Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ļ.cien. Ramona Petraviča! Katru reizi mani pārņem sašutums, kad lasu Jūsu publikācijas Facebook, kurās ir runa par bērniem institūcijās. Ja iepriekšējās reizēs varēju sevi mierināt ar domu, ka tikai nesen esat ministres amatā, ka Jums nav bijusi pieredze bērnu labklājības laukā, tad šobrīd vairs šie mierinājumi nelīdz, jo ir pagājis vairāk par pusgadu, kopš esat savā amatā, kā arī esat paciemojusies vairākās valsts institūcijās, kurās ilgstoši dzīvo bērni.

Kopš 2018.gada aprīļa Eesmu sociālā darbiniece VSAC “Rīga” filiālē “Rīga”, kur arī Jūs jau divas reizes bijāt ciemos, esot ministres amatā. Filiālē ilgstoši dzīvo 35 bērni ar funkcionāliem traucējumiem (līdzīgi kā citos valsts bērnu aprūpes centros).

Bērnus dažādās institūcijās esmu apmeklējusi vismaz 30 gadus, un, kamēr strādāju filiālē “Rīga”, esmu pabijusi ciemos arī vairākos citos bērnu aprūpes centros, tomēr nekad man nav bijusi sajūta vai pārliecība, ka šeit bērniem tiek nodrošināts pilnīgi viss nepieciešamais – tas tā nebija ne pirms 30, 10, 5 gadiem, un pilnīgi noteikti tas tā nav arī šodien.

Bērna pamatvajadzības ir ļoti skaidri definētas gan starptautiskajos, gan Latvijas tiesību aktos, tāpēc tik ļoti izbrīna Jūsu kompetences trūkums, kad apgalvojat, ka kādā no valsts aprūpes centriem bērnam tiek nodrošināts viss, kas viņam vajadzīgs.

Pati pirmā bērna vajadzība ir vajadzība pēc ģimenes, un tiesības uz ģimeni ir visu bērnu tiesību normu pamatā (ANO Konvencija par bērna tiesībām, Konvencija par personu ar invaliditāti tiesībām, Bērnu tiesību aizsardzības likums), un neviens no bērniem, kurš atrodas kādā no aprūpes institūcijām, nesaņem šai vajadzībai atbilstošu pakalpojumu, lai cik labs un kvalitatīvs tas arī būtu.

Nevienam bērnam, arī bērnam, kurš atrodas valsts iestādē saskaņā ar savu vecāku vēlmi, netiek apmierināta viņa pamatvajadzība – vajadzība atrasties ģimenē, kopā ar saviem vecākiem, māsām, brāļiem.

Jūs savā publikācijā apgalvojat, ka vecāki var būt mierīgi, ka viņu bērns atrodas konkrētajā valsts aprūpes centrā, jo bērni tur tiek atbilstoši “apkopti un samīļoti” un “saņem visu, kas viņiem nepieciešams”. Bērni noteikti tiek aprūpēti un samīļoti, bet tas nekad nevar aizstāt to, ko bērnam var sniegt tikai viņa vecāki, viena piesaistes persona, kas visbiežāk ir bērna māte un/vai tēvs.

Bērna ievietošana institūcijā, viņa ilgstoša uzturēšanās aprūpes centrā ir viena no vardarbības formām pret bērnu. Un Latvijā aizvien vēl šis nodarījums pret bērniem ar funkcionāliem traucējumiem tiek pastiprināts ar to, ka šie bērni tiek nošķirti no bērniem bez funkcionāliem traucējumiem īpašos (no valsts budžeta finansētajos) aprūpes centros, tādā veidā vēl vairāk veicinot bērnu ar funkcionāliem traucējumiem degradēšanos.

Visi bērni aprūpes centros cieš no aprūpes personāla mainības, bērnu emocionālā pasaule ir haosā, un tas atstāj neizdzēšamas sekas bērna dvēselē, viņa psihē, un bērna attīstība nenotiek tā, kā tā varētu notikt ģimenē. Arī sniegtie pakalpojumi nebūt nav pilnīgi un bez trūkumiem, jo aprūpes centros ilgstoši trūkst speciālistu, kā arī aprūpes darbinieki ir pārstrādājušies, jo strādā vairākās darbavietās, lai varētu sevi un savas ģimenes uzturēt.

Izbrīna Jūsu nezināšana un nevēlēšanās saprast, cik ļoti bērniem aprūpes centros pietrūkst ģimenes. Arī tiem bērniem, kuri institūcijā atrodas uz vecāku iesnieguma pamata.

