteikto un saistošo, ka „A.A.Bērziņam nav nepieciešams noteikt Krimināllikuma 55.panta sestajā daļā paredzētos pienākumus” (skat. Augstākās tiesas Krimināllietu tiesu palātas 2014.gada 23.decembra sprieduma 34.lpp. 3.rindkopa no augšas).

Krimināllikuma 55.panta sestā daļa (redakcija līdz 2015.gada 31.janvarim) paredzēja, ka tiesa, nosacīti notiesātajam, varēja uzlikt par pienākumu:

noteiktā termiņā novērst radīto kaitējumu;

nemainīt dzīvesvietu bez Valsts probācijas dienesta piekrišanas;

piedalīties probācijas programmās saskaņā ar Valsts probācijas dienesta norādījumiem;

neapmeklēt noteiktas vietas;

noteiktā laikā atrasties savā dzīvesvietā;

ievērot citus nosacījumus, kurus tiesa atzīst par nepieciešamiem soda mērķa sasniegšanai.

Neviens no minētajiem pienākumiem A.A.Bērziņam ar tiesas spriedumu piemērots netika.

Vērtējot, vai sods ir necilvēcīgs un cilvēka cieņu degradējošs, ir jāņem vērā konkrētā soda veida samērīgums ar sodītās personas rīcību. A.A.Bērziņam tika piemērots neadekvāts – reāls brīvības atņemšanas sods. Faktiski A.A.Bērziņam reālu brīvības atņemšanas sodu noteica probācijas dienesta ierēdņi, kas ir pretrunā gan samērīgam principam, gan Augstākās tiesas spriedumam.

Uzsveru, ka Augstākās tiesas trīs tiesnešiem bija pārliecība, ka A.A.Bērziņš nekādus likumpārkāpumus neizdarīs. Un, redzams, ka A.A.Bērziņš ir pilnībā attaisnojis viņam doto uzticību un nekādus likumpārkāpumus nebija veicis.

Soda izpildes – reālas brīvības atņemšanas – mērķis nav sagādāt personai fiziskas ciešanas vai pazemot cilvēka cieņu, vai izstumt viņu no sabiedrības. Kriminālsodu politikas mērķis pēc būtības ir nodrošināt efektīvu valsts reakciju uz noziedzīgiem nodarījumiem, nodrošināt atbilstību starp valsts vārdā piemērojamo represiju, valsts un indivīdu interesēm, kā arī sekmēt personu tiesisku uzvedību un noziedzīgu nodarījumu novēršanu. Vienaldzīga un formāla soda piemērošana, kā tas noticis A.A.Bērziņa lietā, neatbilst valsts un sabiedrības interesēm, kā arī demokrātiskām Eiropas civilizācijas pamatvērtībām, kā arī nesasniedz soda mērķi un nenoregulē taisnīgas krimināltiesiskās attiecības.

3. A.A.Bērziņam piespriestais sods nav bijis samērīgs

Tiesa kopumā A.A.Bērziņa lietā nemaz nav piemērojusi samērīguma principu, proti, noteiktajam sodam bija jābūt samērīgam ar izdarīto. Samērīguma princips izriet no Satversmes 1.pantā noteiktā tiesiskas valsts jēdziena. Tas arī ir cieši saistīts ar Satversmes 92.pantā iekļauto taisnīguma principu, no kura izriet, ka katrai personai ir konstitucionālas tiesības prasīt taisnīgumu, bet tiesai pienākums katru lietu izskatīt taisnīgi. Nav iespējams personai par noziedzīga nodarījuma izdarīšanu noteikt samērīgu sodu, ja tas nav taisnīgs un likumīgs.

Krimināltiesībās samērīguma princips izriet no KL 46.panta otrās un trešās daļas, proti, piespriestajam sodam jābūt samērīgam ar nodarījumu. Par samērīgu var atzīt tikai tādu sodīšanas veidu, kuru, piemērojot, labums, ko iegūs sabiedrība, būs lielāks par indivīda tiesībām. A.A.Bērziņa gadījumā ir noticis tieši pretējais – sabiedrība A.A.Bērziņa cietumsoda dēļ ļoti daudz ko ir zaudējusi, daudzi A.A.Bērziņa attīstītie projekti ir apstājušies vai pazuduši nebūtībā, nav dzimuši pēcnācēji, nav pabeigta doktora disertācija, nav īstenoti vairāki muzikālie projekti, sagandēta fiziskā un garīgā veselība u.t.t.

