Administratīvā rajona tiesa neļauj „Lidl” būvēt cilvēkiem bīstamu piebraucamo ceļu veikalam Dzelzavas ielā 75B
Jānis Maulis10.01.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Administratīvā rajona tiesa 2. janvārī ir pieņēmusi lēmumu, ar kuru par pirmšķietami prettiesisku atzinusi „Lidl” plānu teritorijā starp Dzelzavas ielas krustojumu ar Ilūkstes ielu un sabiedriskā transporta pieturvietu “Ilūkstes iela” būvēt piebraucamo ceļu „Lidl” veikalam Rīgā Dzelzavas ielā 75B un aizliegusi „Lidl” šo piebraucamo ceļu būvēt. Lēmums vēl ir pārsūdzams, un tas ir pieņemts pagaidu aizsardzības kārtībā, līdz tiesas sprieduma pieņemšanai.
Tiesa savā lēmumā ir secinājusi, ka “lietas materiāli nesatur gājēju (sabiedriskā transporta lietotāju) drošības izvērtējumu. Jāņem vērā, ka pieturvietā attiecīgās stundās var būt liels sabiedriskā transporta lietotāju (gaidītāju) skaits, tostarp, pirmsskolas izglītības iestāžu un skolnieku skaits (blakus atrodas Rīgas 244. pirmsskolas izglītības iestāde un 80. vidusskola), kas nav uzmanīgākie ceļu satiksmes dalībnieki.
Jāņem vērā, ka pieturvietā atrodas kiosku komplekss, ja izbrauktuve atrastos
Ņemot vērā minēto, tiesa secina, ka pieteicēja bažas par viņa ģimenes locekļu drošības apdraudējumu, ir saprotamas. Tādējādi tiesa šaubas par pārsūdzētā lēmuma tiesiskumu daļā tulko par labu pieteicējam, un pirmšķietami pārsūdzēto lēmumu daļā par Pieslēguma izbūves attālumu līdz sabiedriskā transporta pieturvietai atzīst par prettiesisku.
Tiesa uzskata, ka trešās personas finanšu jautājumi un būvniecības procesa darbību veikšanas sarežģītība nav samērojama ar ceļu satiksmes dalībnieku drošības prasībām.”
Jau vēstīts, ka Purvciema mikrorajona iedzīvotāji aktīvi vērsās pret „Lidl” būvniecību Rīgā Dzelzavas ielā 75B. Es, šajā konkrētajā lietā plānotā „Lidl” veikala zemesgabalam blakus dzīvojošais vides aktīvists un būvniecības un vides tiesībās praktizējošais jurists Jānis Maulis, tiesai sūdzējos par to, ka „Lidl” plānotais piebraucamā ceļa novietojums neatbilst Rīgas teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumiem un apdraud apkārtējo iedzīvotāju tiesības dzīvot drošā vidē.
Man galvenais ir, lai es, mana sieva un bērni, kā arī visi citi cilvēki man apkārt varētu dzīvot drošā vidē, kur mums nebūtu jābaidās no pašvaldības amatpersonu vieglprātīgi pieļautām kļūdām pilsētplānošanā atsevišķu uzņēmēju interesēs. Pēc šī tiesas lēmuma ar mani neatlaidīgi centās sazināties „Lidl” juridiskās palīdzības sniedzējs, lai vienotos par administratīvā līguma noslēgšanu lietā, ka „Lidl” apņemas novērst konstatēto pārkāpumu. Ceru, ka šajā administratīvajā līgumā, ja tāds tiks noslēgts, mums izdosies ietvert visus nosacījumus, lai arī pēc veikala uzbūvēšanas apkārtnes iedzīvotāji joprojām dzīvotu drošā, sakārtotā un ērti pieejamā pilsētvidē.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Latvijas Radio galvenās redaktores Anitas Braunas ieraksts sociālajos tīklos sacēla lielu diskusiju vētru sociālajos tīklos. Viņai aizrādīja, ka minētais raidījums Somijā nebija partiju kandidātu priekšvēlēšanu debates krievu valodā, bet gan raidījums, kurā par politiku tika iztaujāti emigranti. Situācijas nav salīdzināmas, jo Somijas sabiedriskais medijs politiķu debates svešvalodā nerīko.
Rīgas domes priekšsēdētāja Rīgas domes priekšsēdētājam Vilnim Ķirsim – aicinājums izkārt varavīksnes karogu pie Rīgas rātsnama no 6. jūnija līdz 15. jūnijam.
Ar katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Laikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
