„Ādamsona faili: ģenerālprokurors “piekopjas politiķu priekšā” un izmanto savas pilnvaras, lai kalpotu politiskām vēlmēm un interesēm...

V “Jaunā ģenerālprokurora iniciētā pārbaude ir vēl viens apliecinājums tam, ka viņš “piekopjas politiķu priekšā” un izmanto savas pilnvaras, lai kalpotu politiskām vēlmēm un interesēm…”

2020. gada 8. jūnijā Tieslietu padome lēmusi virzīt Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētāju Juri Tukānu iecelšanai ģenerālprokurora amatā, par ko gala lēmums būs jāpieņem Saeimai.

Uzreiz pēc padomes lēmuma Tukāns Latvijas Televīzijai stāstīja, ka viņš gatavs strādāt, lai nodrošinātu likumību Latvijā.

Tukāns uzsvēra, ka prokurora loma ir ļoti nozīmīga noziegumu atklāšanā, tādēļ viņam vajadzētu “uzņemties vadību jau no pirmās izmeklēšanas dienas”. Runājot par to, kā mērķi sasniegt, izvirzītais kandidāts uzsvēra: “Likumā par prokuratūru ir lielas ģenerālprokurora pilnvaras, tāpēc viņa norādījumi ir saistoši gan prokuroriem, gan darbiniekiem.”

Tiesnesis stāstīja arī par to, kā, sadarbojoties ar Tieslietu padomi, varētu sadalīt atbildību: “Ja es būtu ģenerālprokurors, man būtu daudz vienkāršāk, ja struktūru un štatus nosaka Tieslietu padome. Mēs varētu sadalīt atbildību. Jo, izlasot likumu, ģenerālprokuroram ir milzīgas iespējas. Viņš var šodien likvidēt visas specializētās prokuratūras ar savu rīkojumu, viņš par pārveidot struktūru, viņš lemj par līdzekļiem un prioritātēm. Bet kāpēc viņš ir tikai viens?”

Svarīga, pēc Tukāna teiktā, ir arī Eiropas prokuratūras izveidošana, kur Latvijai ir jānodrošina sava pārstāvniecība. Viņš uzsvēra, ka nedrīkst pieļaut kļūdas, lai būtu līdzvērtība starp visiem kandidātiem.

Atbildot uz jautājumiem par iespējamām reformām, Tukāns atbildēja, ka pašlaik viņam vēl trūkst informācijas. Viņš plāno apbraukāt visas struktūrvienības, iepazīties, apkopot priekšlikumus un tad pieņemt to, kādas reformas un cik ātri vajadzīgas.

Vēl arī Tukāns norādīja, ka uzsvērs prokuroru apmācības nepieciešamību, proti, pieredzējušiem kolēģiem būs jāuzņemas jaunāku prokuroru apmācība.

Iepriekš Tukāns uzsvēra, ka prokuratūrai vajadzīgs skats no malas.

Iecelšanai ģenerālprokurora amatā tiek virzīts kandidāts, kurš saņēmis Tieslietu padomes locekļu balsu vairākumu. Kandidātu vērtēšanā piedalījās 14 no 15 Tieslietu padomes locekļiem.

Tā kā Tukāns bija viens no padomes locekļiem, viņš vērtēšanā nepiedalījās. Kandidātu vērtēšanā nepiedalījās arī Saeimas Juridiskās komisijas vadītājs Juris Urašs (Jaunā konservatīvā partija), kurš savā vietā deleģēja kolēģi Jāni Utānu (Jaunā konservatīvā partija).

Piezīme. Pēc Tieslietu padomes lēmuma paziņošanas bijušais Drošības policijas darbinieks Arturs Maukstelis sazinājās ar Juri Tukānu, kuru pazīst ilgus gadus, un novēlēja veiksmi, vienlaikus norādot, ka , pēc A. Mauksteļa domām, J. Tukāns ir piemērotākais kandidāts salīdzinājumā ar citiem.

