Aiz skaistām un pūkainām bildēm internetā ar norādi „meklē mājas” slēpjas neskaitāmi dzīvnieku nodevību stāsti
Dzīvnieku aizsardzības biedrība Liberta03.04.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Daudziem var šķist, ka ikdiena palīdzēt dzīvniekiem ir skaista un jauka, it īpaši, ja esi dzīvnieku draugs. Patiesība ir pavisam citādāka – ja esi no cilvēkiem, kuri ikdienā palīdz dzīvniekiem, tā ir nemitīga cīņa! Cīņa par dzīvnieku veselību un dzīvību, cīņa pret liekulīgiem cilvēkiem un nodevību, cīņa par spēju iet un palīdzēt dzīvniekiem, jo diemžēl vienmēr kāds tev gribēs ieriebt, tevi iznīcināt, cīņa pašam ar sevi lai nepadotos.
Aiz skaistām un pūkainām bildēm internetā ar norādi meklē mājas slēpjas neskaitāmi dzīvnieku nodevību stāsti, viņu pagātne un nereti fiziskas vai emocionālas traumas, slēpjas darbs, mīlestība un rūpes, kas viņos ieliktas, lai viņi būtu gatavi jaunai dzīvei, nekur nepazūd arī nepieciešamība pēc medicīniskajām manipulācijām, kuras savukārt prasa finanses. Neviens neredz to, kas tiek ieguldīts un upurēts, lai palīdzētu otram, neviens neskaita zaudētās miega stundas, izstaigātās saslimšanas, kavētos draugu un ģimenes pasākumus, nevienu tas nesatrauc, jo tas, kas svarīgi cilvēkiem, lai ir kur piezvanīt jebkurā diennakts laikā un bez liekiem jautājumiem atdot dzīvniekus nebaidoties likt lietā šantāžu, melus.
Nebūt nav viegli ikdienā pieņemt šo nebeidzamo cīņu un turpināt darboties, ik pa laikam tu apstājies pie domas, cik ilgi to vēl spēsi, vai tam ir jēga?
Lai arī cik smagi nebūtu, tu saproti, ka neviens cits to nedarīs un iekšējā būtība spējā izprast dzīvnieku, to, ko viņš piedzīvo, spēja saprast viņa sāpes, ko radījušas cilvēku nodevība, cietsirdība, un panākt to, ka viņš atkal iemācās uzticēties un gūt prieku no dzīves, ir tā vērts.
Brīži, kad redzi, ka dzīvnieks satiek savu īsto cilvēku, ir nenovērtējami, katrs laimīgais stāsts ir kā enerģijas lādiņš turpināt darīto to, ko daru, bildes un video, ko saņem, ik reizi liek smaidīt. Ziņas par sadarītajiem nedarbiem vai tieši pretēji - varoņdarbiem vienmēr ir tik sirsnīgas. Pats galvenais - apziņa, ka cilvēks, kam esi uzticējis dzīvnieku darīs visu, lai viņam nodrošinātu pašu labāko dzīvi, kāda iespējama.
Lai arī cik smaga nebūtu ikdiena un šī brīža situācija, lai cik pilna nebūtu sirds, saprotu, ka ir jāturpina iesāktais un mērķis palīdzēt dzīvniekiem stāv augstāk par visu negatīvismu, tāpēc vēlos ticēt, ka ir dzīvnieku draugi, kuriem tāpat kā man nav vienalga! Ja esi gatavs iesaistīties un palīdzēt dzīvniekiem, sazinies ar DzAB Liberta vai Ildzi Leimanti.
Šobrīd ļoti, ļoti nepieciešami palīgi, kuri gatavi palīdzēt fiziski ar darba rokām, radoši cilvēki, kuri var palīdzēt ar dažādiem radošiem projektiem, pagaidu māju devēji, kuri var pie sevis izmitināt kādu dzīvnieku līdz brīdim, kad viņam atrodas jaunas mājas, arī finansiāls atbalsts biedrībai ļoti nepieciešams, lai spētu turpināt palīdzēt dzīvniekiem (šobrīd biedrībai iekrājušies parādi ap 1000 euro, ja kāds vēlas apmaksāt personīgi kādu no rēķiniem, to var izdarīt sazinoties ar biedrību).
Lai atbalstītu biedrību finansiāli, ir iespēja ziedot:
Ziedojumu tālrunis 90006685 (1 zvans - 1.42€)
Dzīvnieku aizsardzības biedrība LIBERTA
Reģ.nr. 40008222864
Konts LV33HABA0551038261946
BIC/swift kods: HABALV22
Paypal: [email protected]
*atbalsts dzīvniekiem
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