Arī Liecinieki Vilnis Baltiņš un Valdis Jurkovskis šodien tiesā pauda savu sašutumu, ka A.A.Bērziņam piemērotais sods nav bijis samērīgs un notikušais ar viņu ir liela netaisnība.

Sodam jābūt noteiktam individualizēti, lai tas nebūtu pārāk bargs un pārāk lielā mērā neierobežotu personas pamattiesības, ņemot vērā, kādu pārkāpumu ir veikusi konkrētā persona.

Sods nedrīkst degradēt nedz sodāmo personu, nedz sabiedrību. Taču A.A.Bērziņa gadījumā tieši tā ir noticis, jo nesamērīgā soda dēļ, pretēji soda jēgai, A.A.Bērziņš un arī sabiedrība kopumā ir ilgstoši bijusi pakļauta totālai degradācijai. Ja sabiedrība neciestu no šīs netaisnības, tad, piemēram, par A.A.Bērziņa lietu nebūtu absolūti nekādas intereses no plašsaziņas līdzekļu puses, tad viņu cietumā neintervētu, piemēram, žurnāls „Rīgas Laiks” un citi.

Esmu pārliecināts, ka par divu sniega piku, tukšas plastmasas pudeles un divu akmeņu iemešanu pa valsts iestādes ēkas fasādi, kā rezultātā, iespējams, tika izsista viena loga rūts (nodarījuma zaudējumi aptuveni 30-40 euro) 20 mēnešus ilgs cietumsods ir klaji un uzkrītoši nesamērīgs. Turklāt citiem apsūdzētajiem pēc tā paša KL 225.panta tika piemēroti vairākas reizes mīkstāki sodi, galvenokārt, piespiedu darba soda veidā.

Turklāt kopš 2009.gada 13.janvāra ir pagājuši vairāk kā 9,5 gadi, kuru gaitā A.A.Bērziņš ir dzīvojis likumam paklausīgu dzīvi.

4. A.A.Bērziņš jau ir izcietis trīs ceturtdaļas no viņam piespriestā soda

A.A.Bērziņš kopš 2017.gada 31.marta ir izolēts no sabiedrības, kad tika aizturēts Čehijas Republikā, un faktiski sāka izciest sodu ieslodzījumā. Uz Latviju A.A.Bērziņš tika pārvests 2018.gada 23.martā un viņš joprojām turpina izciest brīvības atņemšanas sodu Rīgas Centrālcietumā.

Izciestais sods (15 mēneši un 16 dienas) vairākkārt pārsniedz samērīga soda apmērus. Tādēļ šodien tiesas pienākums būtu nešaubīgi atbrīvot A.A.Bērziņu pirms termiņa, tādējādi vismaz daļēji mīkstinot esošo soda nesamērīgumu un radīto netaisnīgumu.

Piemēram, lietā Nr.xxx (krimināllietas Nr.xxx), kurā Jelgavas tiesa 2017.gada 18.janvārī izskatīja notiesātā Sergeja K. nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda, tiesa atbrīvoja notiesāto S.K. no atlikušā soda (3 gadi 2 mēneši 21 diena) izciešanas nosacīti pirms termiņa. Būtiski norādīt, ka S.K. tika sodīts par slepkavību un citiem sevišķi smagiem noziegumiem, kā arī bija pieļāvis 17 režīma pārkāpumus.

Kā norādīts Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūrā lietā „Harakčijevs un Tolumovs pret Bulgāriju”[1] „nosacītas pirmstermiņa atbrīvošanas mērķim ir jābūt tādam, kas palīdz ieslodzītajiem pāriet no dzīves ieslodzījumā uz likumam pakļāvīgu dzīvi sabiedrībā saskaņā ar atbrīvošanas nosacījumiem, un veicināt to, lai šīs beigas sekmē sabiedrības drošību un noziegumu samazināšanos sabiedrībā”.

Jāsecina, ka, atbrīvojot A.A.Bērziņu nosacīti pirmstermiņa, tiktu sekmēta sabiedrības drošība.

5. Iespējamais „pārkāpums” cietumā

Lietas materiāli satur ziņas, ka A.A.Bērziņš 2018.gada 18.maijā ir sodīts ar aizliegumu vienu mēnesi (līdz 2018.gada 18.jūnijam) pirkt pārtikas produktus un tabakas izstrādājumus brīvības atņemšanas iestādes veikalā. A.A.Bērziņš šo administratīvo sodu jau ir izcietis un tādēļ šis apstāklis tiesai atkārtoti nebūtu jāvērtē, lemjot jautājumu par pirmstermiņa atbrīvošanu.

