„Ādamsona faili”: cik bīstami amatos ir cilvēki ar vāju prātu, kuri var nodarīt tik lielu kaitējumu un postu, kā neviena citas valsts izlūkošanas iestāde nenodarīs...

VIII “Parāda, cik bīstami amatos ir cilvēki ar vāju prātu, kuri var nodarīt tik lielu kaitējumu un postu, kā neviena citas valsts izlūkošanas iestāde nenodarīs…”

2018. gada 20. janvārī notika tikšanās ar informācijas avotu, kuras laikā informācijas avots sniedza ziņas par Ādažu novada domes priekšsēdētāju Māri Prindžuku. Pēc informācijas avota vārdiem, 2018. gada 19. janvārī M. Prindžuks izsauca pie sevis Ādažu pašvaldības policijas priekšnieku sakarā ar to, ka M. Prindžuks “grib mainīt policijas darba stilu Ādažos”. Tikšanās notika Ādažu novada domes Sabiedrisko attiecību speciālistu kabinetā un sabiedrisko attiecību speciālistu klātbūtnē.

Tikšanās laikā M. Prindžuks pateica, ka viņam nepatīk, kā policija soda likumpārkāpējus. Viņš uzskata, ka būtu jāmaina darba stils Ādažu novadā un, piemēram, redzot likumpārkāpumu par apstāšanās un stāvēšanas noteikumu pārkāpumu, rakstīt zīmīti, nevis protokolu, kurā teikt: “Hei, draudziņ, vairāk nepārkāp neko, savādāk par to var sodīt,” – un rakstīt policijas darbinieka amatu, vārdu un uzvārdu. Pēc M. Prindžuka domām, līdzīgi būtu jārīkojas visos likumpārkāpumos, izņemot, kad ir “uzbrukums ar nazi”.

Otrais M. Prindžuka priekšlikums – vienu dienu nedēļā uztaisīt kā “melno dienu”, kad ikviens var jebko pārkāpt un par to nebūs nekādas atbildības. M. Prindžuks uzskata, ka tas ir labi. (Piezīmes. Acīmredzami M. Prindžuks savas “idejas” smeļ no ASV multfilmas “Simpsoni”, kur arī pilsētas mērs ieviesa “melno dienu”, kā rezultātā visa pilsēta bija izlaupīta un nodedzināta.)

Trešais M. Prindžuka priekšlikums – Ādažu novada domes Facebook kontā laicīgi publicēt paziņojumus par plānotajām pārbaudēm un reidiem, piemēram, pirmdien rakstīt, ka trešdien policija veiks kontrolpirkumus veikalos ar bērniem – un norādīt veikalus, kur tiks veikti kontrolpirkumi.

Protams, Ādažu pašvaldības policijas priekšnieks pateica, ka pirmo un otro priekšlikumu Ādažu pašvaldības policija nepildīs, jo pašvaldības policijai jāstrādā, balstoties uz likumu “Par policiju”, sabiedrisko kārtību un drošību nosakošiem likumiem, Ministru kabineta noteikumiem un citiem saistošiem noteikumiem. No trešā priekšlikuma izvairīties neizdevās – un pašvaldības policijai nāksies “veikt publikācijas” Facebook caur sabiedrisko attiecību speciālistu. Protams, M. Prindžuks palika dusmīgs, ka policija negrib pildīt viņa pirmo un otro priekšlikumu, tāpēc pastāv arī iespējas, ka M. Prindžuks mēģinās mainīt pašvaldības policijas vadītāju.

M. Prindžuks ir persona, kas nekad neklausās neviena padotā viedokli. M. Prindžukam ir tikai savs pareizais viedoklis, kas gandrīz vienmēr ir pretlikumīgs, bet “viņš domā, ka tas ir pareizi”. M. Prindžuks smeļ savas idejas no kaut kādiem apšaubāmiem cilvēkiem – pamatā ziliem un biseksiem – vai “saviem politiskajiem draugiem”. M. Prindžuks arī kādu laiku padzīvoja Štatos tāpēc šo to viņš redzēja ASV un grib to “ieviest” Ādažos. Arī Štatos M. Prindžuks vazājās ar kaut kādiem “zolīdiem kungiem pediņiem”, kas viņu uzturēja. Faktiski viņa iepriekšējā pieredze ir darbs Tautas partijas birojā, no kura viņa izmeta Andris Ķēle, jo saprata, ka M. Prindžuks ir idiots, kas stāv uz ceļiem ar atplestu dirsu, ko viņš sauc par “savu uzņēmēja pieredzi”. Kaut arī M. Prindžuks nekāds uzņēmējs nebija – lasīja kaut kādas murgainas lekcijas ASV stilā par “smaidiem un laipnu apkalpošanu”, un viss.

Augstāk aprakstītais politiskais idiotisms ir tikai viens piemērs. Pieļauju, ka gandrīz katrā pašvaldībā, katrā ministrijā ir savi Prindžuki ar idejām, kas ir ne tikai klaji pretlikumīgi, bet arī bīstami. Piemēram, “melnās dienas ieviešana Ādažos” – ko tas var nozīmēt. Nav likuma, un lai visi dara, ko grib,– čurā pie Ādažu garnizona žoga, rāda žestus, kad brauc, piemēram, Valsts prezidents, bloķē ceļus ar savām mašīnām. Faktiski anarhija. Saskaņā ar Krimināllikuma normām par “tādu ideju realizēšanu” pienāktos pants par “amata pienākumu pārsniegšanu, izdodot tādu rīkojumu”, vai par “kaitniecību”.

Minētais piemērs arī parāda, cik bīstami amatos ir cilvēki ar vāju prātu, kuri, vadoties tikai pēc vēlmes paaugstināt savus politiskos “reitingus”, var nodarīt tik lielu kaitējumu un postu, kā neviena citas valsts izlūkošanas iestāde nenodarīs. Tieši tāpēc Latvijas Valsts drošības iestādēm vajadzētu strādāt pie tā, lai “idioti” nenokļūtu amatos. Tas ir bīstami. Bīstami visai valstij kopumā.

Ir jāizvērtē, vai tiešam tie nosacījumi, kuri tiek izvirzīti jebkuram deputātu kandidātam, ir objektīvi – pilsonība, vecums, valodas prasmes, nestrādāšana LPSR Valsts drošības komitejas vai aģentūras tīklā?? Iespējams, tie paši Valsts drošības komitejas darbinieki un viņu aģenti dotu lielāku pienesumu valstij. Tie paši nepilsoņi, iesaistoties politikā, iespējams, lielāku pienesumu dotu?? Es neticu, ka mūsu valsts drošības iestādes veica tādu analīzi. “Politisko ierobežojumu” pamatā ir politiskas intereses, lai “pie barotavām tiktu savējie”, bet gala rezultāts kāds?

