Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Es “neiebraukšu” detaļās par katru vakcīnu, jo sanāks disertācija, bet “izbrauksim” cauri quick facts par SARS-CoV-2 vakcīnu.

Vakcinēties rekomendē arī tiem, kas COVID-19 jau ir pārslimojuši.

Kāpēc? Dati attiecībā uz imunitātes “ilgumu” pēc dabiski pārslimotas infekcijas ir ļooooti dažādi, un tie ir arī atkarīgi no tā, ko noteica pētnieki - antivielu titrus laika gaitā vai vienkārši antivielu esamību asins serumā. Šobrīd ir pārliecība, ka vislabākā aizsardzība pret atkārtotu inficēšanos ir 3 mēnešu (90 dienu) laikā pēc inficēšanās, bet pēc tam antivielu titri mazinās, kas rada risku atkārtotai infekcijai. Šādi atkārtotas inficēšanās gadījumi 3 mēnešus pēc pārslimotas COVID-19 infekcijas ir reģistrēti.

Par imunitātes “ilgumu” pēc vakcinācijas nav viennozīmīgu datu.

Kāpēc? Tāpēc, ka pirmsreģistrācijas pētījumi ilga tik, cik tie ilga, un ir dati par šo laika posmu (vairāki mēneši). Joprojām turpinās vakcinēto personu uzraudzība un arī pētniecība attiecībā uz imunitātes noturīgumu, tāpēc precīzāki dati būs zināmi pēc ilgāka laika perioda. Taču ir dati, ka imunitāte pēc vakcinācijas ir noturīgāka nekā pēc dabiski pārslimotas infekcijas.

Vakcīnas galvenais mērķis ir nevis 100% pasargāt nosaslimšanas, bet pasargāt no vidēji smagas un smagas slimības gaitas, kas prasa hospitalizēšanu, un no nāves.

Kāpēc? Ja nu kāds nav pamanījis, tad veselības aprūpe mūsu valstī un ļoti daudzās attīstītās valstīs ir “uzkārusies”, un ar šādiem tempiem varētu arī “pakārties”.

Ideālā scenārijā mēs sagaidām, ka vakcīna 100% pasargās vakcinēto no saslimšanas.

Pēc vakcinācijas pret SARS-CoV-2 vakcinētajai personai būs jāievēro piesardzības pasākumi (sejas maskas nēsāšana, distancēšanās, roku higiēna utt).

Kāpēc? Pirms pētījuma uzsākšanas tiek definēti mērķi. Atsevišķām farmācijas kompānijām mērķis bija noskaidrot, vai vakcīna mazina saslimstību, smagas slimības norisi un nāvi, citām - papildus tam tika pētīts, vai vakcīna mazina arī SARS-CoV-2 vīrusa transmisiju. Šo zināsim, kad farmācijas firmas nāks klajā ar full report par datiem nevis tikai starprezultātiem, kā arī laika gaitā, veicot epidemioloģisko izmeklēšanu un pētījumus par transmisijas mazināšanu.

Ar vienu vakcīnas devu nepietiek pilnīgai aizsardzībai.

Kāpēc? Rupji rēķinot, viena vakcīnas deva nodrošina aptuveni pusi no gaidītās aizsardzības, kas nozīmē, ka pēc atkārtotas ekspozīcijas jeb saskares ar SARS-CoV-2 saglabājas riski inficēties, saslimt un izplatīt infekciju tālāk.

Pēc vakcinācijas ir novērojamas nevēlamas parādības, ko vakcinētais var uztvert kā draudu savai veselībai un atteikties no otras devas.

Kāpēc? Tāpēc, ka uztver to kā blakni, lai gan patiesībā nevēlamie notikumi, par ko visbiežāk ziņojuši pētījuma dalībnieki (sāpes injekcijas vietā, galvassāpes, nogurums utt.) ir normālas pēcvakcinācijas parādības, kas nozīmē, ka imunitāte ir sākusi strādāt, ka tā cīnās un mācās tikt galā ar ienaidnieku. Šīs reakcijas nekādā gadījumā nenozīmē, ka cilvēkam noticis vai notiks kas slikts.

Ideālā variantā mēs gribētu, ka cilvēks nejūt absolūti neko pēc vakcinācijas, tāpēc uztveriet savu galvassāpi vai sāpi plecā kā imunitātes “hei, viss kārtībā - es te padarbošos nedaudz” un velciet zābakus, lai dotos saņemt savu otru vakcīnas devu.

Grūtniecēm pagaidām nerekomendē vakcinēties pret SARS-CoV-2.

Kāpēc? Jo nav betona cietu datu, ka tas grūtniecēm ir droši, BET tas uzreiz nenozīmē, ka tas ir toksiski, nedroši un kaut kādā veidā kaitējoši grūtniecēm. Šobrīd tiek veikti vakcīnas pētījumi uz dzīvniekiem, kas gaida savus pēcnācējus, lai pārliecinātos, ka sievietēm-grūtniecēm tas būs droši. Ekspertiem nav aizdomu, ka grūtniece nevarētu saņemt COVID-19 vakcīnu, bet, pirms to rekomendējam, gaidām datus, ka tas ir droši.

Attiecībā uz mammām, kas baro bērniņus ar krūti, ir līdzīgi kā ar grūtniecēm - mums nav pamata domāt, ka vakcīna būtu kaut kādā veidā kaitnieciska, toksiska vai citādi riebīga. Vadoties pēc manā arsenālā esošajām zināšanām, riskiem vispār nevajadzētu būt. Populārākās SARS-CoV-2 vakcīnas ir nedzīvās vakcīnas, kuras ir absolūti droši vakcinēt mammām krūts barošanas laikā, un šeit pat būtu ieguvums, jo kaut kādu daļu antivielu (varbūt nelielu, bet tomēr) ar pienu nodotu bebītim.

Ja nemaldos, Lielbritānija pagaidām nerekomendē vakcīnu ar krūti barojošām mammām, bet viņi vadās pēc tiem pašiem principiem - kamēr nav betona cietu datu par drošību, esam piesardzīgi. Rekomendācija laika gaitā, protams, var mainīties.

Jebkurā gadījumā, līdz brīdim, kad vakcīnas nonāks līdz plašākai sabiedrībai, būs jau skaidrība attiecībā uz rekomendāciju šai grupai. Jāgaida, ko rekomendēs EMA (European Medicines Agency) un eksperti.

Bērniem pagaidām nerekomendē vakcinēties pret SARS-CoV-2.

Kāpēc? Te ir vairāki iemesli - pirmais, tiešām lielā daļā gadījumu bērni infekciju pārslimo viegli, bet vakcīnas pamatuzdevums ir mazināt vidēji smagās un smagās formas; otrais - mums nav datu, cik lielā mērā un vai vakcīna vispār mazina vīrusa transmisiju no viena cilvēka uz otru (un bērni ir un var būt infekcijas pārnēsātāji). Pagaidām nav vajadzības vakcinēt šo grupu. Ja tiks pierādīts, ka vakcīnas mazina vīrusa transmisiju, tad tiks uzsākti pētījumi jaunākās bērnu grupās.

Vakcīnas neizmainīs cilvēki gēnus un genomu.

Kāpēc? Tāpēc, ka molekulārā bioloģija un zinātne.

Vakcīnas būs valsts apmaksātas.

Kāpēc? Profilakse ir lētāka nekā cīnīšanās ar sekām, īpaši, ja nav efektīvu cīņas līdzekļu. Valstij viena smaga pacienta ārstēšana intensīvajā terapijā izmaksā 1000+ eur dienā (!) (lai mani palabo pieaugušo anesteziologi), bet vakcīna vienam cilvēkam izmaksās maksimāli 30 - 40 eur.

Nedrīkst saņemt vienu devu, piemēram, Pfizer/BioNTech vakcīnas un otru devu AstraZeneca vakcīnas.

Kāpēc? Abas vakcīnas tiek pagatavotas pēc divām dažādām tehnoloģijām un nav datu (klīnisko pētījumu), kas apstiprinātu šādas vakcīnu miksēšanas drošību un, vissvarīgāk, efektivitāti un iedarbīgumu.

Lai izvērtētu vakcinācijas nepieciešamību, NAV jātaisa antivielas pārslimotas infekcijas noteikšanai.

Kāpēc? Jo nav. Un tad vēl jāatceras tas, ko teicu pašā sākumā, ka antivielas pēc dabiski pārslimotas infekcijas dinamikā mazinās.

SARS-CoV-2 vakcīnas nedrīkst dot vienlaicīgi ar citām vakcīnām (jānogaida definēts intervāls starp SARS-CoV-2 vakcīnu un citu vakcīnu, piemēram, pneimokoku vakcīnu).

Kāpēc? EMA noteicis SARS-CoV-2 vakcīnām conditional marketing authorisation, kas nozīmē, ka vakcīnas un vakcinēto personu sniegtā informācija par nevēlamajām reakcijām un blaknēm vismaz 1 - 2 gadus pēc reģistrācijas tiks stingri uzraudzītas. EMA turpinās pieprasīt datus no farmācijas firmām par vakcīnu drošumu, tāpēc, lai saprastu, vai reakcija ir SARS-CoV-2 vakcīnas izraisīta vai citas vakcīnas izraisīta, ir jānogaida definētais intervāls.

SARS-CoV-2 vakcīna nekādā veidā neietekmē SARS-CoV-2 nazofaringeālo iztriepju vai siekalu testu PCR rezultātus.

Kāpēc? Vakcīna ietekmē tikai antivielu veidošanos asinīs pret SARS-CoV-2 vīrusu. Tā ir bioloģija.

Es neuzspiežu vakcinēties - es informēju tos, kuriem šis ir aktuāli un kuriem ir jautājumi.

Kāpēc es to saku? Lai aiztaupītu Tavu laiku, drukājot agresīvus, pazemojošus komentārus ar vieglām draudu iezīmēm, uz kuriem es neatbildēšu un aicinu neatbildēt arī citus.

P.S. Vēlos atgādināt un uzsvērt, ka ir atsevišķas detaļas un lietas, par kurām mums nav betona cietu datu. Atsevišķas lietas vai nianses var mainīties laika gaitā - jau nākamnedēļ, pēc mēneša vai pusgada. Tas nenozīmē, ka mēs nezinām, ko mēs darām, tas nozīmē, ka mēs iegūstam datus, tos neignorējam, mācāmies un ieviešam praksē.

Pārpublicēts no Facebook

Novērtē šo rakstu:

95
80

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...