"Kabatas ekspertu" darbošanās "angāru lietā" atklāj sistēmisku problēmu
Korado Katani15.11.2023.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
„Arī tu, Brut?” izdvesa Gajs Jūlijs Cēzars, kad savu slepkavu vidū, kuri ar dunčiem rokās mēģināja no nelaimīgā Gaja Jūlija dižciltīgās miesas izveidot prastu duršlaku, ieraudzīja savu draugu Marku Brutu un pārstāja pretoties.
Ko es ar šo seno, ikonisko stāstu gribu pateikt? Uz mirkli pārtraucot savu dienas skrējienu, vienkārši apstājoties, paskatoties visapkārt un ieklausoties cilvēku čalās, nākas konstatēt, ka problēmas, kuras nodarbina līdzcilvēku prātus, nav būtiski mainījušās no Cēzara laikiem. Karš un sekss, pērkama valdība un kārtējā izrāde arēnā. Patricieši nekautrēdamies dzīvo savu dzīvi, plebeji pie lēta vīna kausa dziļdomīgi spriež par ierēdņu nepiepildāmo apetīti.
Kroga stūrī kāds neatzīts dzejnieks savam pudeles brālim zinoši atklāj, ka valdnieka rakstvedis, maita tāds, brīvajā laikā piekopj pasaules senāko profesiju. Bet kaut kur dvēseles dziļos nostūros vēl gail cerība, ka viss nav tik slikti, ka ir vēl drosmīgi bruņinieki, atvainojos, žurnālisti, kuri, riskējot ar veselību, cīnās pret pasaules ļaunumu. Tāpat gribas ticēt, ka ir vēl tādi mediji, kuri tur cieņā principus un ideālus.
Ar interesi esmu sekojis nra.lv, un visumā man ir simpatizējusi šī portāla nostāja dažādos jautājumos, kuri man kādā brīdī ir likušies svarīgi. Katru rītu iesāku ar sadaļu, kur savas pārdomas ievieto tādi žurnālistikas korifeji kā Bens Latkovskis, Elita Veidemane un Māris Krautmanis. Raksti par konkrētai dienai aktuālāko Latvijā un pasaulē. Intelektuāli un reizē pietiekoši saprotami arī lasītājam no tautas.
Šoreiz mazliet pievērsīšos Māra Krautmaņa radošajai darbībai. Konkrēti – viņa rakstam, kurš portālā bija publicēts 9. novembrī.
Liekas, ka ES līdzekļu apguves sāga Latvijas pašvaldībās sāk tikai uzņemt apgriezienus, bet Krautmaņa kungs jau ir paguvis uzcept vairākus rakstus par šo tēmu. Informētība, gluži kā pats būtu stāvējis klāt. Kā labpatikās izteikties pašam metram, tad KNAB un EPPA ceļa rullis iemin mēslos vienu pašvaldības mēru pēc otra. Šausmas! Kā tā var?
Metrs Krautmanis daudz nedomā un atkārto Kraukļa naratīvu par to, cik pamatoti vai nepamatoti skarta politiķa reputācija – to pēc daudziem gadiem vērtēs vien Dievs un viņa erceņģeļi. Atvainojos – tiesa!
„Virzoties uz plikadīdu statusu un turpinot slīdēšanu atpalicībā, cīnīsimies par katru Eiropas apguves nolikuma komatu?” patētiski raksta Krautmaņa kungs. Turpinu citēt: „Ja šajos dokumentos ir kādas nepareizības vai samelošanās, kas varētu būt krimināls, ja pašvaldība cenšas dabūt pēc iespējas lielāku ERAF finansējumu?”
Ieklausieties un vēlreiz pārlasiet! Kas varētu būt krimināls, ja pašvaldība cenšas dabūt pēc iespējas lielāku ERAF finansējumu, jautā Krautmaņa kungs. Mazliet pārfrāzēšu šo perfekto domu gājienu. Krautmaņa kungs! Kas varētu būt krimināls, ja kāds Maskačkas gopņiks censtos atņemt pēc iespējas lielāku čunguru no sūri grūti pelnītā honorāra. Piedevām, lai apmierinātu savu ego, iekaustītu, izģērbtu pliku un pamestu uz ielas tādā stāvoklī. Jūsu reakcija, Krautmaņa kungs?