Tālāk jāskatās, vai Saeima apstiprinās J. Tukāna kandidatūru vai ne. Ja apstiprinās, tiem, kuri cīnās pret “valstisko organizētās noziedzības grupējumu” būtu jāpadomā, kā nodibināt lietišķas, darbīgas un uzticīgas attiecības ar jauno ģenerālprokuroru. Uzreiz ir skaidrs, ka “valstiskais organizētās noziedzības grupējums” mēģinās “pārņemt jauno ģenerālprokuroru” zem savas pilnas kontroles, pie tam “valstiskais organizētās noziedzības grupējums” šim mērķim var izmantot gan šantāžu, gan draudus, gan iebiedēšanu, gan korupciju – tur robežas nav.

Ja kavētu attiecību nodibināšanu ar jauno ģenerālprokuroru, tad var pēc tam zaudēt noteiktas sviras un kontroli pār atsevišķiem negatīviem procesiem valstī, kas var novest pie “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” uzvaras un daļējas “valsts zaudēšanas”, bet tiem, kas cīnās ar “valstisko organizētās noziedzības grupējumu”, ar “sēdēšanu psihiatriskajā slimnīcā”.

Skaidrs arī tas, ka bez “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” intereses par jauno ģenerālprokuroru viņa ietekmēšanas iespējas interesēs arī “haļavšikus”, kas par “banānu” grib “lietot kontaktu”, lai paši “vārītos” (tā saucamie pseidouzņēmēji, kas raud, “cik smagi iet”, iebraucot paēst par 500 EUR ar Maybach) un kas nemitīgi “meklē drošību” par sviestmaizes cenu.

2020. gada 11. jūnijā tika saņemtas ziņas, ka tiesnesis Juris Tukāns, kuru Tieslietu padome virza ģenerālprokurora amatam, iespējams, ir “Bārdas” cilvēks (pilnīgi iespējams, nezinu). Bet “Bārda” salīdzinājumā ar “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma” biedriem ir īsts valstsvīrs un patriots, kurš būtu jāatgriež “politikas arēnā”.

Papildus tika saņemtas ziņas, ka garīgi atpalikušais Jānis Ordāns arī skraidelējis, lai šim amatam izvirzītu J. Tukānu, tāpēc pastāv iespēja, ka J. Tukāns kaut kādā veidā ir saistīts ar bordānistiem-jēkāpistiem (mans personīgais viedoklis, ka vairāk aiz J. Tukāna stāv “zilā komanda”, kura pārpilda varas kabinetus un kurai ir ietekme ne mazākā mērā kā “valstiskajam organizētās noziedzības grupējumam”).

Vēsturiski bija ziņas, ka J. Tukāns ir Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja aģents, un cirkulēja ziņas, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā laikā, kad tur bija KF izlūkdienesta aģente Juta Trīķe, noziedznieks un slepkava Urašs savervēja J. Tukānu uz kompras pamata (pedofilija). Minētais arī diezgan ticams.

Neskatoties uz visu minēto, jebkurā gadījumā J. Tukāns jāpēta un, ja nav pārāk nopietnas pretindikācijas, jāmēģina ar viņu nodibināt uzticīgas attiecības, lai ar viņa atbalstu dotu triecienu “parazītiem” no “valstiskā organizētās noziedzības grupējuma”.

2020. gada 15. jūnijā notika saruna ar J. Tukānu viesnīcā Pullman Rīgā. Saruna nebija gara, bet ļoti sirsnīga un labvēlīga. Sarunas laikā tika noskaidrots, ka J. Tukāns tiešām ir ļoti ieinteresēts, lai viņu apstiprinātu ģenerālprokurora amatā. Pēc viņa vārdiem, viņam ir daudz ideju, domu un plānu, kā uzlabot un optimizēt prokuratūras darbu, lai lietas pirms tiesas izmeklēšanas stadijā un tiesās “neiestrēgtu” uz gadiem, bet lai lēmumi tiktu pieņemti ātri. Vieglo noziegumu gadījumos, kad ir vainīgā persona un pierādījumi, lai lēmumi tiktu pieņemti 3 dienu laikā.

Sarunas laikā J. Tukāns ieminējies par to, ka viņam ļoti labas attiecības ar tieslietu ministru (bet tas vēl neko nenozīmē, jo J. Tukāns ir Rīgas apgabaltiesas Krimināllietu tiesas kolēģijas priekšsēdētājs un “amata stabilitāte un izaugsme” daļēji atkarīga no tieslietu ministra).

