„airBaltic” oficiālais skaidrojums Valsts valodas centram: Gauss nav mūsu darbinieks, bet, kad viņš sevi sauc par prezidentu vai izpilddirektoru, tas ir tikai publicitātes nolūkos
PIETIEK19.06.2023.
Komentāri (49)
Iesaki rakstu: 
Martins Gauss nav mūsu darbinieks, bet, kad viņš sevi sauc par prezidentu vai izpilddirektoru, tas ir tikai publicitātes nolūkos, - šāds ir bijis airBaltic oficiālais skaidrojums Valsts valodas centram, uz kura pamata tas izdarījis secinājumu, ka Latvijas valstī nacionālās aviokompānijas vadītājam valsts valoda nemaz nav jāzina. Publicējam Valsts valodas centra oficiālo skaidrojumu pilnā apmērā.
Par atbildes sniegšanu
Valsts valodas centrs (turpmāk - centrs), atbildot uz Jūsu 2023. gada 4. aprīļa iesniegumu, kurā lūdzāt sniegt informāciju par Air Baltie Corporation AS, reģistrācijas numurs 40003245752, (turpmāk - airBaltic) valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora Martina Gausa valsts valodas prasmi, kompetences ietvaros sniedz turpmāk norādīto atbildi.
Saskaņā ar publiski pieejamo informāciju airBaltic ir privātā kapitālsabiedrība, kurā Satiksmes ministrija ir valsts kapitāla daļu turētāja (valsts līdzdalības apmērs - 97,97 %). Atbilstoši Latvijas Republikas Uzņēmumu reģistra publiski pieejamai informācijai Martins Gauss 2023. gada 1. martā iecelts par airBaltic valdes priekšsēdētāju. Savukārt saskaņā ar airBaltic 2022. gada pārskatu Martins Gauss kopš 2011. gada novembra ieņem airBaltic valdes priekšsēdētāja, izpilddirektora amatu. Ņemot vērā minēto, centrs pieprasīja airBaltic sniegt informāciju par Martina Gausa darba tiesiskajām attiecībām ar airBaltic.
Centrs saņēma airBaltic skaidrojumu, kurā norādīts, ka: "Martins Gauss nav airBaltic darbinieks. Lai gan publiskajā telpā regulāri tiek norādīta informācija, ka Martins Gauss ir airBaltic izpilddirektors vai airBaltic prezidents, kas var radīt priekšstatu par darba tiesisko attiecību pastāvēšanu, šāda informācija neatspoguļo airBaltic un Martina Gausa savstarpējās juridiskās attiecības. Starp airBaltic un Martinu Gausu nepastāv darba tiesiskās attiecības, jo starp pusēm nav noslēgts darba līgums, bet tikai un vienīgi valdes locekļa līgums, kas ir slēgts uz airBaltic padomes lēmuma par viņa iecelšanu valdes locekļa amatā pamata.
Attiecībā uz Martina Gausa amata nosaukumu - izpilddirektors vai prezidents, tai skaitā airBaltic oficiālajā tīmekļa vietnē, norādāms, ka tas tiek izmantots publicitātes nolūkos. Aviācija pēc definīcijas ir starptautiska nozare, tādējādi norādot Martinu Gausu kā airBaltic izpilddirektoru, tas sniedz skaidrību ārzemju partneriem par airBaltic vadības struktūru. [..] Turklāt, kad nepieciešams, Martins Gauss nodrošina tulkojumu. [..]"
Pamatojoties uz airBaltic sniegto skaidrojumu, centrs secina, ka Martins Gauss nesastāv darba tiesiskajās attiecībās ar airBaltic, bet ieņem valdes priekšsēdētāja amatu. Ņemot vērā to, ka Martins Gauss ir ārzemnieks, kurš ieņem Latvijā reģistrēta uzņēmuma valdes locekļa amatu, uz viņu ir attiecināma Valsts valodas likuma 6. panta ceturtā daļa.
Saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta ceturto daļu ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot valsts valoda un uz tiem attiecināma valsts valodas likuma 6. panta ceturtā daļa.
