Iesaki rakstu: 
Mazāk nekā mēnesi pirms valdošās partijas Vienotība kongresa, kurā jāievēl jauna valde un tās priekšsēdētājs, partijas iekšienē izvērtusies diskusija, vai pašreizējā līdere Solvita Āboltiņa būtu jāpārvēl šajā amatā, kā iespējamo viņas pēcteci izvirzot Lolitu Čigāni. Par to liecina Pietiek rīcībā nonākušais Vienotības iekšējās sarakstes fragments, kuru šodien publicējam.
Iekšējās diskusijas Vienotībā izraisījusi partijas biedriem adresētā vēstule, kuru izsūtījis labklājības ministres Ilzes Viņķeles tēvs, savulaik aktīvs politiķis Juris Galerijs Vidiņš. Viņš, reaģējot uz citu kolēģu aicinājumu, neskatoties uz pieļautajām kļūdām, partijas vadībā pārvēlēt Āboltiņu, Vienotības līderei veltījis asu kritiku. Āboltiņai pārmesta eksprezidenta Valda Zatlera "uzmešana" Saeimas spīkera vēlēšanās, "izrunāšanās par iespējamo koalīciju ar Saskaņas centru" pēc 10. Saeimas vēlēšanām, nodokļu optimizācijā pieķertā Vienotības Saeimas frakcijas priekšsēdētāja Dzintara Zaķa aizstāvēšana, bijušā partijas finanšu piesaistītāja Edgara Jaunupa "piesegšana", nostāšanās pret pašvaldību ministru Edmundu Sprūdžu viņa cīņā ar Ventspils mēru Aivaru Lembergu, ministra rīcību nodēvējot par "puicisku", un citi klupieni.
"Partijas priekšēdētājs ir partijas seja, un, ja viņu izsvilpj tūkstoši hokeja arēnā, man tas ir tikpat sāpīgi kā Āboltiņas kundzei. Pirms Kalvīša valdības krišanas Kalvīti izsvilpa, šķiet, basketbola līdzjutēji. Vai tiešām mēs atkārtosim TP epopeju un neko nemācīsimies no citu un savu kļūdām?" partijas biedriem adresētā e-pasta vēstulē retoriski vaicā Vidiņš.
Vienotības pārstāve, Kandavas novada domes deputāte Solvita Horste partijas iekšējā diskusijā aicinājusi līderes amatā nepārvēlēt Āboltiņu, jo tā Vienotība riskē "vēl vairāk atsvešināties no tautas", un partijas vadības grožus uzticēt Saeimas deputātei Lolitai Čigānei.
Čigāne, atrunājoties ar nepietiekamo pieredzi, jo politikā darbojas neilgi un partijas valdē - tikai gadu, no kandidēšanas atteikusies, aicinot amatam atkārtoti virzīt Āboltiņu, liecina Pietiek rīcībā esošā Vienotības biedru iekšējā sarakste.
Lai gan dažas nedēļas pirms gaidāmā kongresa atsevišķi kolēģi Āboltiņai pārmetuši kļūdas, kuras vedot uz tādu galu, kādu piedzīvoja cita varas partija - Tautas partija, varas groži no Saeimas spīkeres rokām visticamāk neizslīdēs, Pietiek norādījuši avoti Vienotībā. Saeimas deputāte Čigāne, kura Vienotībā nonāca no tā dēvētās "lietussargu grupas", lai gan dažu kolēģu iedrošināta un atsevišķu Vienotības autoritāšu atbalstīta kā personība, kura ar laiku varētu nomainīt Āboltiņu, šobrīd no kandidēšanas uz valdes priekšsēdētājas amatu atteikusies.
Labdien, Pēr!
Jā, laikam tiešām sanācis pārpratums, par ko arī vēlos atvainoties. Priecājos, ka mūsu viedokļi sakrīt.
Ar cieņu, un jauku dienu vēlot,
Inga Gluzda
Citējot Pers <[email protected]>:
Labvakar, Inga,
Vai Jums bija iespēja izlasīt visas trīs 18 stundu laikā sūtītās god. Didža Šēnberga rakstītās, uzmundrinājuma pilnās aģitācijas vēstules? Ja šāda iespēja nebija un ja ir interese, tad lūdzu pārlasiet. Jo tieši šo trīs vēstuļu iespaidā radās mans komentārs, ko drīzāk gan būtu jāuztver kā svilpienu hokeja arēnā, ka nu jau gan ir par daudz.....