Sarunas laikā J. Tukāns ieminējies par to, ka vienmēr ir tiesībsargājošo iestāžu un valsts drošības iestāžu pusē. Pat kad dienesti uz tiesu virza nekvalitatīvus materiālus, viņš mēģina pieņemt tādus lēmumus, lai netiktu “par velti darīts” tiesībsargājošo iestāžu darbs. Izņēmums (J. Tukāna vārdi) ir amatpersonas, par kuriem ir faktūra, ka tie ir korumpēti, angažēti utt. – no tādām personālijām saņemot lietas, viņš rūpīgi visu vērtē.

Sarunas beigās J. Tukāns pateica, ka viņam ir tikšanās ar politiskajām partijām Saeimā, un vienojās par to, ka, ja viņu apstiprinās LR ģenerālprokurora amatā, tad vēlreiz var satikties un izrunāt aktualitātes un tendences konkrētāk.

2020. gada 4. septembrī informācijas avots sniedza ziņas par Rīgas domes deputāta un mēra kandidāta Mārtiņa Taķa māti Dagniju Taķi, kura ir latviešu pedagoģe un politiķe, Latvijas Zemnieku savienības biedre, bijusī ministre un Saeimas deputāte. Vairākās valdībās bijusi labklājības ministre. Pēc informācijas avota vārdiem, D. Taķe ir no Kurzemes puses, un pilsētā, kurā viņa dzīvoja un dzīvo, iedzīvotāji ļoti labi pazīst viņu. Pēc informācijas avota vārdiem, D. Taķei ir pēdējās zaglenes reputācija, kura, ieņemot valsts amatus, ņēma naudu no visiem un pa pilno izmantoja savu ietekmi, lai gūtu no tās naudu un citus labumus.

Informācijas avotam ir zināms arī Mārtiņš Taķis, kuru informācijas avots arī raksturo kā zagli un “vecajos laikos” aktīvu geju kluba XXL klientu. Informācijas avots uzskata, ka M. Taķis, atrodoties Rīgas domē, izmantos savu statusu, ietekmi un iespējas, lai “pa pilno sildītos” uz Rīgas iedzīvotājiem un uzņēmējiem.

2020. gada 16. septembrī no kontakta tika saņemtas ziņas, ka, tiekoties un runājot ar jauno LR ģenerālprokuroru Juri Tukānu, izveidojies priekšstats, ka viņš ir lojāls un atbalsta Urašu un viņa “komandu”.

Piezīmes. Pilnīgi iespējams. J. Tukāns amatā atrodas jau pusotru–divus mēnešus, un būtu dīvaini, ja Urašs un Co nebūvētu ar viņu attiecības. Ja “dienesti, kas cīnās pret valstisko organizētās noziedzības grupējumu,” gaidīja un nokavēja, “nav brīnums, ka valstiskais organizētās noziedzības grupējums pārņēma iniciatīvu”.

2020. gada 11. novembrī tika saņemta informācija, ka bijušais Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks, tagadējais Zemgales pārvaldes Kriminālpolicijas biroja priekšnieks Andrejs Ozinovs vāc kompromatu par LR ģenerālprokuroru Juri Tukānu, lai iegūtu “ietekmes sviras” uz ģenerālprokurora lēmumiem.

Iespējams, pret J. Tukānu tiek veikti arī operatīvi pasākumi, piemēram, kādas operatīvās uzskaites lietas ietvaros, kas atrodas kādas Valsts policijas amatpersonas lietvedībā.

2021. gada 2. februārī Latvijas Republikas ģenerālprokurors Juris Tukāns nāca ar publisku paziņojumu, kurā teica, ka kritiski vērtē Iekšējās drošības biroja darbu, bet Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam pārmeta “šovu organizēšanu”.