Šobrīd Latvijā nav pietiekama atbalsta ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem, kādēļ vecākos ir neapmierinātība ar pašreizējo situāciju. Savā publikācijā Jūs netiešā veidā aicināt vecākus ievietot bērnus institūcijā, jo šeit viss bērnam tiek nodrošināts.

Ir kauns par Jūsu vārdiem, jo Jūs tādā veidā ne tikai noniecināt bērna pamatvajadzības un intereses, bet arī parādāt savu nezināšanu bērnu tiesību aizsardzības jomā. Jūs nevis iestājaties par bērnu tiesībām, bet tieši otrādi – aicināt arī citus neievērot to, kas bērnam visvairāk ir vajadzīgs! Vai tiešām Jūs arī savu bērnu ievietotu šajā jaukajā filiālē?

Jums kā ministrei kopā ar savu komandu būtu intensīvi jāstrādā, lai veicinātu visu nepieciešamo pakalpojumu pieejamību ģimenēm ārpus ilgstošas aprūpes institūcijām (izglītība, medicīna, rehabilitācija), nevis jāslavē bērnu aprūpes iestādes, kurās bērni ilgstoši paliek bez vecāku gādības, kur darbinieki pēc labākās sirdsapziņas, tomēr veltīgi cenšas aizvietot to, kas bērnam vajadzīgs visvairāk – vecākus. Neviena sociālās aprūpes, sociālās rehabilitācijas un medicīniskās rehabilitācijas pakalpojumu “pakete” to nespēj aizvietot.

Tādēļ aicinu Jūs pārdomāt savus vārdus, kurus paužat publiskajā telpā, – Jūsu kā labklājības ministres nostājai būtu jābūt tā paustai, lai aizstāvētu bērnu intereses, kā tas ir noteikts starptautiskajos un Latvijas likumos, nevis jāslavē institūcijas, kurās bērni degradējas tikai tā iemesla dēļ, ka viņiem nav ģimenes.

Svarīgās lietas, par kurām Jums vajadzētu publiski runāt un uz kurām esam no filiāles jau vairākkārt norādījuši Labklājības ministrijai:

1. Izstrādāt priekšlikumus izmaiņu veikšanai likumdošanā, kas noteiktu, ka bērnu aprūpe institūcijās var būt tikai uz terminētu laiku, nevis ilgstoša – bērni nedrīkst atrasties ilgstošā institucionālā aprūpē, jo tā ir viena no vardarbības formām.

2. Palielināt to pakalpojumu klāstu, kuri mērķēti ģimenēm ar bērniem, kuriem ir funkcionāli traucējumi, un šo pakalpojumu pieejamību visā Latvijā sadarbībā ar pašvaldībām (Atelpas brīža pakalpojumi, Dienas centri, asistentu pakalpojumi, medicīniskā aprūpe, psiholoģiskais atbalsts ģimenēm pēc bērna ar funkcionāliem traucējumiem piedzimšanas u.tml.).

3. Paaugstināt gan specializēto audžuģimeņu atalgojumu, gan pabalstus ģimenēm, kurās ir bērni ar funkcionāliem traucējumiem tā, lai ģimenes var nopirkt auklīšu pakalpojumus, ikdienā aprūpējot bērnus ar funkcionāliem traucējumiem.

4. Sadarbībā ar Veselības ministriju un Izglītības un zinātnes ministrijām izstrādāt programmas, pasākumus iekļaujošas izglītības bērniem ar funkcionāliem traucējumiem īstenošanai.

5. Attīstīt adoptētāju, aizbildņu, audžuģimeņu kustību – sniegt vēl lielāku atbalstu uzņemošajām ģimenēm – gan finansiālu, gan pakalpojumu klāstu (piemēram, asistentu pakalpojumi lielākā apmērā, nekā tas ir tagad).

6. Izstrādāt priekšlikumus grozījumiem likumdošanā, lai Latvijas pilsoņiem diasporā atvieglotu iespēju adoptēt bērnus no Latvijas savās ģimenēs.

Ar šo publisko vēstuli aicinu ne tikai labklājības ministri, bet arī visus domājošos, aktīvos un atbildīgos sociālos darbiniekus visos sociālā darba līmeņos iestāties par mūsu bērnu tiesībām un interesēm!

Novērtē šo rakstu:

83
12

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...