"Ryanair" par izdevumiem uzvarētajā šķīrējtiesas procesā no lidostas "Rīga" prasa 1,18 miljonus eiro
PIETIEK20.10.2014.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Īrijā reģistrētā zemo cenu lidsabiedrība Ryanair pieprasījusi tai segt 1 184 973 eiro tiesāšanās izdevumus pret Starptautisko lidostu Rīga šopavasar uzvarētajā šķīrējtiesas prāvā Londonā, liecina Pietiek rīcībā esošā informācija. Tikmēr zvērinātu advokātu birojs Raidla, Lejiņš&Norcous, kas par lidostas pārstāvēšanu šajā tiesvedībā saņēmis vismaz 261 869 eiro, piesaistīts valstij piederošo bankas Citadele akciju pārdošanas līguma izstrādē. Birojs šajā lietā konsultējot Privatizācijas aģentūras piesaistīto juridisko konsultantu - starptautisko juridisko biroju Linklaters.
Šis jaunums par papildu izmaksām Ryanair nesaskan ar Starptautiskās lidostas Rīga nolīgto juristu - zvērinātu advokātu biroja Raidla, Lejiņš&Norcous sākotnēji rožainajiem komentāriem par Londonas šķīrējtiesā šopavasar zaudēto lietu pret Ryanair, ka izdevumi Latvijas pusei tikai teorētiski draudot ar 802 000 eiro zaudējumu kompensāciju, ko pielēmusi šķīrējtiesa. Sākotnēji biroja advokāts Uģis Zeltiņš (attēlā), kurš bijis iesaistīts šajā un citās lidostas tiesvedībās, ziņu aģentūrai LETA komentēja, ka Ryanair Latvijas tiesās vēl nav prasījis Londonas šķīrējtiesas nolēmuma izpildi un, kad tas notiks, tiesa vēl varēšot piekrist vai nepiekrist tā izpildei.
Pietiek zināms, ka, sagaidot Ryanair iespējamo vēršanos Latvijas tiesā pēc nolēmuma izpildes, Raidla, Lejiņš&Norcous jau lidostai lūdzis nākamajam gadam rezervēt vismaz 15 000 eiro juridiskajām izmaksām.
Minētā advokātu biroja zaudētā tiesvedība ar Ryanair Londonas šķīrējtiesā lidostai Rīga jau ir izmaksājusi dārgi. 2012. gada novembrī lidostas Rīga valde ir lēmusi par 284 574 eiro vērta līguma slēgšanu ar Raidla, Lejiņš&Norcous par juridiskās palīdzības pārstāvību tiesas lietā pret Ryanair saistībā ar 2004. gada 23. jūlijā starp Ryanair un lidostu noslēgto līgumu. Birojam, pēc Pietiek pēdējās informācijas, no šī līguma summas jau izmaksāti 261 869 eiro, un līgums paredzēja lidostas juridisko pārstāvību visos ar šo lietu saistītajos prasījumos un procesuālajos jautājumos.
Milzīgas summas lidostai izmaksājuši Raidla, Lejiņš&Norcous pakalpojumi arī citās ar Ryanair tiesvedību saistītās lietās, kur lidosta vai Ryanair tikuši pieaicināti kā trešās personas. Piemēram, 2013. gada martā lidostas valde lēmusi par 42 686 eiro vērta līguma slēgšanu ar šo advokātu biroju par lidostas juridisko pārstāvību airBaltic prasībā pret lidostu ar trešo personu Ryanair par zaudējumu piedziņu. No šī līguma, pēc Pietiek pēdējās informācijas, Raidla, Lejiņš&Norcous jau samaksāts vismaz 21 000 eiro.
Vēl iepriekš - 2012. gada februārī - lidostas valde ir lēmusi par Raidla, Lejiņa&Norcous pieaicināšanu juridiskai palīdzībai civillietā starp Ryanair un VAS Latvijas Gaisa satiksme, kurā lidosta Rīga ar tiesas lēmumu bija pieaicināta kā trešā persona. Par konkrētu līguma summu valde nelēma, jo advokātu apmaksa notika pēc stundu likmēm, bet saskaņā ar Pietiek rīcībā esošo informāciju konkrētais advokātu birojs par šo tiesvedību saņēmis 35 597 eiro.
Pietiek jau maijā ziņoja, ka Latvijas valsts Starptautiskās lidostas Rīga personā zaudējusi Londonas šķīrējtiesas prāvā pret Īrijas zemo cenu lidsabiedrību Ryanair un būs spiesta kompensēt 802 000 eiro zaudējumus, kā arī tiesāšanās izdevumus Londonā un Rīgā, neskaitot izdevumus, kas valstij pašai radušies, apmaksājot advokātu pakalpojumus. Tāpat šķīrējtiesa piekritusi, ka Ryanair nebija jāmaksā papildu maksa par aeronavigācijas pakalpojumiem, kas faktiski nozīmē, ka tā var nenomaksāt savu aptuveni 2 miljonu ero lielo parādu lidostai.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