Pirmkārt, es cienu katru mūsu kolēģu ( tsk god Didža Šēnberga) viedokli (drīkstu gan arī nepiekrist), bet es nesaprotu, kāpēc viena vēstule ir jāpārsūta 3 reizes 18 stundu laikā. Un tāpēc man rodas pamatotas aizdomas, ka tas ir iespējams noticis nesankcionēti, bez god. Didža Šēnberga ziņas...un tātad ir uzskatāms par ''spamu'', jeb ''mēstuli''...uz to arī iedrošinājos vērst viņa uzmanību, jo ceturto reizi es gan to vairs saņemt nevēlējos. Un te nav runa par demokrātiju. Tās tiešām mūsu organizācijā šķiet, ka nu jau krietnu laiku pietrūkst. Bet gan par uzmācīgu viedokļa uzspiešanu.
Otrkārt, ja tam ir kāda nozīme, tad mans personīgais viedoklis ir ļoti līdzīgs god. Jura Vidiņa un, acīmredzot arī Jūsu, viedoklim.
Jauku vakaru:))
Ar cieņu.
Pērs
----- Original Message -----
From: [email protected]
To: Juris Vidiņš ; [email protected]
Sent: Monday, November 05, 2012 7:46 PM
Subject: Re: [Vienotibas biedri] Par valdes priekssedetaju
Pievienojos J.Vidiņa kunga sacītam.
Kurā brīdī Jūs, Iluta, esat sajutusi atvērtību un atklātību...?
Āboltiņas kundzes slavināšana man atgādina Lemberga atbalstītāju uzvedību.
Un vēl, ja šeit kāda paustais viedoklis atšķiras no Āboltiņas "fanu" viedokļa, tad tas noteikti ir "spams", un interneta speciālistam vajadzētu veikt izmeklēšanu (tas citējot vienas personas vēstuli). To laikam sauc par demokrātiju...?
Ar cieņu, un visiem jauku vakaru vēlot,
Inga Gluzda
Citējot Juris Vidiņš <[email protected]>:
Labvakar!
Ja par S.Āboltiņas kundzi,tad derīgi atsvaidzināt atmiņu:
Zatlera "uzmešanu",izrunāšanās par iespējamo koalīciju ar SC', Zaķa aizstāvēšanu, Jaunupa piesegšanu, Sprūdža puiciskumu, balsojumus Saeimā par tautības ierakstu pasē,par pārmērigu krievu valodas pieprasīšanu darba sludinājumos u.t.t.. Partijas priekšēdētājs ir partijas seja un ja viņu izsvilpj tūkstoši hokeja arēnā,man tas ir tikpat sāpīgi kā Āboltiņas kundzei. Pirms Kalvīša valdības krišanas Kalvīti izsvilpa,šķiet,basketbola līdzjutēji.Vai tiešām mēs atkārtosim TP epopeju un neko nemācīsimies no citu un savu kļūdām?
J.Vidiņš
2012/11/5 Iluta Lace <[email protected]>:
Sveicināti,
Solvita Āboltiņa ir parādījusi, ka spēj saliedēt dažādus, atšķirīgus cilvēkus vienotam mērķim. Ir jūtama atvērtība un atklātība. Pastāv sadarbība ar pilsonisko sabiedrību. Protams, ir lietas, kuru virzību gribētos ātrāku, bet tās ir gaidas attiecībā uz visas partijas pārstāvjiem, kā arī visu politisko spēku sadarbību. Es atbalstu pašreizējo Vienotības priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.
Iluta Lāce
On 2012.11.05. 10:02, Lolita Cigane wrote:
Labrīt, kolēģi,
Es pateicos Solvitai Horstei no Kandavas nodaļas par augsto novērtējumu manam darbam. Ceru, ka mana iesaiste konkrētas ģimenes sarežģījumu risināšanā Kandavas novadā nesīs augļus. Vienlaicīgi es gribu norādīt, ka politikā darbojos pietiekami neilgi, Vienotības valdē esmu tikai gadu. Šis laiks man ir devis neatsveramu pieredzi, tomēr, protams, ne pietiekamu, lai pretendētu uz šādu augstu amatu. Es aicinu visus sadarbīgi atbalstīt pašreizējo Vienotības priekšsēdētāju Solvitu Āboltiņu.
Ar cieņu,
Lolita Čigāne
2012. gada 4. novembris 19:09 solvita horste <[email protected]> rakstīja:
---------- Pārsūtītā vēstule ----------
No: solvita horste <[email protected]>
Kam: Didzis Senbergs <[email protected]>
Datums: Sun, 04 Nov 2012 13:13:18 +0200
Temats: Re: [Vienotibas biedri] Par valdes priekssedetaju
Labdien!
Nosūtu Jums savu protestu!