Jau tagad no Saeimas nāk ziņas, ka ar katru jaunāku sasaukumu Saeimā ir vairāk un vairāk margināļu, idiotu, klaunu salīdzinājumā ar pirmajiem Saeimas deputātu sastāviem. Varbūt tas nebūtu nekas, ja LR visu nenoteiktu politiķi – dzīvi, uzņēmējdarbības vidi, sociālos jautājumus utt. Attīstītajās demokrātiskajās valstīs, piemēram, Lielbritānijā, Vācijā, Francijā, ASV to nosaka tikai kapitāls un cilvēki, kam ir kapitāls. Viņiem gandrīz pilnīgi vienalga, kas ir pie varas, jo viņi jebkurā brīdī var izsaukt uz paklāja jebkuru politiķi un kārtīgi izdrātēt. LR tas nav iespējams.

Iespējams, Latvijas valsts drošības iestādēm vajadzētu pastiprināt savu uzraudzību pār “tautas kalpiem”, dibināt tiešus kontaktus ar politiķiem, ministriem, personām, kas pieņem lēmumus, un mēģināt izveidot tādas attiecības, lai tādi cilvēki ieklausītos valsts drošības iestāžu darbinieku vārdos. Faktiski ģimenes princips. Vecāki audzina bērnus, skaidro, kas ir labi un kas ir slikti. Neviens taču negrib saviem bērniem ļaunumu (normālajās ģimenes).

Kāpēc valsts drošības iestādes nevar uzņemties tādu lomu? Piemēram, ģimenē dēls grib apprecēties ar pēdējo padauzu, par kuru smejas viss ciemats. Normāli vecāki izdarīs visu, lai nebūtu šīs laulības. Vai meita grib apprecēt narkomānu un spēlmani. Vecāki arī mēģinās nepieļaut laulību. Kāpēc Latvijas valsts drošības iestādes pieļauj, ka amatos ir idioti? Kāpēc pieļauj sabiedrības šķelšanos, nevis sabiedrības saliedēšanu, piemēram, piespēlējot līdzi “atbalstāmiem politiskiem spēkiem” un diskreditējot “ne savējos”? Ir jāvērtē pēc personālijām, nevis politiskās partijas piederības. Katrā partijā ir adekvāti un normāli cilvēki un ir deģenerāti, idioti un margināļi.

Ja valsts drošības iestādēm būs tāda pieeja darbam, tad varbūt tiešām sāksim dzīvot attīstītā valstī, saliedētā sabiedrībā, valstī, kur ir sava normāla ekonomika, nevis “Marsa kolonizācijas plāni, uz papīra pārvietojoties ar zirgiem”. M. Prindžuks ir viens piemērs no tūkstošiem tādu piemēru – ka idiotiem nav vietas amatos. Vai mainiet vēlēšanu sistēmu – vienkārši tiem, kuri uzvar, maksājiet algas tāpat, bet lai amatos ir profesionāļi, nevis idioti.

2020. gada 7. maijā tika noskaidrots, ka 7. maijā pie a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāja Arta Ruvinieka ir bijuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbinieki, kas pieņēma no viņa liecības sakarā ar atsevišķiem īres līgumiem, kur ir aizdomas par korupciju (Vēsturiskais īres līgums ar SIA Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā par Gogoļa laukuma izīrēšanu un īres līgums ar Igaunijas uzņēmumu Promenex OU, kas pieder Ērikam Eilānam). A. Ruvinieks tiks saukts uz Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroju atkārtoti.

2020. gada 7. maijā tika saņemta informācija, ka restorānu grupas Resto–Rātors vadītājam Viktoram Avdivem bija nozīmēta tikšanās ar Rīgas domes izpilddirektori Ivetu Alpēteri, lai apspriestu restorānu grupas Resto–Rātors īres līgumu ar a/s Rīgas Centrāltirgus, kompānijas ieguldījumus a/s Rīgas Centrāltirgus un iespējamo sadarbības turpināšanu. Uz tikšanos I. Alpēteres vietā atnāca E. Aunups, kurš īsumā uzklausīja V. Avdivi un pateica, ka pēc laika sniegs atbildi. Pagāja vairākas dienas pēc tikšanās, bet E. Aunups uz sakariem neizgāja un izvairījās no telefona zvaniem un jebkādas komunikācijas restorānu grupas Resto–Rātors sakarā.

2020. gada 7. maijā notika saruna par Edgaru Aunupu, viņa attiecībām ar Rīgas domes izpilddirektori Ivetu Alpēteri. Sarunas laikā tika noskaidrots, ka E. Aunupu un I. Alpēteri vieno dalība partijā Attīstībai/Par!, kā arī vēsturiskas saites. Laikā, kad I. Alpētere vadīja Privatizācijas aģentūru, notika valstij piederoša nekustamā īpašuma Kronvalda bulvārī privatizācija, kura nebija sākotnēji plānota un neatbilda valsts interesēm.

Sarunas laikā tika noskaidrots, ka viņu varētu interesēt brīvas platības a/s Rīgas Centrāltirgus Gastronomijas paviljonā (iespējams, arī citos paviljonos), lai nolobētu brīvo platību izīrēšanu SIA Kalnciema iela, kura izīrēja Āgenskalna tirgu uz 30. gadiem un kurai piederēja Kalnciema kvartāls. SIA Kalnciema iela pieder bijušajam apdrošināšanas kompānijas BTA līdzīpašniekam Kārlim Ambergam un to vada Mārtiņš Ambergs.

Iespējams, E. Aunupam un arī Rīgas domes vadībai ir apsolīta nauda (kukulis) par a/s Rīgas Centrāltirgus brīvo platību izīrēšanu Ambergiem.

2020. gada 21. maijā bijušajam Drošības policijas darbiniekam Arturam Maukstelim piezvanīja a/s Rīgas Centrāltirgus Drošības dienesta vadītājs Maksims Anovskis. Telefona sarunas laikā M. Anovskis painteresējies par darba apstākļiem SIA Rīgas satiksme, par atalgojumu, attieksmi un darba vidi. A. Maukstelis noskaidroja, ka M. Anovskim ir doma pāriet no a/s Rīgas Centrāltirgus uz SIA Rīgas satiksme.

A. Maukstelis izskaidroja M. Anovskim to, ka SIA Rīgas satiksme satricina nemitīgi skandāli, valdes un struktūrvienību vadītāju nemitīga maiņa (respektīvi, darbs nav stabils). Pie tam tie cilvēki, kas uzņēmumā atbild par drošību, piemēram, Saskaņas centra, jeb tā saucamā Korupcijas centra mīlulītis Jānis Eduševs iebrauc darbā, lai pamīztu un padirstu. Nekur nelien, lai tikai sili nezaudētu.