Publiskajā paziņojumā ir teikts

“Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē šodien deputāti ar Tukānu, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju un organizācijas Delna pārstāvjiem diskutēja par jaunākajiem Korupcijas uztveres indeksa rādītājiem, kas liecina, ka Latvijas indekss pērn būtiski nav uzlabojies.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja 1. pārvaldes priekšniece Anna Ļošina, vērtējot indeksa rādītājus, norādīja, ka viens no indeksu ietekmējošajiem faktoriem bija uzņēmumu augstākās vadības vērtējums par korupcijas esamību valstī. Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lietas liecinot, ka kukuļdevēji bieži vien ir uzņēmumu augstākā vadība, bet no uzņēmumu puses nākošā neapmierinātība liecinot, ka paši uzņēmēji ir gatavi attīrīt tirgu no negodprātīgiem spēlētājiem.

Indeksa rādītāju kritums liecina, ka investori vienmēr skatās uz valsts spēju novest krimināllietas līdz galam.

Šajā jomā Latvijas novērtējumā ir minētas vairākas lietas, kas iestrēgušas. Piemēram, jau vairāk nekā desmit gadus pirmajā instancē esošā Ventspils mēra Aivara Emberga lieta, kurā “konstatējams procesuālais huligānisms”, kāpēc lieta, iespējams, ir iestrēgusi, skaidroja Ļošina.

Tāpat ir Latvijas Bankas bijušā prezidenta Ilmāra Imšēviča lieta, kurā izmeklēšana Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā un pēcāk sekojošā apsūdzības uzrādīšana prokuratūrā esot notikusi iespējami īsākajos termiņos, taču lieta tagad aizķērusies tiesā. Tāpat tika minēta Rīgas satiksmes transportlīdzekļu iepirkuma lieta, kurā jau pašā sākumā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs brīdinājis, ka izmeklēšana būs sarežģīta, jo iesaistīti daudzi cilvēki un nepieciešami tiesiskās palīdzības lūgumi ārvalstīm.

“Manuprāt, indeksa rādītāju kritums parāda, ka uzticības mandāts ir visai sistēmai kopumā, nevis pa posmiem. Jebkuram uzņēmējam un sabiedrībai ir jāredz galarezultāts saprātīgos termiņos,” uzsvēra Ļošina.

Lai uzlabotu indeksa rādītājus, nepieciešams turpināt aktīvāk ieviest starptautisko organizāciju rekomendācijas. “Diemžēl vairākas starptautiskās rekomendācijas nav ieviestas tieši parlamenta līmenī, kas ir slikts signāls starptautiskajā līmenī,” piebilda Ļošina.

Pēc Ļošinas uzrunas sekoja Tukāna komentāri. Ģenerālprokurors, runājot par korupcijas noziegumiem un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, norādīja, ka Latvijā patlaban kā minimums ir trīs iestādes, kas nodarbojas ar koruptīvu nodarījumu izmeklēšanu, taču darba rezultāti ir neapmierinoši.

“Ja runājam par to pašu Iekšējās drošības biroju, tad kur ir tās atklātās augsto amatpersonu lietas? Mums Valsts robežsardzes un Valsts policijas vadība ir zem kriminālprocesiem. Ilgstoši. Kur tad ir darba rezultāti? Valsts kontrole pirms aptuveni diviem gadiem pateica, ka valsts robeža uzbūvēta un izdarīti pārkāpumi; kāpēc lietas līdz šodienai nav nosūtītas prokuratūrai, lai varētu turpināt virzīt uz priekšu?” retoriski vaicāja Tukāns.

Iekšējās drošības birojs patlaban izmeklē kriminālprocesus pret Valsts robežsardzes priekšnieku Gunti Ujātu un Valsts policijas augstām amatpersonām – Normundu Rapsi un Renāti Ilu-Oķi. Tikmēr Iekšējās drošības biroja priekšnieks Valters Ūrnieks nesen preses paziņojumā par atskatu uz pagājušo gadu norādījis, ka pērn “birojs izmeklējis vairākus nebijuši vērienīgus un sabiedriski nozīmīgus kriminālprocesus un sasniedzis augstu kriminālprocesu izmeklēšanas kvalitātes līmeni”.

Tukāns ironizēja, ka Latvijā korupcijas apkarošanai varot izveidot arī ceturto vai piekto dienestu. “Tad uz trīs latviešiem būs trīs dienesti, kas savā starpā konkurēs un atalgojumu arī nebūs spējīgi nevienam normāli samaksāt,” ironizēja Tukāns.