Lai argumentiem būtu vēl lielāks svars, cienījamais autors ar komjaunieša pagrīdnieka pārliecību nelokāmi paziņo, ka „nav pat iedomājams, ka Somijas firma, kas darbojas ar drošību saistītā jomā, varētu dot naudu Baikam”. Lai nostiprinātu katra lasītāja apziņā šo spožo domu, no azotes tiek izvilkta trumpja dūzis. Nākamais arguments ir vēl cietāks par iepriekšējo. Acis nemirkšķinot, autors paziņo, ka „Somija „Transparency International” korupcijas uztveres indeksā ir pasaulē visnekorumpētākā valsts”. Ne ko pielikt, ne ko atmest! Vīrs un vārds!
Cienījamais autor! Ja esat pateicis „A”, tad pasakiet arī „C”. Kurā vietā pasaulē šajā KUI atrodas Latvija? Vismaz Eiropā. Pat neteikšu, kurā vietā. Dziļā, dziļā pakaļā.
Kādēļ nenosaucat to Somijas firmu, kas vareni darbojas drošības jomā un nedod kukuļus ne Baikam, ne Andžam, ne Koļam. Savā pirmajā rakstā, kurā autors kaislīgi aizstāvēja Baika kungu, tā gan tika pieminēta bez lielas aizķeršanās.
Nešaubos, ka abos rakstos, ko sacerējis Māris Krautmanis, ir domāts Somijas uzņēmums „Patria”.
Aicinu visus mazliet paceļot laikā un telpā. Paldies Dievam, mamma „Google” ies mums talkā. Ne tik tālajā 2013. gadā laikraksts „Diena” ziņo, ka korupcijā apsūdzētajam bijušajam Slovēnijas premjeram tiesa piespriež divu gadu cietumsodu. Malači! Prieks par slovēņiem. Mums atliek tikai sapņot, kad mums par korupciju notiesās kādu bijušo premjerministru.
Slovēnijas tiesa atzina premjerministra vainu apsūdzībās par kukuļdošanu vai kukuļņemšanu vai solījumu pieņemt vai dot kukuli par starpniecību no Somijas kompānijas „Patria”, kura, kā apgalvo Krautmaņa kungs, darbojas ar drošību saistītā jomā un nedod naudu ne Baikam, ne Andžam, ne Koļam.
Arī notiesātais korumpants un bijušais premjers Janšs tāpat kā mūsu tautasbrāļi sparīgi apgalvoja, ka tas ir politisko konkurentu pasūtījums.
Labi, pieļausim, ka Krautmaņa kungs principiāli nelasa laikrakstu „Diena”, bet savā dzimtajā nra.lv portālā publicēto gan vajadzētu pārzināt. Vismaz, ja grib būt „tēmā” un būt „kursā” par šo jautājumu.
Rakstā minēts, ka pēc 2008. gada vēlēšanām Somijas TV ziņoja, ka Slovēnijas augstas amatpersonas, tai skaitā Janšs, ir pieņēmušas kukuļus no uzņēmuma „Patria”. Atliek tikai pieminēt, ka tajā brīdī 73% „Patria” akciju piederēja Somijas valstij, bet pārējie – Eiropas Aeronautikas, aizsardzības un kosmosa izpētes aģentūrai. Kā redzams, tad kukuļot netraucēja ne uzņēmuma saimnieki, ne korupcijas uztveres indeksi.
„Vulpes pilum mutat, non mores.” „Lapsa met spalvu, bet tikumu nemaina,” pirms divtūkstoš gadiem teica vecais labais Svetonijs.
Pat nemēģināšu tālāk analizēt minēto garadarbu. Tas, ka pašvaldību kratīšanas ir sacēlušas vētru noteiktā personu lokā, liek domāt, ka tie nav atsevišķi gadījumi. Viss liecina, ka tā ir sistēma visā valsts mērogā.
Līvāni, Sigulda, Valka. Uzdodu sev jautājumu – kas vieno šīs pašvaldības bez tajās veiktajām procesuālajām darbībām? Visas šīs pašvaldības ir Reģionālo attīstības centru apvienības locekļi. Valkas eksmērs Vents Krauklis līdz mēra posteņa zaudēšanai bija šīs apvienības valdes priekšsēdētājs, tagad lej sūrus sviedrus, pildot šīs apvienības direktora amata pienākumus. Līvānu mērs Andris Vaivods joprojām ir apvienības valdes priekšsēdētāja vietnieks, kaut gan ir jau paspējis kļūt par personu, kurai ir tiesības uz aizstāvību krimināllietā par 1,8 miljonu eiro izkrāpšanu no ES.