Vai bijušais Valsts drošības dienesta virsnieks, miljonāra dēls Andris Evers, kas, aizejot pensijā, “sarunas laikā” sūdzējies par veselību un kontaktam teicis, ka ietekmes uz SIA Rīgas satiksme valdes locekli Emīlu Akrinu nav – bet pēc tam aizskrējis pats pie E. Akrina un palūdzis sevi paņemt darbā, lai sēdētu kā “klerks Ziemeļkorejā” – noskatoties, kā izzog pašvaldības īpašumu, un klusējot).

Respektīvi, M. Anovskim tika rekomendēts palikt a/s Rīgas Centrāltirgus.

Sarunas laikā M. Anovskis pieminēja to, ka 2019. gada novembrī, kad Valsts policija veica kratīšanas a/s Rīgas Centrāltirgus “cigarešu mafijas lietā”, Valsts policijas darbinieki arī veica kratīšanas pie M. Anovska un aizturēja divus M. Anovska padotos (apsargus).

Pēc M. Anovska vārdiem, tajā laikā uz viņu izgāja kontakts (kontaktu viņš nav nosaucis) un rekomendēja vērsties zvērināto advokātu birojā Erezins Uraša, kas var “visu sakārtot un būtiski palīdzēt” gan M. Anovskim, gan viņa padotajiem, kurus aizturēja Valsts policija (M. Anovskis nav nosaucis kontakta vārdu).

Uzklausot kontaktu, M. Anovskis vienu reizi aizgāja uz zvērināto advokātu biroju Erezins Uraša. Mazliet vēlāk M. Anovskis uzzināja, ka minētais advokātu birojs ir cieši saistīts ar armēņu diasporu, kas organizēja nelegālo cigarešu tirdzniecību a/s Rīgas Centrāltirgus, tāpēc M. Anovskis pieņēma lēmumu neizmantot minētā advokātu biroja pakalpojumus.

Sarunas beigās M. Anovskis pieminēja to, ka viņam ir konflikts ar a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētāju Arti Ruvinieku un viņš ļoti “vēlas, lai A. Ruvinieks būtu noņemts no amata”, pie tam viņš diezgan daudz zina par A. Ruvinieka nelikumībām.

Uzklausot minēto, A. Maukstelis pajautāja M. Anovskim, vai viņam ir vēlme pakomunicēt ar kādu no spēka struktūrām, kam interesē korupcija a/s Rīgas Centrāltirgus un kam interesē armēņu diasporas saikne ar zvērināto advokātu biroju Erezins Uraša. M. Anovskis pateica, ka “jā, vēlme ir, tikai neko negrib rakstiski sniegt”.

Piezīmes. Ņemot vērā minēto, lūdzu izvērtēt iespēju dot uzdevumu operatīvajam darbiniekam sazvanīties ar M. Anovski, atsaucoties uz A. Mauksteli, un uzklausīt M. Anovski; iespējams kaut kāda informācija, ko sniegs M. Anovskis, būs noderīga darbam.

Arī jāatceras par korupcijas apmēriem a/s Rīgas Centrāltirgus, kur valdes priekšsēdētājs Artis Ruvinieks ik mēnesi gatavo aploksni ar kukuļiem 200 tūkst. eiro apmērā nosūtīšanai Rīgas domes vadībai. 21. gadsimtā ir beidzot jāslēdz “šaraška”, bet Rīgas domes korumpantiem jāorganizē ceļš uz cietumu.

2020. gada 10. jūnijā tika pamanīts raksts par to, ka Centrāltirgū turpina plaukt kontrabanda, par ko stāsta biedrības Pilsoņu vara pārstāvis Jānis Zols.

Rakstā ir minēts, ka pirms pusgada raidījums Aizliegtais paņēmiens izgaismoja kontrabandas cigarešu pārdošanas shēmu Rīgas Centrāltirgū. Pēc raidījuma sekoja Valsts policijas reidi, tomēr šobrīd, apmeklējot tirgu, redzams, ka nekas nav mainījies. Vēl vairāk – mediji atkal konstatējuši, ka kontrabandas preču tirdzniecība rit pilnā sparā, turklāt atgriezušās arī tās pašas ierastās sejas, kas piedāvā tirgus apmeklētājiem iegādāties cigaretes. Nepamet sajūta, ka kontrabandas tirdzniecība Centrāltirgū ir viena no Rīgas politisko spēlīšu sastāvdaļām, pauž biedrības Pilsoņu vara pārstāvis Jānis Zols.

Izskatās, ka arī tiešu atbildību par pilsētai un valstij būtisko objektu neviens nevēlas uzņemties – tirgus vadība uzskata, ka tās atbildība beidzas līdz ar tirgus slieksni. Tā teikt, ne mana cūka, ne mana druva – kas notiek metru aiz manas saimniecības, nav mana darīšana.

Līdz domes atlaišanai par nebūšanām sparīgi tika lamāti politiķi, un administratoru iecelšana daudziem lika uzgavilēt – liekēži vairs netraucēs, un ierēdņi pilsētu vadīs labāk. Šobrīd redzams, ka nekas nav uzlabojies, ko var izskaidrot tikai ar citiem pagaidu administrācijas mērķiem. Administrācijas darbības, pretēji loģikai un labai pārvaldībai, ir vērstas uz amatpersonu maiņu, nevis uz problēmu atrisināšanu – kā gan citādi izskaidrot izpilddirektora nomaiņu un sekojošu dažādu departamentu vadītāju iecelšanu. Kā kronis visam un skaidrs mājiens par vienošanos ietekmes sadalē ir Ivetas Alpēteres (Attīstībai/PAR!) lēmums par a/s Rīgas starptautiskā autoosta padomes locekli iecelt Oļegu Urovu (Gods kalpot Rīgai). Izskatās, ka rūpes par pēcvēlēšanu koalīciju administratoriem un to ieceltajiem vietvalžiem ir svarīgākas par kontrabandas perēkļu iznīdēšanu. Covid-19? Tas ir traucēklis likumdevējiem un kārtības sargiem, bet ne kontrabandas tirdzniecībai.

Centrāltirgus ir būtisks pilsētas un valsts tēla elements, tāpēc nevajadzētu ļaut situācijai nonākt tik tālu, ka Rīga kļūst slavena nevis ar vēsturiskajiem paviljoniem, bet ar kontrabandu. Jau šobrīd, ievadot Google meklētājā atslēgas vārdus “kontrabanda” un “tirgus” angļu valodā pēdējā gada laikā, meklētājs piedāvā iepazīties tieši ar situāciju Rīgā, atstājot ēnā pat publikācijas par kontrabandas preču tirdzniecību ASV cietumos. Vai tiešām Rīga vēlas būt slavena šādā veidā?

Jau atkal situācijas risināšanā šobrīd lielā mērā jācer uz mediju spēku. Tieši mediji pirms pusgada pievērsa visas sabiedrības uzmanību šai problēmai, un atliek vien cerēt, ka tie neļaus atslābināties un, sekojot līdzi notikumu attīstībai, liks visa ranga atbildīgajiem vismaz izskata pēc rosīties – jo laikam bez pilsētas vadības politiskās gribas nekas nenotiks. Tieši šobrīd, lai veicinātu tūrisma nozares atgūšanos, Rīgai ir nepieciešams drošas pilsētas tēls. Šī gada (un domājams arī nākamā gada) tūrisma sezonā katrs pilsētas viesis būs no svara, tāpat arī katra Rīgā pavadītā diena un katrs šeit iztērētais cents, no kura arī pilsētas kasē ieripo sava tiesa.