Runājot par Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāves minētajām krimināllietām, Tukāns uzskata, ka Latvijas Bankas bijušā prezidenta lietā Latvija izdarīja visu iespējamo, taču lietas novešanu līdz galam kavē Eiropas Savienības Tiesa, no kuras ilgstoši Rīgas rajona tiesai jāgaida prejudiciālais lēmums. Tiesvedība Imšēviča krimināllietā apturēta līdz brīdim, kad tiks saņemts tiesas  lēmums.

“Tad pasakiet tiem Eiropas ekspertiem, lai palīdz Latvijai un Eiropas Savienības Tiesai ātrāk mums sniegt atbildes. Tagad atkal Latvija ir vainīga,” izteicās Tukāns.

Runājot par Rīgas satiksmes transportlīdzekļu lietu, Tukāns, tāpat kā Ļošina, vērsa uzmanību, ka ārvalstis kavējas ar atbildēm uz tiesiskās palīdzības lūgumiem. “Kur ir tie ārvalstu eksperti? Lai tad mums ātrāk dod atbildes par tiesiskās palīdzības lūgumiem. Atkal Latvija ir vainīga, ka nav spējīga izmeklēt. Latvija pati izpilda dažās nedēļās jebkuru tiesiskās palīdzības lūgumu, bet no ārvalstīm gadiem nevaram saņemt nevienu atbildi? Tagad visi ir gudrinieki,” ekspertu pārmetumus par Latvijas korupcijas stāvokli kritizēja Tukāns.

Runājot par pārmetumiem, ka starp Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, prokuratūru un tiesu ir atšķirīga izpratne par noziegumiem, Tukāns norādīja, ka tiem tiesībsargājošo iestāžu darbiniekiem, kuriem ir atšķirīga izpratne, ir jādodas atpakaļ uz universitāti mācīties. Tāpat Tukāns kritizēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kas pērn “taisījis šovu” pret toreizējo ģenerālprokuroru Ēriku Alnmeieru, kuru rosināja apsūdzēt par neizpaužamu ziņu izpaušanu.

“Noziedzīga nodarījuma sastāvs Latvijā nav mainījies apmēram 15 un ilgāk gadus. Pierādīšanas priekšmeta jēdziens ir stabils, un teorija nav mainījusies. Kā var būt atšķirīga izpratne? Nē, nu loģiski, ja viņi (Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs) sāk lietu un uztaisa šovu pret ģenerālprokuroru, un nav izlasījuši līdz galam Krimināllikumā paredzēto sastāvu, prokuratūra pēc tam ir spiesta uzrakstīt traktātu – lēmumu par lietas izbeigšanu, lai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izskaidrotu, kāda ir noziedzīga nodarījuma sastāva būtība,” sacīja Tukāns.

Tāpat Tukāns Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam izteica kritiku par Saeimas deputāta Artusa Kaimiņa lietu.

“Nevis šovs, un pēc tam trīs gadus nevaram izdomāt, kādu Kaimiņam apsūdzību uzrādīt. Sēž trīs Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklētāji, pieci prokurori un sapņo, kuru apsūdzību noformulēt. Uztaisīja šovu. Re, kur tādi ir tie darba rezultāti,” piebilda Tukāns.

Lai arī Tukāns savā komentārā bija kritisks, viņš gan uzsvēra, ka prokuratūras un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sadarbības trūkumi “vairāk ir šodienas vai vakardienas vēsture”. Tukāns ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītāju ticies vairākas reizes, un abi vienojušies “par ciešu sadarbību, bez šoviem”.

Tukāns pauda cerību, ka indeksa rādītājus uzlabos arī veiktās pārmaiņas prokuratūrā. No janvāra izveidota Noziedzīgu nodarījumu valsts institūciju dienestā izmeklēšanas prokuratūra ar desmit prokuroriem. Jaunās struktūrvienības prokurori katru dienu lasot pētījumus par korupcijas noziegumiem, un Tukāns cerot, ka prokurori spēšot kvalitatīvi saprast pierādīšanu un nozieguma sastāvu. Tāpat nepieciešamības gadījumā prokurori katru dienu dosies uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, lai veidotu abu iestāžu vienotu izpratni par nodarījumu izmeklēšanu.