Tagadējā VARAM vadītāja Bērziņa ilgus gadus ir bijusi aktīva šīs apvienības valdes locekle. Šoreiz neprognozēšu, bet apgalvošu, ka katrā šīs apvienības sastāvā esošajā pašvaldībā pēdējos gados ir uzbūvēts kāds angārs, rūpnieciskais parks vai Dieva pamests stāvlaukums. Katrā angārā ir iemitinājusies kāda kompānija, kura nekad nav devusi un nedos naudu ne Baikam, ne Andžam, ne Koļam. Pieļauju, ka šī shēma investoru piesaistīšanai ir dzimusi vai vismaz plaši apspriesta šajā apvienībā. Tātad, dāmas un kungi! Prognoze, ka šajā izrādē mums priekšā ir vēl daudzi cēlieni. Esiet gatavi, lai nepalaistu garām interesantāko.
Eiropas Savienības Tiesas tiesnese Ineta Ziemele reiz ir teikusi, ka sabiedrība nevar atveseļoties, ja taisnīgums nav iestājies. Ticu, ka sabiedrība kļūs arvien veselāka, par spīti dažādu vaivodu, kraukļu, baiku un viņu pērkamo izpalīgu krautmaņu, puču un jurģu izplatītajai maitas smakai masu medijos.
Logā vējš met lietus lāses. Pāri naksnīgajai pilsētai klājas viegla dūmaka, kuru pēkšņi pāršķeļ smags metāla zāģis. „Skyforger” Uzvaras parkā nīdē okupantu garu un dod sanākušajiem ticību, ka reiz kāds nāks un izsvēpēs arī korupcijas garu.
Vismaz no Reģionu apvienības. Sākumā.
Seko mums 
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems izbijušais, bet joprojām slavu un uzmanību alkstošais “žurnālists” un vienlaikus politiķis Ansis Pūpols. Cilvēks, kurš kopš aiziešanas no svētdienas vakaru raidījumiem naudu pelna ar pasūtītām filmām, bet paralēli kandidējis arī vēlēšanās un nu arī ticis pie ilgi kārotā deputāta krēsla labi apmaksātajā EP kā Nacionālās apvienības kandidāts.
Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai klaji kopējot, var pilnveidot gumijas stiepšanu līdz diezgan profesionālam līmenim. Kad stiepj gumiju, vēl var iemācīties arī citas prasmes – piemēram, blefošanu, izlikšanos, melošanu, acīs skatoties, vai – laika vilkšanu, izvairoties no tieša acu kontakta. Pēdējais ir kaut kas līdzīgs gumijas vilkšanai, tikai ar to atšķirību, ka laiks tiek kontrolēts. Gumijas gadījumā neviens neko nekontrolē – tikai stiepj.
“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju nost!" publiski, taču anonīmi pauda ideju par nepieciešamību izveidot suverēnu Latvijas valsti. Jurists, “Jaunās strāvas” dalībnieks, pirmais Latvijas Republikas iekšlietu ministrs, dzejnieks un mākslas kritiķis. Vispusīgi izglītots intelektuālis, domātājs, viens no latviešu politiskā nacionālisma iedibinātājiem un ekscentrisks diplomāts. Viņa vārds ir Miķelis Valters.” (M. Drēģeris. Demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi – Miķelis Valters. – žurnāls “Jurista Vārds”, 5.maijs 2020., Nr.18)
Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs brīvdienas pēc kārtas – sestdiena, svētdiena un tad vēl pirmdiena, jo 4. maijs mūsu valstī ir svētku diena un, ja svētku diena iekrīt brīvdienā, tad nākamā pirmdiena arīdzan ir brīva.
Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to lieto cilvēki, kas par mata tiesu ir izvairījušies no nelaba gala. Tajā brīdī mūsos dzimst apņēmība kļūt labākiem un vairāk sasniegt.
Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs epizodes, kurās kāds vīrietis pie tā sauktā “Aļoša” nojauktā pieminekļa vietā nolicis sarkanas un baltas neļķes. Sākotnēji par katru no epizodēm uzsākts administratīvā pārkāpuma process par militāras agresijas slavināšu, tomēr pēc personas identificēšanas, nopratināšanas un motīvu noskaidrošanas nolemts izdarīto pārkvalificēt kriminālprocesā par kara noziegumu attaisnošanu.