Varbūt vispirms pavaicājiet tautai, biedriem, nodaļām. Šaubos vai kāds izvirzīs Aboltiņas kundzes kandidatūru. Ticu un saprotu, ka notiks tā kā augšas virzīs, bet līdz ar to "Vienotība" aizvien vairāk atsvešinās no tautas. Es izvirzu Lolitas Čigānes kandidatūru.
Ar cieņu. Solvita Horste , Kandavas novada domes deputāte.
Citējot Didzis Senbergs <[email protected]>:
Cienījamie partijas biedri!
Šogad decembrī mums ir priekšā izvērtēšanas un pārmaiņu laiks. Kongresā lūkosimies uz paveikto gada laikā, kā arī liksim pamatus turpmāko gadu darbam. Gaidām vēlēšanas, kuras noteiks, vai VIENOTĪBAS pārstāvētās vērtības - godīgums, atklātība, tiesiskums, patriotisms, nacionāla un sociāli taisnīga valsts - ir nepieciešamas Latvijas cilvēkiem. Vēlēšanas, kas rādīs, vai paplašināsim varu, saglabāsim to, vai arī VIENOTĪBA pazudīs no skatuves. Viss mūsu rokās, jo decembrī vēlēsim jauno partijas vadību. Un jādiskutē par to ir iepriekš, savlaicīgi.
Spēks ir atšķirībās, dažādībā, uzskatu brīvībā. Taču ne vien mūsu zīmols uzliek pienākumu mums būt apvienotiem un spēcīgiem. Eiropai ir priekšā ekonomiski izaicinājumi, joprojām ir austrumu draudi jaukties Latvijas iekšējās lietās. Mūsu vadībai jāparāda spēja saliedēt cilvēkus, šādi arī jāvērtē līdzšinējā valde un tās vadītāja. Jāvērtē, kas veikts gada laikā, lai no trim dažādām partijām izveidotu komandu. VIENOTĪBAS darbā ir bijuši trūkumi un pat rupjas kļūdas, dažkārt pašpārliecinātība vai steiga ir guvušas virsroku pār partijas sludinātajām vērtībām - tiesiskumu un atklātību. Trūkumi nenoliedzami bijuši arī vadības darbos. Vienlaikus partija nav draugu kopiņa vai klubs, tās uzdevums ir arī nākotnē paplašināt varu, jo bez tās nav iespējama nekādas programmas un nekādu vērtību īstenošana. Pirmajā gadā, pretēji konkurentu cerībām, VIENOTĪBA ir saliedējusies. Nosvērtība, mērenums un izturība nav mazāk uzteicamas īpašības kā augsti morālie principi, cīņasspars par vērtībām un spēja kritizēt.
Mums ir jāspēj pacelties pāri detaļām, pāri personiskajām interesēm un privātai politiskai greizsirdībai, izvēloties tādu partijas vadītāju, kurš nestu mūsu vērtības, tiesiskumu, atklātību, cienītu citus kolēģus, vienlaikus spētu vadīt vienotu komandu pretim uzvarai vēlēšanās. Vadītāju, kurš ir izdevīgs politisks instruments. Solvita Āboltiņa realitātē ir saliedējusi trīs atšķirīgus spēkus! Protams, Solvitas darbā arī bijušas acīmredzamas kļūdas, taču tādas šogad ir teju katram. Solvitai ir priekšrocība, ka nebūdama Ministru kabinetā, viņa daudz vairāk laika var veltīt partijai. Solvita ir pati izaugusi šo gadu laikā no asas priekšnieces par līderi, kura kolektīvā ir vien pirmā starp līdzīgajiem. Spēja mainīties kā zinām iz Raiņa - ir esībai vajadzīgākā cilvēka īpašība.
Visbeidzot, Solvita Āboltiņa ir labākā Saeimas priekšsēdētāja pēc neatkarības atgūšanas, teicami pilda valsts varas reprezentācijas funkciju, iesaistot pilsonisko sabiedrību parlamenta darbā daudz vairāk ne kā jebkad agrāk. Varam lepoties ar to.
Aicinu atkārtoti izvirzīt partijas VIENOTĪBA valdes priekšsēdētājas amatam Solvitu Āboltiņu.
Didzis Šēnbergs
>> ---------- Pārsūtītās vēstules beigas ----------
>> Jus sanemat so e-pastu, jo Jusu adrese ir ieklauta partijas Vienotiba
>> diskusiju vestkopa. Ja nevelaties turpmak sanemt Vienotibas saraksti, sutiet
>> pieprasijumu uz [email protected]
> __________________
> www.lolitacigane.lv
> Tel. +37129503495
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
