Vai oligarhu varu Latvijā aizvietojusi Āboltiņas un Co karaliste, tiesiskuma saukļu fonā spējot parlamentā izbīdīt „ģimenei” izdevīgus likumus?
Vienotības līderes, Saeimas spīkeres Solvitas Āboltiņas gandrīz raudulīgā runa kā vēstījums tautai, kurā medijiem tiek pārmesta angažētība un tiek norādīts uz „ļaunu spēku” nomelnošanas kampaņām, ceturtdien nepārsteidza.
Āboltiņas runā oriģinālu ideju pietrūka. Arī Āboltiņas priekšgājēji - 10 000 dolāru Emsis, baķka Straume, un Lemberga „draudzene” Ūdre - no Saeimas tribīnes un koridoriem bija klieguši par visnomelnojošākajām melnajām kampaņām, kuras organizē ļaunie „politiskie konkurenti”, lai „grautu uzticību Saeimai un valsts varai”. Turklāt par ļauniem ārvalstu spēkiem, nomelnotājiem, politiskajiem konkurentiem un angažētiem vai korumpētiem žurnālistiem jau daudzkārt pirms Āboltiņas bija runājuši arī premjeri vai šā amata kandidāti, caurkritušie oligarhi - Lembergs, Šķēle un Šlesers. Tāpēc no „sausā atlikuma teorijas” viedokļa Āboltiņas ceturtdienas runa, pirms Saeima atkārtoti izlēma par „uzlabotiem” grozījumiem Robežšķērsošanas likumā, bija tikai vājš iepriekšējo valsts galvu tekstu un darbību plaģiāts.
Apvainot medijus melos un kliegt par sazvērestības teorijām nav nekāda māksla. Arī gandrīz raudāšana pēc tam, kad šo PR triku 10.Saeimas priekšvēlēšanu kampaņā izmantoja Šlesers, nav nekas pārsteidzošs. Augstām amatpersonām, lai neatbildētu uz nepatīkamiem jautājumiem, tā ir ikdienas norma. Tāds neizbēgams netīrā Latvijas politikas procesa fakts.
Pārsteidzoši bija, ka Saeima ceturtdien lielā vienprātībā pēc Āboltiņas emocionālā izvirduma nobalsoja par likuma grozījumiem Robežšķērsošanas likumā, kuru virzība, forma un saturs met nepārprotamu ēnu uz Āboltiņas vīra pārstāvētas organizācijas Latvijas auto biznesa interesēm. Izklaigājoties par sliktajiem medijiem un kā Šlesers notraušot asaru par savu sūro Saeimas priekšstāves likteni, pavisam 83 ārkārtas vēlēšanās ievēlētie 11.Saeimas deputāti, Āboltiņas iedvesmoti, nospieda vajadzīgo „par” pogu. Balsošanas mašīna atkal nostrādāja.
Jautājums ir, ar ko tas atšķiras no visu iepriekšējo „slikto” oligarhu Saeimu balsošanas mašīnām, kad konkrētās interesēs pieņemti likumi skrēja caur Saeimu? Ar labākiem saukļiem, biezāku ādu vai lielāku liekulību.
Pārsteidzoši ceturtdien bija arī tas, ka pati Āboltiņa pat neuzskatīja par vajadzīgu paziņot, ka balsojumā par likuma grozījumiem, kam cauri vīd dzīvesbiedra biznesa intereses, atturēsies, ka nebalsos, lai būtu godīga, lai noņemtu jebkādu ēnu no sevis. Kopā ar pārējiem 82 deputātiem viņa balsoja par.
Vai Āboltiņa no tribīnes sniedza atbildes, vai viņa atbildēja kaut uz vienu no Pietiek un citu mediju iepriekš uzdotajiem jautājumiem? Nē. Viņai tas nebija jādara. Viņa paziņoja, ka mediji melo, un ar to „gudrajām galvām” pietika, lai nobalsotu par viņas vīra lobēta likuma pieņemšanu, pietika, tāpat kā tas bija vecajos „oligarhu” laikos.
Ir taču skaidrs - kamēr varas grožus turēs Vienotības Dombrovska valdība, tas būs tikai laika jautājums, līdz Āboltiņas vīra pārstāvētais Latvijas auto kļūs par organizāciju, kas nodarbosies ar elektroniskās robežšķērsošanas sistēmas ieviešanu un uzturēšanu. Tāpat kā tas noticis, piemēram, ar atklāsmi, ka Šķēle - uzņēmējs ar laiku kļuva par īpašnieku uzņēmumam, kuram Šķēle -premjers izsniedza licences.