Par minēto Rīgas Centrālcietuma priekšnieka lēmumu ir iesniegta gan A.A.Bērziņa, gan mana sūdzība, kuru virzība uz doto brīdi vēl nav skaidra.

KL 61.panta otrās daļas 4.punktā noteikts, ka nosacītu pirmstermiņa atbrīvošanu no soda var noteikt, ja ir pagājis kriminālsodu izpildi reglamentējošā likumā noteiktais laiks pēc sodu piemērošanas par sodu izciešanas režīma pārkāpumu un nav spēkā sodu par brīvības atņemšanas soda izpildes laikā izdarītajiem administratīvajiem pārkāpumiem.

Pirmkārt, likumdevējs šajā normā nav identificējis par kādu „kriminālsodu izpildi reglamentējošo likumu” konkrēti ir teikts, tādējādi nav iespējams precīzi pārliecināties par tieši kāda likuma noteiktajiem termiņiem ir runa.

Otrkārt, sodu par iespējamo režīma pārkāpumu piemēroja bez lietas apstākļu noskaidrošanas, bez izmeklēšanas, par notikušo netika veikta pārbaude.

Treškārt, uzreiz pēc „pārkāpuma” A.A.Bērziņš savā paskaidrojumā norādīja, ka pieļauj, ka notikušais ir tīša provokācija.

Ceturtkārt, A.A.Bērziņš par „pārkāpumu” tika sodīts nākamajā dienā. Tas pierāda, ka pret A.A.Bērziņu tika īstenota tīša provokācija ar mērķi viņu nekavējoties sodīt par nenotikušu pārkāpumu.

Piektkārt, lietas materiāli nesatur nekādus pierādījumus, nekādas ziņas par faktiem, ka A.A.Bērziņš būtu saistāms ar „konstatēto pārkāpumu”. Fakts, ka kāds priekšmets atradās A.A.Bērziņa mantās pašsaprotami nepierāda, ka tieši A.A.Bērziņš būtu šo priekšmetu šajās mantās licis un zinājis par tā esamību viņa mantās. Lietā nav pierādījumu, ka A.A.Bērziņš būtu izmantojis izņemto priekšmetu. Nav pierādījumu, ka uz priekšmeta būtu izņemtas kādas A.A.Bērziņa pēdas (piemēram, pirkstu nospiedumi vai DNS materiāls).

Sestkārt, Rīgas Centrālcietuma 2018.gada 27.jūnija izziņā par A.A.Bērziņa soda izpildes gaitu secinājumā ir norādīts, ka A.A.Bērziņš neatbilst Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta 4.daļas nosacījumiem, jo nav pagājuši 6 mēneši pēc disciplinārsoda piemērošanas. Šāds cietuma secinājums nav pareizs, jo:

A.A.Bērziņam nav piemērots disciplinārsods, bet gan režīma pārkāpums. Tie ir divi dažādi juridiski jēdzieni ar atšķirīgu nozīmi un tiesiskajām sekām;

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta 4.daļa attiecas uz sodu izpildes režīma noteikšanu, jo Latvijas Sodu izpildes kodeksa 50.3 panta nosaukums ir „Soda izpildes režīma noteikšana”;

Latvijas Sodu izpildes kodeksa 79.1 panta pirmajā daļā noteiktais ir pilnā apmērā ievērots, jo uz 2/3 soda izciešanas brīdi (2018.gada 10.maijā) A.A.Bērziņam nebija nekādu režīma pārkāpumu vai administratīvo sodu.

Jāsecina, ka nav pamatota atsaukšanās uz KL 61.panta otrās daļas 4.punkta neizpildi, jo juridiski nav stājies spēkā tāds Ieslodzījuma vietu pārvaldes lēmums vai tiesas spriedums, kurš apstiprinātu, ka Rīgas Centrālcietuma priekšnieka lēmums par „pārkāpumu” būtu bijis objektīvs un pamatots. Tādēļ, ievērojot Satversmes 92.pantā nostiprināto nevainīguma prezumpciju, A.A.Bērziņš juridiski un formāli ir atzīstams par nesodītu saistībā ar šajā lietā figurējošo „pārkāpumu”.