Sava komentāra nobeigumā Tukāns lūdza parlamentu vērsties pie tiesu sistēmas ar jautājumu, kāpēc tiesas nav spējīgas saprātīgā laikā izskatīt amatpersonu noziegumus. Parlaments ir veicis likuma grozījumus par amatpersonu lietām kā prioritātēm, taču patlaban Latvijā situācija ir otrāda – citu kategoriju lietas tiesas izskata raiti, taču amatpersonu lietas gadiem ilgi netiek izskatītas.

“Tāpēc nebūtu slikti, ja parlaments pajautātu Tieslietu padomei vai konkrētai tiesai, proti, Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesai, kāpēc nevar nekādā veidā optimizēties un izskatīt kaut vai Saeimas deputātiem izvirzītās apsūdzības,” uzsvēra Tukāns.

Konteksts. Latvijas korupcijas uztveres indekss būtiski nav uzlabojies – pērn rādītājs, salīdzinot ar 2019. gadu, ir pieaudzis par vienu punktu, sasniedzot 57 punktus no 100, un Latvija ieņem 42. vietu pasaulē kopā ar Kipru un Kostariku, liecina Starptautiskās pretkorupcijas organizācijas Transparency International (TI) publiskotie dati.

Nulle nozīmē, ka sabiedrības uztverē valstī ir augsts korupcijas līmenis, bet 100 – ka valstī nav korupcijas. Pirms gada izziņotajos datos 180 pasaules valstu vidū Latvija ierindojās 44. vietā ar 56 punktiem no 100. 2018. gadā Latvijai indeksā bija piešķirti 58 punkti, kas mūsu valstij deva dalītu 41. vietu 180 vērtēto valstu un teritoriju vidū. Arī 2017. gadā Latvija saņēma 58 punktus, 2016. gadā – 57, 2015. gadā – 56, bet 2014. gadā – 54 punktus.

Kā informē Delna, lai arī šobrīd novēroto pieaugumu varētu novērtēt kā soli pareizā virzienā, tomēr Latvijas indekss ilgstoši stagnē un ir pārāk zems, kā arī atpaliek no citām Eiropas Savienības un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīm.

Lai arī Latvijas rādītājs ir uzlabojies par vienu punktu, salīdzinot ar 2019. gadu, tas ir par vienu punktu zemāks nekā 2018. gadā un ir pārāk tuvu 50 punktu robežai, skaidro Delna.

Korupcijas uztveres indeksu ik gadu publicē starptautiskā pretkorupcijas organizācija Transparency International, un tas ir pasaulē visplašāk lietotais publiskā sektora korupcijas līmeņa indikators. Delna ir Transparency International nodaļa Latvijā.

Piezīmes. Ir zināms, ka minētais J. Tukāna paziņojums “aizskāra” Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, kuri ir “neizpratnē” par J. Tukāna kritiku un uzskata, ka J. Tukāns nav iedziļinājies, cik sarežģītas lietas ir biroja lietvedībā un ka šo lietu izmeklēšana prasa lielus resursus un līdzekļus, pie tam viedokļi par lietu izmeklēšanas virzieniem un pierādījumu kopumu (pietiekamību) bieži atšķiras (izmeklētājam, prokuroriem, tiesai).

Saistībā ar J. Tukāna paziņojumu, kas aizskāra Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju, tika rekomendēts nodibināt ciešākus kontaktus ar LR ģenerālprokuroru J. Tukānu. Zinot to, cik viņš ir izglītots un ambiciozs, – viņam imponētu, ja kāds no Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja vadītājiem regulāri tiktos ar viņu, konsultētos, varbūt padalītos ar kādu informāciju. Piemēram, Valsts drošības dienests tādu komunikāciju ir izveidojis, līdz ar ko LR ģenerālprokurors min Valsts drošības dienestu tikai ar plusa zīmi un raksturo Valsts drošības dienestu kā profesionālu un spēcīgu dienestu.

Ir jāsaprot tas, ka J. Tukāns pirmām kārtām ir “netradicionāls” un, kā bieži vien ir, tādi cilvēki “uztraucas par to”, ka “viņus neciena vai izsmej saistībā ar viņu orientāciju”. Tas, ka kāds no dienestiem neveido ciešākas attiecības, viņa izpratnē var būt signāls par to, ka no viņa “izvairās orientācijas dēļ” – tāpēc viņš var uzbrukt dienestiem ar kritiku (pašaizstāvība un tieksme “parādīt, kas ir saimnieks”).

