"Rail Baltica" – finanšu iespējas liek atgriezties realitātē
Aivars Strakšas28.03.2024.
Komentāri (66)
Iesaki rakstu: 
Satiksmes ministrija (SM) saskaņošanai iesniegusi ziņojumu par to, kādam būtu jāizskatās "Rail Baltica" projektam pēc sešiem gadiem un kur tam ņemt naudu. Dokuments ir ierobežotas pieejamības, tomēr daļa informācijas tomēr ir nonākusi pie masu medijiem. Tas, ka informācija ir ierobežotas pieejamības, ir saprotams, - visdrīzāk kauns rādīt, jo pēc tam nespēs taisnoties.
Ziņojumam visvairāk iebildumu esot bijis no Finanšu ministrijas. "de facto" vēsta, ka tā aizrādījusi – pat, ja no Eiropas fonda infrastruktūras savienošanai bez aizķeršanās izdodas iegūt cerētos 3,68 miljardus eiro, neatbildēts aizvien ir jautājums par to, kur ņemt vēl ap trim miljardiem eiro.
Finanšu ministrijas iebildumi ir saprotami, jo viss, kas netiks finansēts no ES fondiem, būs jāfinansē no valsts budžeta un vienīgais trīs miljardu avots ir valsts parāda palielinājums. Tātad var saprast, ka pašreizējā ziņojumā paustās Satiksmes ministra vēlmes un finanšu ministra iespējas finansēt atšķiras par trim miljardiem eiro.
Citiem vārdiem sakot, pagaidām tās ir fantāzijas par tēmu “Rail Baltica”, un Satiksmes ministrijai būs jāgatavo jauns ziņojums, kas atbildīs finanšu iespējām. Citādi ir drauds uzsākt un nepabeigt daļu objektu. Piemēram, trīs tilta balsti var tā arī palikt par māksliniecisku instalāciju Daugavā uz visiem laikiem. Nav jau nekas neparasts. Mums vēl tagad ir gana daudz nepabeigtu, pussagruvušu kolhoza klubu un kantoru ēku.
Varbūt der piebremzēt ar tilta būvniecību, kamēr būs skaidrība ar finansējumu? Interesanti būtu uzzināt, cik tālu ir tikts ar jauna ekonomiskā novērtējuma izstrādi. Nedomāju, ka ir kaut mazākās iespējas no ekonomiskā izdevīguma puses pierādīt "Rail Baltica" būvniecību.
Varbūt ir lietderīgi sadalīt projektu pa posmiem. Vispirms uzbūvēt pamattrasi, kas sākotnēji nebūtu atbilstoša ātrvilcienu kustībai, taču izmaksu ziņā vismaz kādas reizes piecas lētāka. Tas ļautu nodrošināt savienojumu ar Eiropas platuma dzelzceļu un uzsākt iespējami ātru "Rail Baltica" ekspluatāciju. Galu galā kravu pārvadājumu paredzamais maksimālais ātrums "Rail Baltica" trasē ir 120 km/h, un kravām, tai skaitā militārajām, nepieciešamais ātrums tiks nodrošināts.
Ātrvilciens ir nepieciešams tikai un vienīgi pasažieriem, lai tie no Tallinas līdz Rīgai nonāktu par kādu stundu ātrāk, taču samaksājot nesalīdzināmi dārgāk. Vai par to ir vērts pārmaksāt trīs miljardus. Un cik tad būs to pasažieru? Tāpat jāņem vērā, ka pasažieru pārvadājumi būs jādotē, tātad papildus slogs budžetam.
Otrajā posmā, ja tiek saņemts finansējums, var būvēt žogus, viaduktus vai tuneļus zem trases un uzsākt ātrvilcienu ekspluatāciju. Trešajā, ja būs finansējums, savienot ar Rīgas centrālo staciju un lidostu.
Manuprāt, tā ir vienīgā reālā iespēja savienot Baltijas valstis ar Eiropas dzelzceļa sistēmu līdz 2030. gadam bez milzīgiem valsts budžeta ieguldījumiem.
Par atbildību.
Bijušajai veselības ministrei I. Viņķeles kundzei tika operatīvi izvirzīta apsūdzība par laikus neiepirktajām vakcīnām. Tātad precedents, kad arī ministru var saukt pie atbildības par nolaidību vai zaudējumu radīšanu ir. Kaitējums, kādu ar savām fantāzijām, iegribām un nolaidību ir radījuši daži satiksmes ministri attiecībā uz "Rail Baltica" projekta realizāciju, ir nesalīdzināmi lielāks. Tas tā arī paliks? Valsts kontrole pat nemēģinās izvērtēt kaitējumu, kas radies no nepārdomātās darbu plānošanas, un dažu ministru personīgo lomu šajā procesā?
P.S. Varbūt trīs miljardi ir summa, kas pati par sevi nodrošina neaizskaramību.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