6. Ierobežotās izglītības iespējas

Lai gan vārdos cietuma vadība deklarē, ka ikvienam ieslodzījumā ir tiesības uz izglītību, A.A.Bērziņa gadījumā notiek tieši pretējais, liedzot resocializācijas un izglītības iespējas. Kā izriet no Latvijas Universitātes 2018.gada 31.maija izziņas Nr.SD-S20/66 A.A.Bērziņš ir doktora grāda pretendents un ir tiesīgs iesniegt promocijas darbu augstskolā.

A.A.Bērziņš turpina darbu pie doktora disertācijas, taču cietuma vadības dēļ viņam tiek liegtas konstitucionālās tiesības uz izglītību.

Es jau 2018.gada 04.jūnijā ar iesniegumu vērsos Rīgas Centrālcietumā ar lūgumu ļaut A.A.Bērziņam izmantot datoru doktora darba izstrādei un pētniecībai. Atbilde uz šo manu iesniegumu nav sniegta līdz pat šim brīdim.

Arī pats A.A.Bērziņš 2018.gada 26.jūnijā vērsās ar sūdzību Ieslodzījuma vietu pārvaldē, apstrīdot Rīgas Centrālcietuma administrācijas lēmumu, ar kuru atteikts izmantot skaitļotāju doktora disertācijas izstrādei.

Ieslodzījuma vietu pārvaldes 2018.gada 04.jūlija atbilde Nr.1/12-B/2409 uzskatāmi demonstrē diskriminējošu attieksmi pret A.A.Bērziņu, liedzot viņam izmantot atbilstošu datortehniku un programmatūru sava doktora darba izstrādei. Tas ir klajš A.A.Bērziņa cilvēktiesību pārkāpums! Liedzot veikt pētījumus zinātnē, faktiski cieš visa sabiedrība kopumā, jo sabiedrībai tiek liegta iespēja attīstīties un pilnveidoties no A.A.Bērziņa gūtajām zinātniskajām atziņām.

7. A.A.Bērziņa veselības problēmas

Nesamērīgais un netaisnīgais ieslodzījums ir nodarījis arī būtisku kaitējumu A.A.Bērziņa veselības stāvoklim. A.A.Bērziņam 2018.gada 19.februārī brutāli uzbruka Čehijas Republikas Litomeržices cietumā ieslodzījuma vietas apsargi. Par šo lietu ir uzsākts kriminālprocess, kurā A.A.Bērziņam ir cietušā statuss. Apsargu uzbrukuma rezultātā ļoti smagi cieta A.A.Bērziņa labās kājas celis. Čehu ārsti nesniedza nepieciešamo medicīnisko palīdzību.

Lietai pievienots izraksts par A.A.Bērziņa veselības stāvokli (lietas lapa 23-24), kas objektīvi apliecina pastāvošās veselības problēmas.

Ieslodzījumā ir ļoti ierobežotas iespējas veikt nepieciešamās medicīniskās pārbaudes. Tāpat ieslodzījumā ir ļoti ierobežotas iespējas veikt nepieciešamo apjomīgo, ilgstošo un komplekso rehabilitāciju, kādu A.A.Bērziņam ir noteikuši profesionāli speciālisti.

Kā izriet no SIA „Baltijas Fizioterapija” 2018.gada 14.maija izraksta ambulatorā pacienta medicīniskās kartes, tad A.A.Bērziņam ir nepieciešama šāda rehabilitācija:

Magnētterpija (ir izieta). Tas ir vienīgais no pieciem punktiem, kurš ir izpildīts.

Ārstnieciskā vingrošana kājas kustību atjaunošanai un disbalansa samazināšanai, kas ir jāveic katru dienu. Cietuma apstākļos ārstnieciskā vingrošana pēc fizioterapeita norādījumiem nav iespējama. Rīgas Centrālcietuma administrācija A.A.Bērziņam pat atteikuši izsniegt viņam pa pastu atsūtīto vingrošanas paklājiņu. Tādējādi nav iespējams veikt ārstnieciskās vingrošanas vingrinājumus un īstenot nepieciešamo rehabilitāciju.

Velotrenažieris katru dienu no 40 minūtēm līdz 1 stundai. Netiek nodrošināts. Lai gan A.A.Bērziņš vairākkārt ir prasījis nodrošināt velotrenažieri, viņa lūgums vienmēr ir bijis noraidīts.

