Aizdomas, ka "Latvijas finieris" ar administratīvām metodēm vēlas atbrīvoties no konkurentiem
PIETIEK09.03.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Pirms mēneša ar Ministru kabineta lēmumu apstiprinātais Valsts augu aizsardzības dienesta cenrādis, kurā maksa par fitosanitāro pārbaudi sertifikāta saņemšanai apaļkoka un finierkluču eksportam un reeksportam sadārdzināta 20 reizes, rada aizdomas par mēģinājumu bremzēt šīs produkcijas eksportu un samazināt tās iepirkuma cenu AS Latvijas finieris interesēs. Finierkluču eksportētāji apgalvo, ka Latvijas finieris daudzus gadus bijis monopolists šīs produkcijas iepirkšanā un arī diktējis cenu, bet līdz ar eksporta iespēju pavēršanos tam bijis jāsāk konkurēt ar eksportētājiem, kuri piedāvā par 35% augstāku cenu nekā vietējais pārstrādes uzņēmums.
Visnopietnāk ievērojami sadārdzinātā fitosertifikāta cena ietekmēs tos uzņēmējus, kuri nodarbojas ar zāģmateriālu, galvenokārt finierkluču eksportu uz tā dēvētajām trešās pasaules valstīm, jo eksportam Eiropas Savienības iekšienē šī pārbaude nav nepieciešama. Lai spētu konkurēt nesen iekarotajos Ķīnas, Ēģiptes un citu valstu tirgos, eksportētāji būs spiesti pazemināt iepirkuma cenu. Kā norāda SIA IBIZA pārstāvis Toms Pakalns, eksportētājiem ir aizdomas, ka šis maksājums paaugstināts tieši ar mērķi pazemināt zāģmateriālu iepirkuma cenu, kurā ieinteresēts varētu būt Latvijas finieris.
Latvijas finieris vēsturiski ir lielākais šīs produkcijas iepircējs un lauvas tiesu finierkluču iegādājas no valsts uzņēmuma Latvijas valsts meži (LVM). Kā liecina LVM cenu statistika, pērn finierklučus tas pārdevis vidēji par 62,51 eiro par kubikmetru. Tikmēr eksportētāji par šo produkciju piedāvājuši ievērojami augstāku cenu – 85 eiro par kubikmetru. Tā kā LVM nav tiesību pārdot savu produkciju eksportētājiem, valsts uzņēmums ir spiests to pārdot par Latvijas finiera noteikto cenu. Savukārt privātie mežu īpašnieki var brīvi izvēlēties, kam pārdot produkciju. Latvijas finieris daļu izejmateriālu iegādājas arī no privātajiem, tādēļ konkurentu parādīšanās, kas piedāvā augstāku cenu, tam ir visai neērta.
„Tā kā ar nodokļiem aplikt zāģmateriālu eksportu nav iespējams, tad, iespējams, fitosertifikāta cenas paaugstināšana ir mēģinājums panākt, lai privātajā tirgū finiera kluču iepirkuma cena nebūtu augstāka par Latvijas finiera piedāvāto,” spriež Pakalns.
Pēc viņa ieskatiem, Zemkopības ministrijas izstrādāto noteikumu anotācijā minētais pamatojums, kādēļ nepieciešams paaugstināt fitosertifikāta cenu, ir dīvains un nepamatots. Anotācijā norādīts, ka izmaiņas cenrādī nepieciešamas, jo neapstrādātai koksnei ir liels fitosanitārais risks. „Tādēļ, lai novērstu to, ka no Latvijas izvestā apaļkoku kravā tiek atklāti kaitīgie organismi, un lai netiktu saņemtas notifikācijas (eksportētājvalstij adresēts importētājvalsts paziņojums par kravas fitosanitāro prasību neatbilstību), Valsts augu aizsardzības dienesta (VAAD) inspektoriem ir jāveic pastiprināta apaļkoku kravu fitosanitārā kontrole,” teikts anotācijā.
IBIZA pārstāvis uzsver, ka līdz šim nevienā koksnes kravā nav atklāti kaitīgi organismi, neviena valsts nav iesniegusi notifikācijas, kā arī nav atteikusies no kāda konkrēta uzņēmuma iepirkt finierklučus. Nozares pārstāvji uzskata - šis risks ir vienkārši izdomāts, jo viņi paši ieinteresēti, lai viņu produkciju neizbrāķē, tādēļ koksne pirms izvešanas tiek atbilstoši apstrādāta ar augu aizsardzības līdzekļiem jeb veikta fumigēšana.
Tāpat diezgan absurds esot Valsts augu aizsardzības dienesta darbu izmaksu pamatojums. „.Viena pārbaude 20 m3 neapstrādātas koksnes (ar mizas klātbūtni), noņemot mizas fragmentus atbilstoši instrukcijā norādītajam daudzumam un vietām, izanalizējot koksnes stāvokli zem mizas (ir vai nav kaitēkļu bojājumi, ejas, grauzumi u.c.), nosakot kaitīgo organismu klātbūtni un to konstatācijas gadījumā nosakot arī kaitīgā organismu sugu, un noņemot un noformējot paraugus konkrētā kaitīgā organisma laboratoriskam apstiprinājumam, vidēji prasa 8 stundas. Saskaitot visas izmaksas – darba algu, darba devēja sociālo nodokli, transporta izmaksas, datubāzes uzturēšanu, inspektora aprīkojumu, inspektoru apmācība – vidēji vajadzīgi 56,60 euro (inspektora darba samaksa, degviela, informācijas sistēmas uzturēšana, inspektora aprīkojums). Tātad viena kubikmetra izmaksas veido 2,83 euro,” skaidrots anotācijā.
Pēc šāda skaidrojuma varot saprast, ka VAAD inspektori visu eksportam paredzētajai kravai veiks mizas noņemšanu koksnei katram kokam. „Šāda pārbaude pat teorētiski nav iespējama, jo tad būtu nepieciešama vesela inspektoru armija, kura strādā vairākus mēnešus pirms kravas izvešanas,” norāda Pakalns.
Zemkopības ministrija pagaidām nav sniegusi atbildi par iemesliem, kādēļ paaugstināta cena par fitosanitārajām pārbaudēm un vai ir veikti aprēķini, kādu ietekmi tie var atstāt uz šo nozari. Jau tradicionāli klusē arī Latvijas finieris.
2013.gadā Latvija uz Ķīnu eksportēja koksni un tās izstrādājumus par 28,4 miljoniem eiro. Kopējais zāģmateriāla ikgadējais eksporta apjoms stabili pārsniedz 2,3 miljonus kubikmetru.
Seko mums 
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
