"Reportieru bez Robežām" paziņojums saistībā ar Lapsas un Margēvičas pratināšanām Drošības policijā
Reportieri bez Robežām05.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Drošības policijai nopratinot divus žurnālistus no Rīgā bāzētās ziņu vietnes Pietiek.com par it kā notikušu klasificētas informācijas nopludināšanu sabiedrībai, viens no žurnālistiem pakļauts kriminālprocesam.
Pirmā no abiem, Agnese Margēviča, labi pazīstama pētnieciskā žurnāliste, tika divas stundas pratināta Drošības policijas štābā attiecībā uz rakstu, kas publicēts laikrakstā Diena 7. aprīlī — par blēdīgu bankas "Citadele" privatizāciju. Pēc nopratināšanas viņai tika atļauts iet, nepadarot viņu par aizdomās turēto.
Otrs ir Lato Lapsa, kurš tika formāli aizturēts vairākas stundas un ir aizdomās turamā statusā, acīmredzot saistībā ar publikācijām korupcijas lietā, kas sniedzas vairākus gadus atpakaļ, kad viņš publicēja dokumentus, kurus sabiedrības informēšanai bija nodevis kāds uzņēmējs Boriss Rjazanskis, kurš ticis nepatiesi apsūdzēts no KNAB puses. Lapsam jau iepriekš bijušas saķeršanās ar Drošības policiju. Viņš un Margēviča kopīgi dibināja Pietiek.com, kas drīz ieguva reputāciju kā augstvērtīgs ziņu pirmavots.
"Latvijas policijai jāņem vērā žurnālistu darba jēga — kalpot sabiedrības interesēm," saka Reportieru bez Robežām programmu direktore Lusī Morijone (Lucie Morillon). "Šāda veida pratināšanas nav Latvijas demokrātijas vērtība. Tiesības uz informāciju ir viens no demokrātijas pīlāriem, kam jādod priekšroka."
"Vēl vairāk, Lato Lapsa tagad ir nokļuvis "zem tēmēkļa" saistībā ar informāciju, no kuras daļu jau iepriekš sen bija publicējuši citi žurnālisti, kuri nav tikuši pratināti vai arestēti. Tas parāda, ka policija aiztiek Lapsu vispār viņa pētnieciskās darbības dēļ," piebilst Morijone. "Mēs aicinām uzraugošās institūcijas izbeigt šīs izmeklēšanas pret Lapsu un Margēviču uzreiz, tūlīt!"
Latvija pašlaik Pasaules Preses Brīvības indeksā šogad ieņem 28. vietu, piedzīvojot kritienu no 7. vietas 2008. gadā. Preses brīvības kartē Latvija sasniegusi dzelteno brīdinājuma līmeni.
Paziņojuma oriģināls: http://fr.rsf.org/lettonie-deux-journalistes-d-investigation-01-05-2015,47845.html
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