Ir ziņas, ka ģenerālprokurors Juris Tukāns lūdzis Iekšējās drošības biroja priekšniekam skaidrot, kas izdarīts, lai turpmāk nepieļautu tādus pārkāpumus, kādi konstatēti Valsts robežsardzes priekšnieka Gunta Ujāta lietā.

Tukāns teica, ka prokurora iesniegumā Iekšējās drošības birojs norādījis uz pārkāpumiem, kas izdarīti, izmeklējot šo kriminālprocesu. Mēneša laikā viņš gaida atbildi no Iekšējās drošības biroja priekšnieka par to, kas ir izdarīts, lai turpmāk šādus pārkāpumus nepieļautu.

Pēc viņa teiktā, lēmums atzīt Ujātu par aizdomās turēto nebija likumīgs. Nelikumība izpaužas tajā, ka viņš nebija pamatots tā, kā to prasa kriminālprocesa regulējums, uzsvēra Tukāns.

Vēstulē arī norādīts, ka procesuālās darbības, kas veiktas pret Valsts robežsardzes amatpersonu, neatbilst Kriminālprocesa likuma principiem. “Piedošanu, esošais Valsts robežsardzes priekšnieks visu šo laiku strādāja. Kriminālprocesu izmeklēja pusotru gadu. Es neuzzināju, kas notika tajā dienā, lai vajadzētu viņu aizturēt, piemērojot procesuālo līdzekli,” sacīja Tukāns, sakot, ka izmeklētājs vienkārši varēja atnākt viņu nopratināt vai izsaukt nopratināt uz Iekšējās drošības biroju. Ģenerālprokurors arī atklāja, ka no Ujāta pāris dienas pirms viņa aizturēšanas bija saņemta vēstule ar lūgumu izvērtēt ar austrumu robežas izbūvi saistītajā kriminālprocesā notiekošo.

Iespējams, J. Tukāna vēršanās pret Iekšējās drošības biroju vai, precīzāk sakot, norādījumi uz izmeklēšanas nepilnībām Iekšējās drošības birojā ir saistīti ar to, ka ģenerālprokurors ir ieinteresēts mainīt Iekšējās drošības biroja vadību.

Ja J. Tukāns tiešam grib mainīt Iekšējās drošības biroja vadību, tas ir ļoti pozitīvs signāls, jo Iekšējās drošības birojs pēc dibināšanas pārvērties par koruptīvu Valsts policijas priekšniekus – “karaļus” apkalpojošu struktūru, kas izmanto savu potenciālu, lai “noņemtu no trases” Valsts policijas darbiniekus, kuri apdraud korupcionāru – “karaļu” intereses, piemēram, cīnās ar organizētās noziedzības grupējumu, no kā “karaļi” ņem naudu, izjauc “karaļu shēmas, intrigas”, apdraud “karaļus” ar atmaskošanu.

Kopumā Iekšējās drošības birojs ir lieka iestāde. Nevajadzēja dibināt jaunu “iekšējo drošības dienestu”, bet nostiprināt Valsts drošības dienestu un Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju. Ar to būtu pietiekami, un valsts varētu ekonomēt miljonus eiro uz tā.

2021. gada 18. martā publiskajā telpā parādījusies informācija, ka ģenerālprokurors Juris Tukāns, realizējot savas pilnvaras, atzinis par nepieciešamu Personu un valsts tiesību aizsardzības departamenta prokuroram veikt pārbaudi par Covid-19 vakcīnu iepirkumu.

Prokurora pārbaudes gaitā tiks vērtēti visi apstākļi, kas saistīti ar vakcīnu iegādi un tās rezultātā radušos situāciju. Tāpat pārbaudē vērtēs arī 9. marta Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu par atteikšanos sākt kriminālprocesu saistībā ar Covid-19 vakcīnu iepirkumu.

Tikmēr Jaunās konservatīvās partijas Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Urašs nosūtījis Ģenerālprokuratūrai lūgumu atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu par atteikšanos ierosināt kriminālprocesu par atteikšanos no Covid-19 vakcīnām.