Piezīmes. Biedrības Pilsoņu vara pārstāvja Jāņa Zola stāstītais ir vispārzināms fakts. Tas ir tas pats, kas stāstīt publiskajā telpā, ka “zeme ir apaļa”.

Laikā, kad raidījums Aizliegtais paņēmiens izgaismoja kontrabandas cigarešu pārdošanas shēmu Rīgas Centrāltirgū, bijušais Drošības policijas darbinieks Arturs Maukstelis informācijā uzsvēra to, ka nekas nemainīsies.

“Kāposts” tecēja, tek un tecēs uz Valsts policijas “resno kaķu” kabatām un Rīgas domes atsevišķo amatpersonu kabatām. Pie tam “nesenajos laikos” tikai Valsts policijas Rīgas reģiona amatpersonām “tecēja” 80 tūkst. eiro mēnesī. Nu tad par ko ir stāsts? Kas cīnīsies pret kontrabandu (koka zaru, uz kā sēž pie kārtīgas siles)? Kamēr komunikācija ar degradējošo Valsts policijas un Valsts policijas struktūrvienību vadību notiks “laipnā pēcpuses skūpstīšanas formā”, nevis “durvju vēršanā ar kājām, lai tie mēsli apmīztos”, viss turpināsies.

Kamēr augstāk stāvošas iestādes ļaus taisīt PR tādiem atkritumiem kā Uzis (kurš sevi dēvē par policistu, kas nav pieļāvis nevienu stratēģisku kļūdu), nevis sēdinās cietumos par tūkstošiem noziegumu, ko tie pastrādājuši, būdami amatos (Uža gadījumā tā ir ilggadīga korupcija un korupcionāru piesegšana, lai saņemtu labumus), Centrāltirgū un daudzās citas vietās būs gan kontrabanda, gan citi noziegumi.

Tas, ko Jānis Zols murgo par to, ka “šobrīd vienīgā cerība ir mediju spēks un ietekme”, izraisa tikai smieklus. Kādi mediji? Atpalikušais Ļimovičs? Tā dēvētās Federālā drošības dienesta filiāles Latvijā kabatas raidījums Nekā personīga? Aizliegtais paņēmiens, kas par 5 EUR rādīs un stāstīs jebko? Kamēr masu medijos žurnālisti ir prostitūtas, kas par naudu “dara jebko”, nekas nemainīsies.

Viss ir jāpārskata un jāizanalizē kopsakarā, nevis “jāakcentē vispārzināmais”, un vienkārši mērķtiecīgi un smagi jāstrādā. Pie mums parasti viss beidzas ar “pļūtīšanu, solīšanu un nekā nedarīšanu” vai “apļa izveidošanos, kad neko nevar izdarīt, pat gribēdams”.

2020. gada 7. jūlijā parādījusies informācija, ka Centrāltirgū apturēts PVN izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējums

Ir zināms, ka Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu un muitas policijas pārvalde Rīgas Centrāltirgū apturējusi pievienotās vērtības nodokļa (PVN) izkrāpēju un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizētāju grupējumu, kas darbojās gaļas tirdzniecības jomā.

2020. gada 8. jūnijā caur informācijas avotu Centrāltirgū tika saņemta informācija, ka Valsts ieņēmumu dienests veicis procesuālos pasākumus uzņēmumos, kas nodarbojas ar gaļas produktu tirdzniecību a/s Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljonā un kas ir saistīti ar bijušo a/s Rīgas Centrāltirgus gaļas paviljona vadītāju Arturu Olotihu, kuru a/s Rīgas Centrāltirgus iekārtoja Saskaņas centra biedrs Andris Orozovs. Informācijas avotam diemžēl nav zināmi SIA nosaukumi, kuros notika procesuālie pasākumi.

2019. gadā tika saņemtas sekojošas ziņas par A. Olotihu, Andri Orozovu un viņu saistību ar nelikumībām Centrāltirgū un nodokļu nomaksas jomā.

1. 2019. gada 14. maijā notika tikšanās ar informācijas avotu. Tikšanās laikā informācijas avots sniedza ziņas par politiskās partijas Saskaņas centrs biedru Andri Orozovu. Pēc informācijas avota vārdiem, Andris Orozovs, izmantojot savu ietekmi uz a/s Rīgas Centrāltirgus vadību (A. Orozovs agrāk vadīja a/s Rīgas Centrāltirgus), iekārtoja darbā par gaļas paviljona direktoru Arturu Olotihu.

A. Olotihs, vadot Centrāltirgus gaļas paviljonu, lielāko daļu paviljona platību izīrēja personai, vārdā Gļebs, kura organizēja Polijas gaļas produkcijas tirdzniecību gaļas paviljonā. Informācijas avots ir dzirdējis, ka par “izīrētām tirdzniecības vietām” gaļas paviljonā Gļebs maksāja gan oficiālo īres maksu, gan deva “abonementu” A. Olotiham, kurš tālāk “abonementu” nodeva A. Orozovam, ieturot sev procentu.

Pēc A. Orozova lūguma, Arturs Olotihs sameklēja personu – savu jaunības paziņu no “mājas pagalma”, kuru pierunāja piereģistrēt uz sava vārda uzņēmumu Polijā Andra Orozova uzdevumā. Uzņēmuma “vadīšanu un darbības ar uzņēmuma kontiem” nodot A. Orozovam, bet pašam tikai skaitīties kā uzņēmuma īpašniekam un vadītājam.

A. Olotihs savu lūgumu argumentēja ar to, ka A. Orozovs ir politiķis un nevar tik brīvi veikt uzņēmējdarbību, tāpēc viņam vajadzīgs “kontrolējams uzņēmums un uzņēmuma īpašnieks un vadītājs”. A. Olotiha paziņa minētajam piedāvājumam piekrīta. A. Olotiha paziņa aizbrauca uz Poliju. Piereģistrēja uzņēmumu. Atvēra kontu un piekļuves visam nodeva A. Olotiham, kurš tālāk piekļuves uzņēmuma kontiem un darbībām iedeva A. Orozovam.

Nesen A. Olotiha paziņa saņēma izsaukumu uz Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policiju, kuri bija saņēmuši Polijas nodokļu administrācijas tiesiskās palīdzības lūgumu sakarā ar uzņēmumu, kas bija piereģistrēts A. Olotiha paziņas vārdā un veica fiktīvu darījumu ķēdi (PVN krāpšanas) nodarot Polijai zaudējumus 300 000 EUR apmērā.