Saskaņā ar Valsts valodas likuma 6. panta ceturto daļu ārvalstu speciālistiem un uzņēmumu (uzņēmējsabiedrību) ārvalstu pārvaldes locekļiem, kuri strādā Latvijā, jāprot un jālieto valsts valoda tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai pašiem jānodrošina tulkojums valsts valodā.
Ņemot vērā to, ka personām ar specifiskām zināšanām un augstu kvalifikācijas līmeni saskaņā ar valsts valodas lietošanu regulējošo normatīvo aktu prasībām valsts valoda jāprot un jālieto augstākajā līmenī, likumdevējs ir paredzējis, ka ārvalstu speciālisti un uzņēmumu ārvalstu pārvaldes locekļi vai nu prot un lieto valsts valodu tādā apjomā, kāds nepieciešams viņu profesionālo un amata pienākumu veikšanai, vai nodrošina tulkojumu valsts valodā.
Līdz ar to ārvalstu speciālisti un uzņēmumu ārvalstu pārvaldes locekļi var nezināt valsts valodu, ja viņi spēj nodrošināt attiecīgās informācijas tulkojumu valsts valodā. Proti, ja uzņēmuma ārvalsts valdes priekšsēdētāja profesionālie un amata pienākumi ietver informācijas sniegšanu, tā nodrošināma ar tulka starpniecību.
Valsts valodas likuma 6. panta piektā daļa noteic, ka valsts valodas zināšanu apjomu, kāds nepieciešams šā panta pirmajā, otrajā un trešajā daļā minētajām personām, kā arī valsts valodas prasmes pārbaudes kārtību nosaka Ministru kabinets. No minētā izriet, ka attiecībā uz šā panta ceturtās daļas subjektiem nav attiecināmas tiesību normas, kas noteic profesionālo un amata pienākumu veikšanai nepieciešamo valsts valodas zināšanu apjomu.
Ievērojot minēto un atbildot uz Jūsu iesnieguma pirmo, otro un trešo jautājumu, centrs paskaidro, ka uz Martina Gausa profesionālo darbību, ieņemot airBaltic valdes priekšsēdētāja amatu, ir attiecināma Valsts valodas likuma 6. panta ceturtā daļa. Tādējādi, pamatojoties uz Valsts valodas likuma 6. panta ceturto un piekto daļu. centrs nav izvērtējis Martina Gausa valsts valodas lietojuma atbilstību normatīvajos aktos noteiktajām prasībām un atbilstoši iepriekš izklāstītajiem apstākļiem un minēto tiesību normu jēgai un mērķim neplāno to darīt.
Centrs, atbildot uz Jūsu 2023. gada 9. jūnija iesniegumu, paskaidro, ka centra rīcību neattaisno neviena tiesību norma, kas ļautu nepamatoti ilgi nesniegt pieprasīto informāciju. Apzinoties, ka atbilstoši Iesniegumu likuma 5. panta trešajai daļai atbildes uz privātpersonu iesniegumiem ir jāsniedz saprātīgā termiņā, saņemto iesniegumu daudzums kopsakarā ar to izskatīšanas kapacitātes trūkumu nedrīkst radīt lieku kavēšanos ar atbildes sniegšanu. Tādējādi centrs atvainojas par savlaicīgas atbildes nesniegšanu uz Jūsu 2023. gada 4. aprīļa iesniegumu un norāda, ka centra amatpersona, kura ir atbildīga par iesniegumu izskatīšanu atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir Valodas kontroles departamenta vadītāja, direktora vietniece Madara Rēķe.
Vadītāja M. Rēķe
Seko mums 
Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu pret partiju apvienību Jaunā Vienotība. Partiju apvienībai ir aizdomas par slēptās aģitācijas īstenošanu ar mērķi graut tās reputāciju un mazināt partiju apvienības popularitāti priekšvēlēšanu aģitācijas laikā.
Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt šis temats uzkrita tik pēkšņi kā šīs nedēļas sniegs, un kopīgā histērija ap šo visu savācās vienkop tik lielā intensitātē, ka vienā brīdī varēja arī aizmirst, ka tā nav pēdējā problēma, kas mums valstī jāatrisina.
Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
