"Vienotības" galvenais ētiķis nevēlas runāt par savu "romantisko atvadu komandējumu"
PIETIEK16.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Izglītības un zinātnes ministres Inas Druvietes padomnieks Didzis Šēnbergs 19. oktobrī "kopā ar savu pašreizējo "draudzeni", arī partijas aktīvisti, kura iekārtota būtiskā un labi apmaksātā amatā ministrijā "zinātnes sfērā", dosies izklaidēties romantiskā komandējumā uz Sicīliju, Itālijas Republikā, kur pavadīs nedēļu," - pats Šēnbergs ceturtdien atteicās komentēt šo kāda Pietiek lasītāja iesūtīto informāciju. Šēnberga kategorisko atteikumu paskaidrot šāda komandējuma nepieciešamību īpaši interesantu padara fakts, ka viņš ir partijas Vienotība ētikas komisijas vadītājs, kuram cita starpā jāuzmana arī partijas biedru - amatpersonu atklātība sabiedrības priekšā.
"Cits padomnieks, ministrijas parlamentārais sekretārs Andis Geižāns nākamsestdien, 25. oktobrī dosies uz ceļojumā uz Indoķīnu, Vjetnamas Tautas Republiku, kur arī pavadīs nedēļu.
No Izglītības un zinātnes ministrijas budžeta paredzēts apmaksāt dienas naudu, papildu piemaksas, ceļa izdevumus, aviobiļetes un vietējo transportu, viesnīcas izdevumus, taksometru pakalpojumus, apdrošināšanas izdevumus, kā arī izdevumus par vīzu.
Lai īstenotu šādas izklaides, 2014. gada 9. jūlijā ministrija izdevusi jaunus iekšējos noteikumus "Ārvalstu komandējumu organizēšanas kārtība"," informē Pietiek lasītājs.
Taču arī Geižāns ceturtdien kategoriski atteicās Pietiek sniegt atbildes uz jautājumu, ar ko tieši pamatots šāds komandējums laikā, kad ir skaidrs, ka līdzšinējā ministre postenī nepaliks.
Kā zināms, līdzšinējā ministre Druviete Saeimā nav ievēlēta un, kā ziņo avoti ministrijā, ir sekojusi Vienotības priekšsēdētājas Solvitas Āboltiņas pēdās un arī devusies komandējumā uz Itāliju.
Druvietes ministrēšanas laikā viņas "komanda" pabijusi Gruzijā, Omānā, Tadžikistānā, Brazīlijā, Mongolijā, Rumānijā, Turcijā, Beļģijā, Apvienotajos Arābu Emirātos, Japānā un citviet.
Izglītības un zinātnes ministrijas komunikācijas daļa ceturtdien saistībā ar Šēnberga, Geižāna un Druvietes "romantiskajiem atvadu komandējumiem" nekādas atbildes nesniedza.
Savukārt Šēnbergs jau pēc šī raksta publicēšanas elektroniskā pasta vēstulē ir piesūtījis šādu īpatnu skaidrojumu: "Kad esmu kategoriski atteicies komentēt par Sicīliju? Kā teica laba draudzene - kas vainas Sicīlijai: Nero D'Avola par saldu vai Lampeduza par skāņu?"
Savukārt piektdienas pēcpusdienā Šēnberga jaunais skaidrojums bija vēl mīklaināks: "Saistībā ar Jūsu rakstu par braucienu šajā nedēļas nogalē daži precizējumi: pirmkārt, nevis tik' ar "draudzeni", bet gluži pretēji - arī ar likumīgu laulāto; otrkārt, ne tikai uz Sicīliju, bet arī Kalabriju; treškārt, ne par valsts budžeta naudu, bet par privātajiem finanšu līdzekļiem; ceturtkārt, braucu nevis es, bet profesors Bonifācijs Daukšts."
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