A. Olotiha paziņa sazinājās ar viņu un sāka pārmest, ka viņu izmantojuši noziedzīgās aktivitātēs un tagad viņam būs par to jāatbild. A. Olotihs viņu nomierināja un teica, ka A. Orozovs visu “sakārtos”. Līdz šim brīdim nekas nav sakārtots. Vienīgais, ka A. Orozovs pats saticies ar A. Olotiha paziņu un pateicis, ka A. Olotiha paziņam no sākuma vajag izdarīt vēl vienu darbu un tad viņš “palīdzēs tam”.

A. Olotiha paziņa piekrita. A. Orozovs viņam piedāvāja atvērt vēl vienu uzņēmumu Serbijā. A. Olotiha paziņa piekrita un aizbrauca kopā ar A. Orozovu uz Serbiju. Uzņēmuma atvēršana Serbijā neizdevās, jo kompetentas Serbijas iestādes aizliedza uzņēmuma atvēršanu. A. Orozovs kopā ar A. Olotiha paziņu atbrauca uz Latviju.

Pēc informācijas avota vārdiem, situācija ar A. Olotiha paziņu joprojām nav atrisināta. Polijas nodokļu administrācija viņu “vajā” caur Valsts ieņēmumu dienesta Finanšu policiju, un viņš ir izmisumā. Informācijas avots ir dzirdējis, ka A. Olotiha paziņa gatavs tikties vai vērsties Latvijas kompetentajās iestādēs un sniegt tiem informāciju un faktūru par atsevišķu Saskaņas centra aktīvistu iesaistīšanos noziedzīgās darbībās.

Sarunas beigās informācijas avots pateica, ka, spriežot pēc Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja izmeklēšanas darbībām Rīgas domē un Rīgas domes iestādēs un uzņēmumos, kā arī pēc informācijas par korupcijas apmēriem Rīgas domē, Rīgas domes iestādēs un uzņēmumos un spriežot pēc augstāk norādītās informācijas par atsevišķu Saskaņas centra aktīvistu iesaistīšanos noziedzīgās darbībās, var secināt, ka politiskā partija Saskaņas centrs pilnībā sevi diskreditējusi.

Sākumā daudzi novērtēja Saskaņas centru kā ideālistu partiju, bet, spriežot pēc pēdējiem notikumiem, var redzēt, ka daudzi partijas biedri un partijas līderi ir zagļi, pēdējie korumpanti un noziedznieki un pie tam korupcijas apmēri SC biedru vidē un darbības zonās sasniedz tādus apmērus, kas pārsniedz “citu politisko partiju valstisko korupciju”.

Jautājumi a/s Rīgas Centrāltirgus Drošības dienesta vadītājam Maksimam Anovskim.

1. Detalizētāk pastāstīt par 2019. gada novembrī a/s Rīgas Centrāltirgus notikušajām Valsts policijas kratīšanām “cigarešu mafijas lietā”:

– Kas par kontaktu pēc kratīšanām sazinājās ar M. Anovski un rekomendēja vērsties advokātu birojā Erezins Uraša?

– Kā un par ko notika saruna advokātu birojā Erezins Uraša? Kādus priekšlikumus un piedāvājumus izteica advokāti?

– Kāpēc pieņēma lēmumu nesadarboties ar minēto advokātu biroju?

– Kā un no kurienes dzirdēja (uzzināja) par Uraša saiknēm ar armēņiem, kas nodarbojas ar cigarešu tirdzniecību?

– Kas kopumā ir zināms par amatpersonām, kuras piesedz cigarešu tirdzniecību Centrāltirgū?

2. Otrais jautājumu bloks.

– Kas ir zināms par M. Anovska konfliktu ar Arti Ruvinieku?

– Kāpēc izveidojās konflikts? Kā attīstījās? Kādas prognozes (kā beigsies konflikts? Ir zināms, ka M. Anovskis ir diezgan informēts par daudziem jautājumiem tirgū. Ņemot vērā dienesta kompetenci, interesē darbinieki, it īpaši augstākās vadības un darbinieku saistība ar koruptīviem darījumiem.

– Par ko vadība “ņem kukuļus”? Kāds kukuļu nodošanas mehānisms? Varbūt ir kādi “pastāvīgi starpnieki”?

– Kā akumulējas kukuļu nauda nodošanai “politiķiem”, kas vada Rīgas domi? Kur uzglabājas nauda? Kas to nes amatpersonām?

– Arta Ruvinieka attiecības ar Urašu (video, foto)? Dati par A. Ruvinieka apmeklētājiem?

– Atsevišķi var pajautāt par SIA Tirdzniecības nams Latgales priekšpilsētā, ar kuru a/s Rīgas Centrāltirgus pārtrauca sadarbību cigarešu mafijas skandāla dēļ (un kuram minētā uzņēmuma vadība maksāja kukuļus par nomas līgumu)? Kādu lomu ieņēma cigarešu mafijas lietā? Cik uzņēmuma vadība bija iesaistīta noziedzīgajā biznesā?

Jāatzīmē – ja būs godīgas, atklātas un detalizētas atbildes uz jautājumiem, M. Anovskis var cerēt uz to, ka dienests izpildīs savus pienākumus, noreaģēs uz saņemto informāciju un aizturēs negodprātīgas amatpersonas, līdz ar ko mainīsies tirgus vadība (būs rotācijas).

2020. gada 18. augustā no kontakta tika saņemtas ziņas, ka Ādažu novada domes Saimniecības un infrastruktūras daļas vadītājs lieto pašvaldības resursu un mantu kā savējo. A. Rūvers organizēja pašvaldībai piederoša karjera smilšu tirdzniecību, apejot pašvaldībā noteikto kārtību un naudu piesavinoties sev.

A. Rūvers organizēja ceļu izbūvi, objektu remontus, zāles pļaušanu un teritoriju kopšanu privātpersonām un uzņēmējiem, izmantojot pašvaldībai piederošas materiāltehniskas vērtības un tehniku. A. Rūvers nopirka zemes gabalu Podniekos pie ezera (Vējupes), kur izbūvēja vasaras māju. Minētajā zemes gabalā tiek uzglabātas pašvaldībai piederošas materiāltehniskas vērtības, ko viņš piesavinājās no pašvaldības resursiem.

2020. gada 18. augustā vēlāk tika precizēts, ka Ādažu novada pašvaldībā A. Rūvers atbild par finanšu līdzekļu piesaisti no fondiem (Lauku atbalsta dienesta Zivju fonds) zivju mazuļu iegādei un izlaišanai Ādažu novada ūdenstilpēs. Iet runa par simtiem tūkstošu eiro. Ir dzirdēts, ka daļu no uzpirktajiem zivju mazuļiem A. Rūvers notirgo “pa kreisi” privāto ūdenstilpju īpašniekiem.

