"LOSIS": ko Rasnačs paveicis, lai čekas maisi tā arī paliktu neatvērti un to saturs - nezināms
PIETIEK06.09.2016.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Ņemot vērā tieslietu ministra Dzintara Rasnača paziņojumu, ka saistībā ar neslavas celšanu izdevumā LOSIS viņš vērsies tiesībsargāšanas iestādēs, Pietiek šodien pārpublicē vienu no interesantākajiem LOŠA rakstiem, - par Rasnača lomu "čekas maisu" satura slēpšanā no sabiedrības.
Dzintars Rasnačs pirmo reizi tika ievēlēts Saeimā 1998. gadā un kopš šī laika bijis pārstāvēts visās sekojošajās Saeimās, izņemot periodu no 2002. gada līdz 2004. gadam un kopš 2014. gada, kad kļuva par tieslietu ministru. Tādējādi viņš nav piedalījies debatēs 90. gadu pirmajā pusē, bet bijis klāt svarīgākajās debatēs, kas notika Saeimā kopš 7. Saeimas ievēlēšanas.
1994. gadā tika pieņemts likums „Par bijušās Valsts drošības komitejas dokumentu saglabāšanu, izmantošanu un personu sadarbības fakta ar VDK konstatēšanu”. Tas radīja savdabīgu desmit gadu ciklu, jo Saeima pie problēmas atgriezās 2004. un 2014. gadā. Likums noteica uzglabāt VDK aģentu kartotēkas un pārbaudīt politiķu un ierēdņu sadarbību ar VDK.
2000. gada 17. martā pieci TB/LNNK deputāti iesniedza Saeimā likumprojektu “Latvijas pilsoņu, nepilsoņu, bezvalstnieku un ārvalstnieku, kuri strādājuši bijušās PSRS speciālajos dienestos vai sadarbojušies ar tiem, atzīšanās, reģistrācijas un uzskaites kārtības likums”, kas paredzēja, ka padomju specdienestu darbiniekiem pusgada laikā pēc īpaša paziņojuma publicēšanas avīzē Latvijas Vēstnesis tiktu dotu iespēja brīvprātīgi atzīties sadarbībā ar VDK. Tie, kuru atbildība nebūtu pārāk smaga, tiktu stimulēti atzīties ar solījumu viņu vārdus nepubliskot. Tiktu publiskoti arī to aģentu vārdi, kuri neizmantotu iespēju atzīties Visām publiskotajām personām desmit gadus būtu liegta iespēja “strādāt par amatpersonām un ierēdņiem, pedagogiem, advokātiem, bankās un «stratēģiskos saimniecības objektos», drošības dienestos.
Taču… „nacionāli noskaņotais” Dz. Rasnačs nebija starp pieciem likumprojekta iesniedzējiem un arī debatēs izvēlējās nepiedalīties.
8. Saeimā Dz. Rasnačs bija pārstāvēts no 2004. gada 21. jūlija, nomainot Eiropas Parlamentā ievēlēto Robertu Zīli. Līdz ar to viņš nevarēja piedalīties 2004. gada 19. maija balsojumā, kad Saeima lēma publiskot VDK aģentu kartotēkas, pieņemot attiecīgos grozījumus VDK dokumentu likumā. Kā zināms, Valsts prezidente V. Vīķe – Freiberga izmantoja Satversmes 71. pantā paredzētās tiesības un lielā steigā jau 21. maijā uzlika veto šim likumam. 27. maijā Saeima vēl uz desmit gadiem pagarināja ierobežojumus bijušajiem VDK darbiniekiem un aģentiem, tādējādi atliekot problēmas risināšanu.
Atkārtoti likums tika izskatīts 2006. gada 7. jūnijā. Dz. Rasnačs nepiedalījās debatēs, bet balsoja kā viens no 59 deputātiem par likuma pieņemšanu. Taču pēc prezidentes veto, kas tika uzlikts 16. jūnijā, Saeima pie jautājuma trešo reizi atgriezās 2006. gada 26. oktobrī. Kā rāda Saeimas stenogramma, „nacionālis” Dz. Rasnačs gan izpaudās ar starpsaucieniem no zāles, bet debatēs nepiedalījās.
Dz. Rasnačs kā viens no 53 deputātiem balsoja par likumprojekta pieņemšanu, tomēr tas tika pieņemts atšķirīgā redakcijā nekā 2006. gada. 6. jūnijā, līdz ar to Valsts prezidentei radās iespēja atkal uzlikt veto, un to viņa arī izdarīja 1.novembrī. Bija diezgan skaidrs, ka aizejošās 8. Saeimas deputāti – tostarp arī Dz. Rasnačs ar saviem „nacionālajiem” partijas biedriem – tīšām radīja prezidentei šādu iespēju. Tādējādi reizē ar 8. Saeimas pilnvaru beigām beidzās arī paši nopietnākie mēģinājumi publiskot VDK aģentu kartītes.
2014. gadā bija atkal pagājuši desmit gadi un Saeimai nācās atgriezties pie jautājuma vēlreiz. 2014. gada 30. janvārī Nacionālās apvienības deputāti, tostarp Dz. Rasnačs, balsoja pret VDK dokumentu likuma grozījumu pieņemšanu pirmajā lasījumā. Tas, kā var spriest no Saeimas debatēm, pēc „nacionālu” uzskatiem varēja novest pie aģentu kartotēku publiskošanas – un tika darīts viss, lai to nepieļautu.
Interesanti ir balsojumi 2014. gada 3. aprīlī, kad grozījumus VDK dokumentu likumā izskatīja otrajā lasījumā. Trīs Saeimas deputāti ierosināja dot iespēju VDK aģentiem atzīties līdz 2015. gadam, līdz ar ko viņu vārdi tiktu saglabāti noslēpumā. Dz. Rasnačs bija viens no deputātiem, kas atbalstīja šo Saeimas noraidīto priekšlikumu.
Savukārt 2014. gada 8.maijā deputāts Dz. Rasnačs ir balsojis par grozījumiem VDK dokumentu likumā, kas paredzēja izveidot VDK zinātniskās izpētes komisiju un līdz ar to atlikt VDK aģentu kartotēkas publiskošanu. Viņš nepiedalījās debatēs un, pārstāvot savu Saeimas frakciju un informējot radioklausītājus, pat nepieminēja šo likumu
Faktiski 2014. gada grozījumi arī ar Dz. Rasnača atbalstu "aizvēra ciet" informācijas pieejamību jeb robu, kas bija no 2011. gada 25. augusta līdz 2014. gada 22. maijam, kad ikvienai zinātniskajai institūcijai bija tiesības pieprasīt no SAB Totalitārisma seku dokumentēšanas centra tā rīcībā esošo VDK kartotēku izpētei.
Vēl labāk šo lietu raksturo 2015. gada likumprojekts, ko izstrādāja tā paša Dz. Rasnača vadītā Tieslietu ministrija un kas sarkastiski paredzēja, ka "VDK dokumentu zinātniskās izpētes rezultāti ir ierobežotas pieejamības informācija", tātad nedrīkstētu publicēt neko, ko jebkur atrod VDK dokumentu izpētes komisija.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