Baseina apmeklējums 2 reizes nedēļā. Netiek nodrošināts, lai gan es jau 2018.gada 15.jūnijā ar iesniegumu vērsos Rīgas Centrālcietumā ar lūgumu apmeklēt A.A.Bērziņam peldbaseinu, kurš no A.A.Bērziņa tuvinieku puses jau bija apmaksāts. Atbilde uz šo manu iesniegumu nav sniegta līdz pat šim brīdim.

Atkārtota konsultācija dinamikas izvērtēšanai pēc 4 nedēļām (proti, uz 14.06.2018.). Nav veikta.

Arī Rīgas Centrālcietuma 2018.gada 26.aprīļa izrakstā no ambulatorā pacienta medicīniskās kartes norādīts, ka A.A.Bērziņa rehabilitācijas kursu ieslodzījuma vietās nav iespējams veikt.

8. A.A.Bērziņa vecāku veselības problēmas

A.A.Bērziņa vecākiem – Uldim Bērziņam un Jeļenai Staburovai ir ļoti nopietnas veselības problēmas. To apliecina arī lietas materiāliem pievienotie izraksti no medicīnas iestādēm. [..] Konstatējams, ka vecākiem nepieciešama ievērojama palīdzība, kuru A.A.Bērziņš var sniegt, tikai atrazdamies brīvībā.

9. Atbalsts bērniem

A.A.Bērziņš ir ļoti nepieciešams saviem trīs nepilngadīgajiem bērniem. Situācija ar A.A.Bērziņa ieslodzījumu bērnus ir nopietni traumējusi, vienai no meitām ir bijusi nepieciešama psihologa palīdzība. A.A.Bērziņa pirmstermiņa atbrīvošana vasaras brīvlaikā būtiski palielinātu bērnu psiholoģiskās atkopšanās iespējas pirms jaunā mācību gada uzsākšanas.

10. Nepieciešamība saimniekot laukos

A.A.Bērziņam pieder lauku saimniecība, kurā ir steidzami jāveic ļoti daudzi saimnieciski darbi. Tagad ir visaktīvākais saimniekošanas laiks. A.A.Bērziņam priekšā ir ļoti daudz smaga darba, lai atjaunotu ieslodzījuma dēļ nekopto saimniecību. Ja tagad A.A.Bērziņš nevarēs iesaistīties saimniecības darbos, tad viņa saimniecība būs faktiski izpostīta, kas var atstāt negatīvu ietekmi uz trešajā personām, kaimiņu saimniecībām.

A.A.Bērziņam ir reģistrētas 40 bišu saimes, par kurām jārūpējas, kā arī jāveic citi dārzkopības un saimniecības darbi, ir līgumiskas saistības ar Lauku atbalsta dienestu līdz 2020.gadam.

11. Secinājumi

Pārkāpēju izolācija no sabiedrības nav primārs kriminālsodīšanas mērķis. Brīvības atņemšana vairāk ir līdzeklis, nekā rezultāts Temīdas rokās. Nosacīta pirmstermiņa atbrīvošana no soda atbilst tādam krimināltiesību principam kā represijas ekonomija. Ierobežojot likumpārkāpēja tiesības, ir jāizvēlas minimālā represija, ar kuru var sasniegt sodīšanas mērķus. Tas ļauj individualizēt kriminālsoda izpildi un piemērot brīvības ierobežošanu tik ilgi, cik tas ir nepieciešams.

Objektīvi konstatējams, ka A.A.Bērziņš ir sasniedzis pietiekamus resocializācijas rezultātus, kas būtu par pamatu viņa atbrīvošanai no soda izciešanas nosacīti pirms termiņa.

Tas vai neizciestais sods nākotnē reāli būs jāizcieš ir pilnā mērā atkarīgs no paša A.A.Bērziņa. Ja A.A.Bērziņš neizdarīs kādus noziedzīgus nodarījumus, administratīvos pārkāpumus un pildīs uzliktos pienākumus, tad nebūs nekāda pamata skatīt jautājumu par neizciestā soda izpildi.

Rezumējot iepriekš teikto, lūdzu tiesu nekavējoties atbrīvot A.A.Bērziņu no turpmākas soda izciešanas nosacīti pirms termiņa.


[1] http://at.gov.lv/lv/judikatura/ect-nolemumu-arhivs/eiropas-cilvektiesibu-un-pamatbrivibu-aizsardzibas-konvencija/pec-pantiem?list=2349&etclaw=true&page=2, spriedums 2014.gada 08.jūlijā.

Novērtē šo rakstu:

74
19

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...