Iesaki rakstu: 
Kad TV raidījuma Nekā personīga producentei Artai Ģigai tika uzdota virkne jautājumu par politisko partiju pasūtījumiem un sniegto finansējumu viņas daļējā īpašumā esošajai kompānijai Red Dot Media, ko Pietiek jau aprakstījis, viņa no atbildēm no tiem izvairījās. Toties tuvu paziņu lokam viņa ir nosūtījusi šādu skaidrojumu – savu versiju, ko publicējam pilnībā, kā arī sniedzam nelielus skaidrojumus par tiem „sīkumiem”, ko Ģiga ir „piemirsusi”.
Labdien kolēģi! Šī vēstule domāta Jūsu zināšanai. Portālā Pietiek ir publicēts raksts par Nekā personīga, kas par naudu pilda Jaunā laika pasūtījumu. Tātad lieta ir tāda: 2008.gada vasarā no mums (RedDotMedia) kameru & montāžu & filmēšanas laukumu īrēja firma Komunikāciju vadība un konsultācijas. Šis darījums atspoguļots RedDot Media 2008.gada pārskatā. Tur tas norādīts kā darījums ar Komunikāciju aģentūra. Tas ir būtiski tālākajā notikumu attīstībā:)
Komunikāciju aģentūra apkalpoja biedrību Par tautas tiesībām. Biedrība aicināja tautu uz referendumu par grozījumiem Satversmē, lai tautai atļautu rosināt Saeimas atlaišanu. Tas nebija pretrunā ar maniem uzskatiem (joprojām nav pretrunā) un es tehniku mierīgu sirdi izīrēju. Komplektā ietilpa kamera, montāža, gaisma, skaņa, filmēšanas laukums (Maskavas ielā mums bija neliels paviljons) un procesa koordinācija. Filmējamos piegādāja aģentūra, taisīja koncepciju, rakstīja tekstus, zīmēja logo un tamlīdzīgi.
Process bija diezgan ilgs, sākumā filmējās sabiedrības pārstāvji Laila Pakalniņa, Baiba Sipeniece, Aleksejs Loskutovs, kurš toreiz bija atlaists KNAB direktors un nebija politiķis. Vēlāk koncepcija mainījās un parādījās politiķi - Mūrniece, Āboltiņa, Kristovskis. Šovasar saņēmu jautājumus no Lato Lapsas cik es vai mana firma sam saņēmuši naudas no Ginta Federa vai Baltijas Komunikāciju aģentūras. Kādus pakalpojumus un par cik esmu sniegusi biedrībai Par tautas tiesībām. Uz abiem jautājumiem atbildēju, ka nav bijusi darīšana. Lato atbildēja, ka es meloju un mūsu komunikācija beidzās. Rakstā viņš manu atbildi ir attiecinājis uz citu firmu - Komunikāciju vadība un konsultācijas, par ko nav jautājis, tā nu no raksta sanāk, ka es muļķīgi meloju.
Tātad, ko es vēlos pateikt - RDM nesniedza pakalpojumus Jaunajam laikam vai citai partijai. Mēs izīrējām tehniku aģentūrai, kas taisīja klipus. Politiķu piedalīšanās klipos sākumā vispār nebija paredzēta. Notikumam nav nekāda sakara ar žurnālistiku un Nekā personīga, RedDotMedia arī tagad izīrē kameras un montāžas jaudas un arī taisa reklāmas, to dara cilvēks, kas nestrādā raidījumā. Te ir daži mūsu darbu paraugi http://www.facebook.com/pages/RDM-Advertising/174526115921591?sk=wall
2008.gada vasarā es koordinēju filmēšanas (cikos kuram nākt), jo mēs esam maza grupa un direktors bija atvaļinājumā. Ātrāk nerakstīju, jo nevēlos, ka mani iesaista jaunās grāmatas reklāmas kampaņā. Lai gan tas, protams, ir noticis. Paldies, ka izlasījāt. Arta.
Pietiek piebilde: šajā nelielajā skaidrojumā producente Arta Ģiga, kas rada TV raidījumu, kurš ik nedēļu apkaro visus Latvijas blēžus un zagļus, neviena paša nepiespiesta,
1) atzīstas, ka ir melojusi sava uzņēmuma gada pārskatā, uzrādot nepareizu tās kompānijas – partiju „naudas pumpja” nosaukumu, kura Ģigas uzņēmumam palikusi parādā, līdz ar to jaucot pēdas iespējamai interesei par viņas patiesajiem finanšu avotiem,
2) melo par saraksti laikā, kad Pietiek pirmoreiz ieinteresējās par viņas kompānijas saistību ar politisko pasūtījumu, - uz jautājumu, kādus pakalpojumus Ģiga vai viņas uzņēmums Red Dot Media 2008. gadā snieguši biedrībai Par tautas tiesībām, viņas atbilde skanēja: „Nav bijušas darīšanas ne man, ne RDM ar Jūsu nosauktajām organizācijām.”
3) ne ar pušplēstu vārdu savā versijā nepiemin apkalpoto politiķu atmiņas par patieso viņas iesaistīšanos politiskā pasūtījuma pildīšanā, ko, piemēram, Linda Mūrniece atceras šādi: „Ģiga bija tā, kas producēja tos klipus, rakstīja tos tekstus, zvanījās, lai saskaņotu laikus, montēja – tā bija viņa. Ģiga bija tā, kas tos klipus režisēja, lika mums stāvēt un iet, soli uz priekšu, ko darīt... Viņa, cik atceros, bija arī tā, kas to tekstu sacerēja.”
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
