Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Publiski izteiktās aizdomas, ka raidījuma Nekā Personīga producentei, Latvijas Žurnālistu asociācijas un nodibinājuma Re:Baltica valdes loceklei Artai Ģigai nezināmā veidā izdevies izvairīties no viegli atpazīstamas un neglaimojošas parādīšanās Latvijā jau vairāk nekā mēnesi pirktākās grāmatas Bailes lappusēs, nav bijušas bez pamata. Izrādās, Neatkarīgā Rīta Avīze jau aprīļa sākumā, gandrīz divus mēnešus pirms šī „politiskā trillera” iznākšanas ir ziņojusi par grāmatu, kurā figurēšot varone ar uzvārdu Ķiga. Tiesa, personāžā, kas grāmatā saucas Ineta Alksne, vienalga viegli atpazīstama ir tieši Ģiga, un tāpat skaidri nojaušamas ir atsauces uz tieši viņas vadīto raidījumu.

„Neesmu lasījusi šo grāmatu,” – tas ir faktiski viss, ko Pietiek šai saistībā vēlas paskaidrot Ģiga. „Es jau jums atbildēju. Lai jums veicas,” – tā pirms sarunas pārtraukšanas Ģiga atbild uz Pietiek jautājumu, vai taisnība, ka pirms grāmatas izdošanas viņas rīcībā ir bijis nonācis tās manuskripts.

Taču, pēc visa spriežot, Baiļu manuskriptā vismaz vienubrīd patiešām ir figurējusi kāda žurnāliste Ķiga. Uz to skaidri norāda kāda publikācija, kas Neatkarīgajā Rīta Avīzē ir parādījusies apmēram divus mēnešus pirms grāmatas iznākšanas – aprīļa sākumā.

Šajā publikācijā ar virsrakstu „Meroni/Kristovska priekšvēlēšanu ainiņa” cita starpā ir pieminēta „jauna grāmata par Ventspils mēru Aivaru Lembergu”, kura „patiešām vēl nav izdota, taču tās digitālā versija jau ir noplūdināta”.

Šajā grāmatā, kurā tagad viegli atpazīstamas Bailes, esot arī personāžs uzvārdā Ķiga: „Kāds ir uzrakstījis 265 lapas - it kā daiļliteratūras gabals, taču sagrozītajos personu vārdos viegli atpazīstami reālās dzīves personāži - Embergs, Rūtups, Ķiga. Droši vien drīzumā šis sacerējums tiks padarīts pieejams vēlētājiem.”

Kā tieši „Ķigai” ir izdevies panākt, lai grāmatas drukātajā variantā viņas vietā figurētu kāda „Ineta Alksne”, nav zināms. Taču ir acīmredzams, ka, aizstājot „Ķigu” ar „Alksni”, grāmatas autori tīšām vai netīšām šīs varones aprakstā ir iekļāvuši (vai atstājuši) virkni norāžu tieši uz Ģigu.

Rezultātā Bailēs figurē varone – „televīzijas producente – faktiski jau nedēļas nogales „informatīvi analītiskā raidījuma” galvenā veidotāja un vismaz formālā satura noteicēja” „Ineta Alksne”, kura saskaņā ar grāmatas sižetu cieši sadarbojas ar kādu no Latvijas specdienestiem, faktiski pilda tā pārstāvju uzdevumus TV sižetu veidošanā un pamazām ir kļuvusi par viņu marioneti, ko pati pārdzīvo, taču no „āķa” nost vairs netiek.

Grāmatā cita starpā pieminēts, ka „Alksnes” darbavieta ir „raidījums komerctelevīzijā, kas strādāja aizvien mazākā un mazākā tirgū” un ka viņai ir savs producentu uzņēmums, kuram „visi oficiālie ienākumi skaitās nākuši tikai un vienīgi no televīzijas raidījumu producēšanas”.

Bailēs pieminēti tādi arī Pietiek aprakstīti atgadījumi kā „atklātībā nonākušas ziņas, kā viņa ar savu uzņēmumu – tā paša analītiskā un neatkarīgā raidījuma producētāju - paklusām bija piepelnījusies, palīdzot taisīt politiskās reklāmas. Jā, bija nonākušas – un kas? Visi pāris dienas paņēmās un likās mierā”.

Diezgan precīzi, ar skaidrām norādēm uz Ģigu un Nekā Personīga aprakstīta arī „Alksnes” vadītā raidījuma komanda: „Savāktajā raidījuma komandā katram bija savi tarakāni. No „zvaigznes” Baibiņas, kurai bija vājība gan uz alkoholu, gan uz azartspēlēm, viņa bija laimīgi tikusi vaļā, taču arī pašreizējām augsti radošajām personībām katrai bija vājībiņas, kas deva pamatu šaubām.

Beigu beigās Alksne izlēma par labu Vecelksnei. Lai kā tur Ilzītei vētrainajā jaunībā būtu bijis ar kāsīšiem, grupveida seksu un citām izklaidēm, viņa vismaz bija racionāls, pietiekami prātīgs cilvēks, turklāt – kas nebija mazsvarīgi – arī galvenais pelnītājs ģimenē.

Atšķirībā no draudzenes Baibiņas, kurai finansiāli izdevīgā apprecēšanās bija devusi daudz brīva laika tviterim, spēļu automātiem un dažiem kokčikiem gandrīz ik vakaru, Ilze bija kārtīga strādājoša sieviete. Revolucionārā dedzība pēdējos gados viņas skatienā gan vīdēja aizvien retāk – bet arī tāpēc jo iederīgāka viņa bija kā nepieciešamās sarunas biedrs.”

Apgāds Mantojums romānu Bailes ir izdevis šā gada maija beigās, kā tā autors norādīts „Indriķis Latvietis”. Izdevēji ziņo, ka 5000 eksemplāru tirāžā izdotā grāmata jau piecas nedēļas ir bijusi pirmajā vietā pirktāko latviešu valodā izdoto grāmatu sarakstos gan Jāņa Rozes, gan Valtera un Rapas grāmatnīcu tīklos.

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...