Kā liecina paziņojums partijas mājaslapā, Urašs ceturtdien ir nosūtījis iesniegumu ģenerālprokuroram Jurim Tukānam, lūdzot atcelt Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja lēmumu par atteikšanos uzsākt kriminālprocesu par amatpersonu rīcību vakcīnu iepirkumā un nodrošināt, ka “tiek veikts objektīvs situācijas izvērtējums, kas novērš bažas, ka notiek kādu amatpersonu piesegšana un pasargāšana no atbildības, sevišķi gadījumā, kad iespējamā amatpersonu darbība vai bezdarbība ir radījusi smagas sekas”.

Partijā informēja, ka šā gada 9. martā Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs veicis pārbaudi , kas skāra Latvijas amatpersonu pieņemto lēmumu sākotnēji atteikties no lielākām BioNTech/Pfizer vakcīnu piegādēm, un nolēmis nesākt kriminālprocesu par minēto faktu, jo Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārbaudē nekonstatēja faktus, kas liecinātu par valsts institūciju darbinieku, tostarp valsts amatpersonu, koruptīvām darbībām vai rīcību interešu konflikta situācijā.

Pēc Uraša vārdiem, viņa iesnieguma mērķis ir novērst visas aizdomas par īpašas labvēlības izrādīšanu konkrētam vakcīnu ražotājam. Uraša skatījumā, ļoti svarīga būtu nacionālās pretkorupcijas iestādes iesaiste šī fakta pārbaudē un izvērtēšanā.

Urašam svarīgākais jautājums šķiet, vai ir vērtēta iespējama valsts amatpersonu bezdarbība jeb nolaidība, kas valsts un personu interesēm radījusi būtisku kaitējumu vai smagas sekas. Jaunās konservatīvās partijas ieskatā uz šo nodarījumu varētu attiecināt Krimināllikuma 318. panta trešo daļu par valsts amatpersonas izdarītām tīšām darbībām, ļaunprātīgi izmantojot dienesta stāvokli, ja šīs darbības izraisījušas smagas sekas, vai 319. panta trešo daļu par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, ja ar to izraisītas smagas sekas.

2021. gada 19. martā no kontakta tika saņemtas ziņas, ka J. Tukāna iniciētā pārbaude ir vēl viens apliecinājums tam, ka J. Tukāns “piekopjas politiķu priekšā” un izmanto savas pilnvaras, lai kalpotu politiskām vēlmēm un interesēm.

Pēc kontakta vārdiem, pēc būtības visas nepilnības ar vakcīnu iegādi un loģistiku, kā arī vakcīnu portfeļa veidošana ir “ierēdniecības netālredzība” – kādi sākotnēji politiski lēmumi atbildīgo ministriju vidū bija pieņemti, tādus izpildīja ierēdņi, kas organizēja vakcīnu iepirkumus (ne soli pa labi, ne pa kreisi). Protams, mutiski savai vadībai skaidroja par alternatīvām iespējām, bet vadība arī pildīja to, kas rakstīts iepriekš pieņemtajos dokumentos.

2021. gada 31. martā tika atrasta informācija par Latvijas Republikas ģenerālprokurora Jura Tukāna dzīvesbiedru. Zemāk J. Tukāna dzīvesbiedra fotogrāfija un telefona numurs. Diemžēl vārdu atcerēties neizdevās. Zināms tas, ka J. Tukāna dzīvesbiedrs strādā vai strādāja Rīgas Tehniskajā universitātē.

Tāpat no vēsturiskiem momentiem ir zināms, ka, atpūšoties kopā, J. Tukāna dzīvesbiedrs lietoja milzīgos daudzumos alkoholiskos dzērienus un uzvedās izaicinoši – varēja sākt izģērbties publikas priekšā, uzmācās citiem (to viņš darīja neagresīvā formā). Dzīvesbiedra uzvedības dēļ publiskās vietās alkohola reibumā J. Tukāns ar viņu strīdējās un sita.

Zemāk J. Tukāna dzīvesbiedra foto un telefons (geju vidē J. Tukāna dzīvesbiedram bija iesauka “Zvaigzne”).

Novērtē šo rakstu: