Iesaki rakstu: 
Atšķirīgie vērtējumi, ko nekustamajiem īpašumiem sniegusi kompānija Oberhaus vērtēšanas serviss, rada aizdomas, ka īpašumu vērtība varētu tikt noteikta, kā konkrētajā gadījumā pasūtītājam izdevīgāk. Atšķirībā no ieķīlātā Jūrmalas īpašuma, par kuru Pietiek jau ziņoja un kam kompānija noteica teju divas reizes zemāku cenu nekā citi vērtētāji, citā situācijā, kādā mantojumu lietā Oberhaus noteicis pat gandrīz trīs reizes augstāku cenu nekā reālā tirgus vērtība.
Oberhaus vērtējums kā pamatojums izmaksājamās summas noteikšanai izmantots prasībā, ko neatraidāmās mantojuma daļas saņēmēja iesniegusi pret testamentāro mantinieci. Lai gan aizgājējs visu savu mantu novēlējis savai māsai Ivetai M., tomēr Jadvigai S. kā aizgājēja mātei pēc likuma pienākas ceturtā daļa no mantojuma. Tādēļ viņa iesniegusi tiesā prasību par mantotā nekustamā īpašuma daļas atlīdzināšanu naudā.
Mantotajam nekustamajam īpašumam vērtējumu sniedzis Oberhaus, nosakot, ka izcirsta meža un vecas mājas Drustos piespiedu pārdošanas summa ir 115 600 eiro. Testamentārā mantiniece ir neizpratnē par šo vērtējumu, jo Oberhaus publiski atzinis, ka piespiedu pārdošanas summa ir aptuveni 60% no tirgus vērtības, taču, kad Iveta M. mēģinājusi pārdot mantoto īpašumu, neviens pircējs neesot piedāvājis vairāk par 45 tūkstošiem eiro.
„Tas faktiski ir izcirsts mežs un grausts, kurā turklāt ir zemesgrāmatā reģistrētas mūža tiesības uzturēties mūsu otrai māsai. Šis apgrūtinājums atbaida daudzus potenciālos pircējus,” īpašumu raksturo mantiniece.
Tomēr tiesa, vadoties no Oberhaus vērtējuma, noteikusi, ka testamentārajai mantiniecei jāatmaksā neatraidāmajai mantiniecei ceturtā daļa no vērtējumā minētās summas, proti, 29 946,12 eiro. „Ja izsolē īpašumu pārdos par zemāku summu, man būs jāmeklē līdzekļi, no kuriem piemaksāt,” satraukta ir Iveta M., kura ir neizpratnē, kādēļ izmaksājamā mantojuma summa noteikta nevis pēc reālas izsoles cenas, bet gan pēc vērtējuma.
„Tiesas spriedums skaidri nosaka, ka man jāmaksā 29 946 eiro un īpašums jāpārdod izsolē. Kur lai ņemu tādu naudu,” neizpratnē ir Iveta M., kura izrēķinājusi, ka gadījumā, ja īpašumu izsolē pārdos par zemāku cenu jeb 60% no reālās tirgus vērtības jeb 45 000 tūkstošiem eiro, tad viņai būs jāpiemaksā no personīgajiem līdzekļiem, lai kā 3/4 mantiniece varētu atdot daļu 1/4 mantiniecei.
Tā kā vērtējumu Oberhaus pasūtījusi prasības iesniedzēja, Iveta M. ir pārliecināta, ka kompānija vērtējumus pielāgo klienta vēlmēm, nevis reālajai situācijai.
Pietiek jau ziņoja, ka Oberhaus kā 184 tūkstošus eiro vērtu novērtēja nekustamo īpašumu Jūrmalā, kas sastāv no zemes un divām jaunbūvēm, turklāt tad, kad atņemtā īpašuma īpašnieks iesniedza prasību tiesā par zaudējumu piedziņu no bankas, kas to pārdeva izsolē ar noteikto zemo sākumcenu, Oberhaus šo īpašumu izlika pārdošanā par teju divas reizes augstāku summu.
Oberhaus vērtēšanas serviss valdes loceklis Sandis Kurilovičs Pietiek skaidroja, ka piespiedu pārdošanas vērtība tiek noteikta 60% apmērā no tirgus cenas. Par Ivetas M. gadījumu Pietiek pagaidām Oberhaus skaidrojumu nav izdevies uzzināt.
Iveta M. tiesas lēmumu pārsūdzējusi apelācijas kārtībā, kā arī piedāvājusi otrai mantiniecei atpirkt visu īpašumu par pusi no Oberhaus noteiktās piespiedu pārdošanas summas, taču māte no šāda piedāvājuma atteikusies.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