Vai oligarhu Saeimas un oligarhu varas aizvietošana ar Āboltiņas karalisti, kurā procesus virza viņa un Vienotības kardināls Jaunups, ir tas, ceļš, pa kuru uz gaišo nākotni Latviju ved tiesiskuma koalīcija? Pietiek atbilde ir - nē!






Kaut Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšnieka vietnieks Alvis Vilks par gaidāmo aiziešanu no ilgus gadus ieņemtā posteņa izsakās miglaini un nenoteikti, sarakstē ar Pietiek viņš uzskatāmi parāda, cik nopietni gatavojas jurista darba peripetijām.
Pašreiz ir sacelta liela ažiotāža ap vilcienu iepirkumu, un katram no Latvijas iedzīvotājiem ir vienkārši dabiska vēlēšanās – tikt skaidrībā par notiekošo. Neviens no mums negribētu, lai gadījumā, ja Eiropas Komisija piemēro sankcijas, mēs - katrs iedzīvotājs - ziedotu 50 Ls zaudējumu segšanai tikai tādēļ, ka pāris personas nevar izpildīt pašsaprotamas lietas – noslēgt līgumu atbilstoši konkursa nolikumam! Tas, varbūt būtu pat mazākais, mums vienkārši gribas, lai nemelo, bet te tev nu bija...
Vakantajam Rīgas brīvostas valdes locekļa amatam, kas atbrīvojies līdz ar Rīgas domes deputāta Olafa Pulka (Vienotība) pilnvaru termiņa beigām, visticamākais, Reformu partija plāno virzīt mazpazīstamo uzņēmēju, Reformu partijas pārstāvi Matīsu Kaļānu, kas līdz šim medijos pieminēts tikai kā vēdisko zināšanu students un vecāku iniciatīvas grupas Nauda seko bērnam pārstāvis. Kaļāns Pietiek sniedz savu skaidrojumu gan par gūto izglītību, gan par to, kādā veidā un kas viņu varētu virzīt šim postenim.
Ir, protams, gandarījums, ka valdība ir reaģējusi uz opozīcijas izteiktajiem aicinājumiem veikt darbaspēka nodokļu nastas samazināšanu, turklāt darīt to tā, lai nodokļu samazināšanas izmaiņas visvairāk nestu labumu strādājošām ģimenēm ar bērniem.
Rīgas domes deputāts, tā sauktais partijas Vienotība „kasieris” Edgars Jaunups nav bijis vienīgais, kurš kā ietekmīga valdošās koalīcijas amatpersona sniedzis „palīdzīgu roku” pērnā gada beigās īstenotajam kārtējam apvērsumam miljonus vērtajā Ventspils tranzīta biznesā. Lai nodrošinātu ar partiju Vienotība netieši saistītā biedrības Latvijas attīstībai dibinātāja, Ventspils miljonāra Olafa Berķa kļūšanu par a/s Ventbunkers padomes priekšsēdētāju, pūles esot pielicis arī tieslietu ministrs Gaidis Bērziņš (Visu Latvijai/TB/LNNK). Pats gan viņš to noliedz.
Liekas, ka nekas nav vienkāršāk - pat Airbaltika Flikam ir atrasts aizvietotājs, kur nu vēl Hārona mūsdienu tēlam. Izrādās, ka situācija nav nemaz tik vienkārša, ja iejaucas nu ļoti lielas personīgās ambīcijas un izcili laba pazīšanās attiecīgajā ministrijā.
„Sestdienas Talkas dienā Berģos, pie Depo ieraudzīju šādu dubultinvalīdu. Mašīnai, lai noparkotos, ir nepieciešamas DIVAS invalīdu lielās vietas,” – šādi Pietiek informēja kāds lasītājs. Spriežot pēc visa, dubultais pseidoinvalīds Rīgā ieradies no Gulbenes.
Kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis pazīstamo čečenu uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu (agrāk Krūmiņu), viņa nedrauga, cita Latvijas čečenu uzņēmēja, gandrīz tikpat skandalozā Arbi Indorbajeva dzīvē atgadījies nesalīdzināmi priecīgāks notikums, - viņš nesen iestūrējis laulību ostā. Tiesa, pēc neoficiālām, bet drošām ziņām, uz šo soli uzņēmējs, kuram nav LR pilsonības, izšķīries, lai saglabātu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, turklāt ar laimīgo jaunlaulāto viņš reiz jau bijis precējies.