2020. gada 7. septembrī tika saņemtas ziņas, ka Valsts policijas Rīgas reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Ozinovs amatu apvienošanas kārtībā ir apstiprināts par Ādažu novada domes Administratīvās komisijas locekli. A. Ozinovu minētajam amatam rekomendēja Ādažu novada domes deputāts Edvīns Epers.

Interesants moments, ka A. Ozinovs pats pieteicies šim darbam (uzrakstīja pieteikumu). Un interesanti ir tas, ka A. Ozinovs (vismaz tā pats stāsta) saskaņo amatu apvienošanu (darbu Valsts policijā un Ādažu novada domes Administratīvajā komisijā) ar Iekšlietu ministrijas iekšējo drošības biroju (amatpersonu amatu apvienošanu uzrauga Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, un tā jāsaskaņo ar tiešo darba devēju, nevis trešo iestādi). Kāds sakars ar Iekšējās drošības biroju, nav skaidrs, bet to var traktēt kā savas kompetences (Iekšējās drošības biroja kompetences) pārkāpšanu.

2020. gada 28. septembrī notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts pateica, ka a/s Rīgas Centrāltirgus valde pieņēmusi lēmumu nodot ārpakalpojumu nodrošinātājiem divas tirgus administrācijas jomas – apsaimniekošanu un apsardzi.

Pēc kontakta vārdiem, apsaimniekošanas nodrošinātājiem tirgus administrācija plāno maksāt krietni vairāk, nekā pašlaik tirgus administrācija maksā tirgus štata apsaimniekošanas darbiniekiem (sētniekiem, apkopējām, tehniķiem, meistariem), aizbildinoties ar to, ka “pašlaik strādājošie štata darbinieki – izskatās kā “pusbomži””, līdz ar ko “jāmaksā vairāk” ārpakalpojuma sniedzējam, lai darbinieki “izskatītos zolīdi”.

Apsardzes pakalpojumu nodrošināšanu tirgus administrācija plāno atdot ārpakalpojumu sniedzējiem, oficiāli aizbildinoties ar “budžeta līdzekļu ekonomiju” un uzskatot, ka ārpakalpojums izmaksās lētāk nekā štata apsardzes darbinieki, bet drošības struktūras sakarā cirkulē ziņas, ka tirgus administrācija grib atbrīvoties no darbiniekiem, kas nodarbojas ar iekšējās drošības jautājumiem (darbinieku pieļauto pārkāpumu izmeklēšana, pretkorupcijas pasākumi, ekonomiskā drošība utt.).

Pēc kontakta vārdiem, no visām pusēm cirkulē ziņas, ka tirgus valde, izsludinot iepirkumus par “apsaimniekošanu un apsardzi”, aktīvi tiekas ar “pretendentiem” un, iespējams, piedāvā “lobēšanu” par naudu (ikmēneša kukuļiem). It īpaši aktīvs minētajā sakarā ir a/s Rīgas Centrāltirgus valdes priekšsēdētājs Artis Ruvinieks. Kontakts atzīmēja to, ka, iespējams, A. Ruvinieks jūt, ka ilgi “nenoturēsies” tirgus valdes priekšsēdētāja amatā, tāpēc mēģina “nodrošināties ar naudu” pret iespējamo darba zaudēšanu. Nav nekādu indikāciju, ka no Rīgas domes kāds uzspiež Centrāltirgum mainīt darba modeli un atsevišķas struktūras nomainīt uz ārpakalpojumiem. Tā ir tikai tagadējā valdes priekšsēdētāja A. Ruvinieka iniciatīva.

2020. gada 1. decembrī no kontakta tika saņemtas ziņas par to, ka lielākā daļa no zivīm, ko izķer maluzvejnieki Latvijas ūdenstilpnēs, tiek realizēta a/s Rīgas Centrāltirgus zivju paviljonā.

Ir zināms, ka Centrāltirgus zivju paviljonu no a/s Rīgas Centrāltirgus iznomā divi nomnieki, kas savstarpēji vienojušies par cenām uz zivju produkciju un savstarpēji sadala zivju produkciju, kura nonāk tirgū pa nelegāliem kanāliem (produkcija bez izcelsmes dokumentācijas). Zivju paviljona pagrabstāvā ir cehs, kurā tiek gatavota zivju produkcija – kūpinājumi, konservi, marinētas zivis, sālītas zivis, ikri un zivju subprodukcija (zivju pārstrādes cehs). Minēto cehu lieto divi zivju paviljona nomnieki.

A/s Rīgas Centrāltirgus Sanitārās uzraudzības daļas vadītāja ir Marija Iščikova, kas Centrāltirgū strādā no deviņdesmito gadu sākuma. a/s Rīgas Centrāltirgus Sanitārās uzraudzības daļas pienākumi ir nodrošināt sanitāro normatīvu ievērošanu Centrāltirgū, kā arī uzraudzīt pārtikas produkcijas apriti, tajā skaitā uzraudzīt, lai tiktu tirgota tikai legāla produkcija ar izcelsmes dokumentiem.

Pārtikas produkcijas tirgotāji, kuri realizē produkciju bez izcelsmes dokumentiem, tajā skaitā no maluzvejniekiem uzpirkto produkciju, maksā M. Iščikovai kukuļus, lai viņa aizvērtu acis uz produkcijas bez izcelsmes dokumentiem realizāciju un nodrošinātu “aizstāvību” no Pārtikas un veterinārā dienesta inspektoriem. Inspektori veic pārbaudes a/s Rīgas Centrāltirgus, iepriekš saskaņojot pārbaudes datumu un laiku ar a/s Rīgas Centrāltirgus Sanitārās uzraudzības daļu, līdz ar ko M. Iščikova informē “savējos” tirgotājus par dienesta plānotajām pārbaudēm. Ir ziņas, ka M. Iščikova nodrošina daļu no koruptīvā ceļā saņemtās naudas nodošanu Pārtikas un veterinārā dienesta amatpersonām, lai tās “nekonstatētu pārkāpumus” vai lai veiktu kontroles pasākumus formāli (kabinetā, aizpildot dokumentāciju).

Par M. Iščikovu cirkulē ziņas, ka 2000. gadu sākumā viņu par korupciju aizturēja Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (tas nozīmē, ka ir bijis uzsākts kriminālprocess pret viņu). Lai izvairītos no atbildības M. Iščikova samaksāja kādai Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja amatpersonai/-ām kukuli. Cirkulē ziņas, ka kukuļa apmērs bija 1 miljons (latu vai dolāru).

Par Pārtikas un veterinārā dienesta darbiniekiem atsevišķi būtu jāatzīmē, ka cirkulē ziņas, ka dienesta amatpersonas “apkalpo lielus pārtikas produkcijas ražotājus un importētājus”. Piemēram, Balticovo vēršoties ar pārbaudēm un sankcijām pret citiem uzņēmumiem, kas grib ienākt olu ražošanas tirgū. Gaļas tirgū pārstāv poļu gaļas importētāju intereses, vēršoties pret tiem uzņēmējiem, kuri mēģina strādāt lopkopības nozarē un ar Latvijā audzēto gaļu. Faktiski Pārtikas un veterinārā dienesta mafija, kas nedod iespēju attīstīties vietējiem ražotājiem un zemniekiem, protams, ja “vietējiem nav jumta”, ko dienests nevar ignorēt (piemēram, zemkopības ministrs).

