„airBaltic” Rungaiņa firmai ik nedēļu maksā aptuveni 13 000 latu, iztērēts jau vairāk nekā pusmiljons

Neoficiāli izskan, ka Rungaiņa firma tiesības konsultēt airBaltic ieguvusi, pateicoties draudzīgajām attiecībām ar partijas Vienotība līderiem un faktam, ka tā bija ar īpašu valdības lēmumu pērn piesaistītais konsultants airBaltic „krīzes” risināšanai.

Skepsi par Rungaiņa un Jānim Lielcepures Prudentia Advisers pakalpojumu kvalitāti gan radījis nesens Valsts kases ziņojums, kurā kritizēts Prudentia sagatavotais airBaltic biznesa plāns, skeptiski vērtēta lidsabiedrības likviditāte un izdarīti secinājumi, ka bez papildu ieguldījumiem lidsabiedrība var nonākt uz maksātnespējas sliekšņa.

Kritika Rungaiņa firmas virzienā par dārgajiem finanšu pakalpojumiem tiek vērsta arī saistībā ar nepiepildītajām cerībām par investora piesaisti, kā arī sarūkošo lidsabiedrības pasažieru skaitu.

Prudentia Advisers līdz šim tā arī nav izdevies atrast un airBaltic padomei un valdībai piedāvāt jebkādu reālu risinājumu lidsabiedrības finanšu situācijas stabilizēšanai. Faktiskā airBaltic finanšu situācija ir tuvu kritiskai, un, ja finanšu konsultants tuvākā laikā nespēšot piedāvāt risinājumu investora piesaistei, valstij nāksies meklēt veidus, kā lidsabiedrībā „iepludināt” vēl vismaz vairākus desmitus miljonus latu, lai nodrošinātu tās maksātspēju.

Tiesa, problēmu rada fakts, ka jebkādi tieši papildu ieguldījumi no valsts budžeta varētu raisīt Eiropas Komisijas pretenzijas par aizliegtu valsts atbalstu, līdz ar to, ja Rungaiņa firma neatradīs investoru, valdībai var nākties meklēt kārtējos aplinkus ceļus, kā netiešā veidā lidsabiedrībā ieguldīt naudu.

Prudentia Advisers centieni atrast airBaltic investoru, kas būtu gatavs iegādāties daļu no valstij piederošajām akcijām, līdz šim esot beigušies tieši ne ar ko. Reāli investoru pagaidām lidsabiedrībai nav, Pietiek atzina atsevišķas augstas valdības amatpersonas.

Tikmēr airBaltic preses pārstāvis Jānis Vanags uz vairākiem Pietiek viņam nosūtītajiem jautājumiem par lidsabiedrības līgumu ar Prudentia Advisers, līgumā noteikto samaksu un Rungaiņa firmas sniegtajiem pakalpojumiem atbildēja: "Tā kā airBaltic darbojas sīvas konkurences apstākļos ne tikai Ziemeļeiropā, apkalpojot  60 galamērķus no savas mītnes bāzes Rīgā, aviosabiedrība nesniedz komerciāli jutīgu informāciju par sadarbības partneriem, sadarbības līgumiem, maksājumiem vai citām sadarbības detaļām." Arī pats Rungainis paziņoja, ka neatbildēšot ne uz vienu jautājumu, kas saistīts ar airBaltic.

Jau rakstīts, ka pērn novembra beigās pēc krievu miljardierim Vladimiram Antonovam pastarpināti piederošās a/s Latvijas krājbanka kraha ar pretrunīgi vērtētā bijušā airBaltic šefa Bertolda Flika vārdu saistītajai firmai Baltijas Aviācijas Sistēmas piederošos 47,2% airBaltic kapitāla daļu pārņēma valsts, kļūstot par 99,8% airBaltic īpašnieku.

Valda Dombrovska valdību airBaltic krīzē un pārņemšanā konsultēja Prudentia Advisers. Par tās sniegtajiem pakalpojumiem valdība no tā sauktajiem valsts budžetā neparedzētajiem izdevumiem kopumā samaksāja aptuveni 175 000 latu. Atbildes uz jautājumiem, kāpēc konsultācijām izvēlēta tieši šī investīciju kompānija, Pietiek tā arī nav izdevies saņemt.

Prudentia Advisers saskaņā ar Lursoft datu bāzes ziņām simtprocentīgi pieder akciju sabiedrībai - ieguldījumu brokeru sabiedrībai Prudentia, kas savukārt neatklāj savus akcionārus un labuma guvējus, taču pēdējā tās akcionāru sapulcē akcionārus pārstāvējušas divas personas – Rungainis un Lielcepure.

Pietiek pagājušā gada novembrī jau informēja, ka slepena vienošanās, kas 14. novembrī slēgta starp Ministru kabineta konsultantiem Prudentia Advisers un valdības kontrolēto aviokompāniju airBaltic, bija paredzējusi Prudentia pusmiljona latu „veiksmes atlīdzību”, ja valsts un privātais akcionārs tiešām iemaksātu airBaltic visas summas, ko bija apņēmušies. Taču rezultātā konsultantiem nācies samierināties ar "tikai" 175 tūkstošiem latu, - tā rādīja slepenās vienošanās daļa, kas bija nonākusi Pietiek rīcībā.

Novērtē šo rakstu: