Iesaki rakstu: 
Lai gan varēja šķist, ka neko sabiedrībai interesantu atvērtajos „čekas maisos” vairs nevarēs pamanīt, tā tomēr nav: no tiem birst ārā aizvien jauni un jauni vārdi un uzvārdi – no Mavrika Vulfsona un mākslinieka Alekseja Naumova līdz bijušajam Latvijas Kultūras fonda vadītājam Pēterim Bankovskim. Publicējam jaunākos „atradumus”.
Agnis Buda ar pseidonīmu Fils Spektors – dzimis 1963. gadā, savervēts 1984. gadā
Pēteris Bankovskis ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1952. gadā, savervēts 1982. gadā
Nikolajs Gudaņecs ar pseidonīmu Fjodorovs – dzimis 1957. gadā, savervēts 1982. gadā
Harijs Ozols ar pseidonīmu Uldis – dzimis 1963. gadā, savervēts 1986. gadā
Felikss Zvaigznons ar pseidonīmu Andris – dzimis 1950. gadā, savervēts 1971. gadā
Aigars Cilinskis ar pseidonīmu Fredis – dzimis 1958. gadā, savervēts 1985. gadā
Aleksandrs Dembo ar pseidonīmu Voldemārs – dzimis 1931. gadā, savervēts 1969. gadā
Alfrēds Kundziņš ar pseidonīmu Ziediņš – dzimis 1953. gadā, savervēts 1982. gadā
Bruno Ostrovskis (ansamblis Ornaments) ar pseidonīmu Pēteris – dzimis 1950. gadā, savervēts 1989. gadā
Ivars Knēts ar pseidonīmu Sigits – dzimis 1938. gadā, savervēts 1971. gadā
Zigurds Neimanis ar pseidonīmu Vilnis – dzimis 1947. gadā, savervēts 1986. gadā
Mudīte Meženiece (Labvakar) ar pseidonīmu Margarēta – dzimis 1953. gadā, savervēts 1987. gadā
Juris Vecvagars ar pseidonīmu Ludis – dzimis 1939. gadā, savervēts 1984. gadā
Imants Prēdelis ar pseidonīmu Toms – dzimis 1950. gadā, savervēts 1979. gadā
Aleksejs Naumovs ar pseidonīmu Maikls – dzimis 1955. gadā, savervēts 1986. gadā
Mavriks Vulfsons ar pseidonīmu Grants – dzimis 1918. gadā, savervēts 1983. gadā
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