2021. gada 8. janvārī notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts sniedza ziņas par pašvaldības SIA Rīgas satiksme iepirkumu par tehniskās un fiziskās apsardzes pakalpojumiem. Pēc kontakta vārdiem, minētajā iepirkumā ir uzvarējusi apsardzes kompānija SIA AB Security Solutions.

Lai uzvarētu minētajā iepirkumā, Andrejs Laidze no kompānijas SIA AB Security Solutions ir vienojies ar kādu SIA Rīgas satiksme atbildīgo personu par drošību, ka maksās katru mēnesi naudu (kukuļus) par palīdzību iepirkumā.

Pēc kontakta vārdiem, kompānija AB Security Solutions uzvarēja iepirkumā ar lētāko finanšu piedāvājumu, bet jebkurā gadījumā lētākais finanšu piedāvājums SIA Rīgas satiksme izmaksā aptuveni 120 tūkstošus eiro katru mēnesi. Lai kompānija AB Security Solutions varētu sniegt fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumus un gūt peļņu, Andrejs Laidze izveidoja virkni mikro SIA, kurās pieņem darbā apsargus, kas nodrošina fiziskās apsardzes pakalpojumus SIA Rīgas satiksme. Savukārt AB Security Solutions pērk apsardzes pakalpojumus no mikro SIA. Tādā veidā AB Security Solutions ekonomē līdzekļus uz nodokļiem.

SIA Rīgas satiksme, sludinot iepirkumu par fiziskās un tehniskās apsardzes pakalpojumiem, neļāva iepirkuma uzvarētājam nodot visu vai daļu pakalpojumu citiem uzņēmumiem. Visi apsardzes pakalpojumi būtu jānodrošina AB Security Solutions. Lai SIA Rīgas satiksme atbildīgās personas nepamanītu, ka AB Security Solutions “shēmo” un lai nodrošinātu visu pakalpojumu klāstu, apsargi no mikrouzņēmumiem strādā AB Security Solutions formas tērpos un visiem apsargiem ir apliecība, kurā norādīts, ka viņi strādā no AB Security Solutions, kaut arī minētais neatbilst patiesībai. Vienlaikus augstāk ir aprakstīta shēmošana, ka apsargi strādā apsardzes kompānijas formas tērpos, kurā viņi nestrādā, un tas ir ir rupjš apsardzes darbības likuma pārkāpums.

2021. gada 11. janvārī no kontakta tika saņemta informācija par to, kā darbojas Juridisko personu apvienība (AB Security Solution izveidota shēma līguma par apsardzes pakalpojumiem nodrošināšanai SIA Rīgas satiksme), kā arī no kontakta tika iegūts līguma paraugs, kuru AB Security Solution slēdz ar mikrouzņēmumiem, kuriem nodod darba izpildi SIA Rīgas satiksme objektos.

2021. gada 31. martā notika tikšanās ar kontaktu. Tikšanās laikā kontakts sniedza vispārējo informāciju par iespējamo korupciju un interešu konfliktiem Ādažu novada domes Būvvaldē. Pēc kontakta vārdiem, aptuveni gadu–pusotru Ādažu novada domes Būvvaldi vada bijusī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Telpiskās plānošanas departamenta direktore Ingūna Ortāne, kuru uz Ādažu novada domi uzaicināja domes priekšsēdētājs Māris Prindžuks.

Pēc kontakta vārdiem, I. Ortāne, uzsākot darbu Ādažu novada domes Būvvaldē, parādīja sevi kā absolūti nekompetentu vadītāju, kas nepārzina būvniecību reglamentējošo likumdošanu, būvvaldes kompetenci un nevar efektīvi vadīt kolektīvu, kā arī izvairās no darba (vairāk “dzīvo” pa ministrijas gaiteņiem un pļūtī, nekā nodarbojas ar tiešajiem pienākumiem). Visu minēto pamanīja Ādažu novada domes Būvvaldes kolektīvs, kurš sāka izmantot I. Ortānes nekompetenci un “izvairīšanos no darba un kolektīva vadīšanas”, lai “pārveidotu” Būvvaldi par savu “privāto uzņēmumu”.

Daļa no Būvvaldes darbiniekiem izmanto darba vietu un amatu, lai tiem iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas Ādažu novada administratīvajā teritorijā uzsāk būvniecību, diezgan atklāti piedāvātu uztaisīt projektus, apliecinājumu kārtas, izmaiņu projektus un topogrāfijas un veiktu visus nepieciešamos saskaņojumus (izstrādātu būvniecības dokumentāciju un saskaņotu ar sevi vai kolēģi, kas sēž blakus).

Tā būvniecības dokumentācija, ko izstrādā Būvvaldes darbinieki, “haltūras” ietvaros tiek saskaņota zibenīgi un kontroles pār būvniecības procesu faktiski nav. Tā dokumentācija, ko izstrādā projektētāji, kas nestrādā Būvvaldē, tiek saskaņota ļoti lēni vai vispār netiek saskaņota. Tie darbinieki, kas izskata citu projektētāju izstrādātus projektus, bieži vien sagatavo papildu projektēšanas nosacījumus, kurus nav iespējams izpildīt, vai izpildīt ir ļoti sarežģīti un kuriem nav nekādas praktiskas nozīmes būvniecības procesā (mākslīgi liek šķēršļus, lai iedzīvotājs vai uzņēmējs, kas veic būvniecību, pasūtītu kādu darba apjomu no Būvvaldes darbinieka).

Par visu minēto ļoti labi zina Būvvaldes vadītāja I. Ortāne, bet nepārtrauc šo “privāto biznesu”. Par izpildītiem darbiem Būvvaldes darbinieki no iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas gatavo dokumentāciju un saskaņo to, ņem skaidru naudu un nekur to neatspoguļo.

Kontakts sniedza ziņas par visu augstāk minēto, jo starp Būvvaldes darbiniekiem, novada iedzīvotājiem un uzņēmējiem, kas plāno vai veic būvniecību novada teritorijā un kas pasūta projektus un citus būvniecībai nepieciešamus dokumentus ārpus Būvvaldes, biežāk un biežāk notiek konflikti sakarā ar “mākslīgo šķēršļu likšanu un dalbajobu ieslēgšanu”, kad nepieciešams dot saskaņojumus un izsniegt būvatļaujas. Par visu minēto atsevišķi iedzīvotāji un uzņēmēji ir sūdzējušies domes priekšsēdētājam, bet viņš nevar tiem palīdzēt, jo viņa ieliktenis Būvvaldē – Ingūna Ortāne – nevar ietekmēt padotos (neklausās viņu).

Piezīmes. Īstenībā “mākslīgo šķēršļu likšana un dalbajobu ieslēgšana” ļoti piemīt Latvijas ierēdņiem, kas izdod kādus administratīvus aktus. Ļoti izplatīta taktika, lai piespiestu maksāt kukuļus par kāda dokumenta, piemēram, atļaujas vai saskaņojuma, izsniegšanu, bet diemžēl korupciju kontrolējošas iestādes noslogotības un profesionālu darbinieku trūkuma dēļ nav spējīgi to nokontrolēt un pārtraukt (kā rezultātā “banāns”).

2021. gada 22. martā tika saņemtas ziņas, ka Ādažu novada domes deputāts Jānis Eilands, kurš vienlaikus ir pašvaldības SIA Ādažu ūdens tehniskais direktors, uz savu radinieku Raimondu Ekšu ir nodibinājis uzņēmumu NM Construction, kas nodarbojas ar ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu izbūvi un projektēšanu.

Pašvaldības ir vietējā vara, kas atrodas vistuvāk saviem iedzīvotājiem un kam ir jānodrošina tiem pamatpakalpojumu pieejamība. Pašvaldību autonomās funkcijas ir noteiktas likuma “Par pašvaldībām” 15. panta pirmajā punktā, kur cita starpā lasām: “(..) organizēt iedzīvotājiem komunālos pakalpojumus (ūdensapgāde un kanalizācija; siltumapgāde; sadzīves atkritumu apsaimniekošana; notekūdeņu savākšana, novadīšana un attīrīšana) neatkarīgi no tā, kā īpašumā atrodas dzīvojamais fonds (..)”

Caur pašvaldības uzņēmumu Ādažu ūdens Ādažu novada pašvaldība izbūvē un attīsta Ādažu novada teritorijā ūdens padeves un kanalizācijas inženierkomunikācijas. Lielākā daļa infrastruktūras projektu tiek veikta, piesaistot Eiropas Savienības struktūrfondus. Pašvaldība izbūvē un atjauno ūdens un kanalizācijas inženierkomunikācijas vietās, kur inženierkomunikācijas atrodas uz pašvaldības zemes. Piemēram, kādā ciematā tiek izbūvētas ūdens padeves un kanalizācijas inženierkomunikācijas. To izbūve notiek līdz privātīpašumu robežai.

Tālāk, lai privātīpašniekam pieslēgtu centrālo ūdeni vai kanalizāciju, nepieciešams izstrādāt projektu, saskaņot to ar SIA Ādažu ūdens un Ādažu novada domes Būvvaldi un pēc tam piesaistīt kādu sertificētu uzņēmumu, kas pievilks ūdeni un kanalizāciju no pašvaldības inženierkomunikāciju tīklu robežas līdz privātīpašniekam piederošam objektam (būvei, mājai, rūpnīcai utt.).

Sabiedrības ar ierobežotu atbildību Ādažu ūdens tehniskais direktors J. Eilands, pie kura vēršas iedzīvotāji un uzņēmēji par centrālas ūdens un kanalizācijas sistēmas pieslēgšanu, visus nosūta uz SIA NM Construction pie Raimonda Ekšas. Tālāk R. Ekša slēdz līgumu ar klientu un sāk inženierkomunikāciju izbūves projekta izstrādi un saskaņošanu Būvvaldē, un pēc projekta saskaņošanas un nepieciešamās atļaujas saņemšanas Būvvaldē sāk centrālā ūdens un kanalizācijas pieslēgšanu objektam.

Faktiski Ādažu novadā ir izveidojis monopols uz ūdens un kanalizācijas pieslēgšanu. Visus projektus izstrādā, saskaņo un inženierkomunikācijas izbūves darbus veic uzņēmums NM Construction. Gadījumā, ja persona vēršas citā uzņēmumā vai ar saviem spēkiem mēģina pieslēgt centrālo ūdeni un kanalizāciju, – visur šķēršļi, gan Ādažu ūdens, gan Būvvalde neko nesaskaņo, vilcina, liek šķēršļus, līdz ar ko klientiem vienkāršāk vērsties uzņēmumā NM Construction un visu izdarīt bez “šķēršļiem”, kaut arī krietni dārgāk.

Visi norēķini starp klientu un uzņēmumu NM Construction notiek tikai caur bankas naudas pārskaitījumiem (skaidro naudu neņem), bet jau ir zināms, ka daļa no uzņēmuma NM Construction peļņas no katra klienta aiziet Ādažu ūdens tehniskajam direktoram (faktiski viņa uzņēmums), daļa peļņas aiziet SIA Ādažu ūdens valdes loceklim Aivaram Unduram par to, ka ļauj tādu biznesu organizēt. Un pie tam A. Undurs ir valdes loceklis SIA Ādažu ūdens un vienlaikus pašvaldības uzņēmuma Garkalnes ūdens vadītājs. Nauda (pēc informācijas, no 80 EUR un uz augšu atkarībā no objekta – privātpersonas vai uzņēmuma) Ādažu novada domes Būvvaldes Inženierkomunikāciju tīklu galvenajam speciālistam Jānim Iļčikam par atļaujas izsniegšanu objekta pieslēgšanai pie centrālā ūdens un kanalizācijas un pēc darbu pabeigšanas – par inženierkomunikāciju pieņemšanu ekspluatācijā.

Ir zināms, ka starp Ādažu novada domes priekšsēdētāju Māri Prindžuku un SIA Ādažu ūdens tehnisko direktoru Jāni Eilandu ir bijis ass konflikts, jo bijušas sūdzības no Ādažu uzņēmējiem par to, ka pēc J. Eilanda “uzstājīga piedāvājuma” viņi vērsušies uzņēmumā NM Construction, lai pieslēgtu centrālo ūdeni un kanalizāciju, – visi darbi izpildīti, par visu samaksāts, bet pēc tam “lien ārā” tehniskas problēmas, kuras garantijas ietvaros neviens risināt negrib. Pie tam “lien ārā” tādas problēmas, kuru dēļ pat var nākties apturēt biznesu (ražošanu). Visa minētā sakarā M. Prindžuks kliedza uz J. Eilandu un “bakstīja viņam ar to”, ka J. Eilandam nepieciešams “beigt savu biznesu un beidzot strādāt novada labā, nevis kabatas labā”.

2021. gada 18. maijā tika saņemtas ziņas, ka uzņēmums NM Construction, kurš nodarbojas ar Ūdensapgādes un kanalizācijas sistēmu izbūvi un projektēšanu, ir Jāņa Eilanda un Raimonda Ekša kopīgs aktīvs. Faktiski J. Eilands, būdams amatpersona, noslēpa savus aktīvus, nekur nenorādot, caur ko pelna milzīgu naudu, izmantodams savu amatu.

Novērtē šo rakstu: