"Augstprieguma tīkls" pamāca "neatkarīgo" biedrību, kā noformulēt pareizo viedokli par elektrolīnijas izbūvi Jūrmalā
PIETIEK23.05.2015.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Diskutablā, iedzīvotāju un Jūrmalas domes sašutumu izsaukušā elektropārvades līnijas Kurzemes loks projekta īstenotāji AS Augstsprieguma tīkls snieguši norādījumus "neatkarīgajai" un "iedzīvotāju intereses aizstāvošajai" Jūrmalas aizsardzības biedrībai, kā „pareizi” noformulēt preses paziņojumu un noslēpt, ka sabiedriskās organizācijas vadītājs pats strādāLatvenergo.
It kā neatkarīgā Jūrmalas aizsardzības biedrība (JAB) savu preses relīzi par iesaistīšanos elektropārvades līnijas Kurzemes loks projekta uzraudzīšanā kā sabiedrības pārstāvis, kā izrādās, ir saskaņojusi ar šī projekta īstenotāja Augstsprieguma tīkls (AST) sabiedrisko attiecību speciālistu Andri Sproģi, kurš arī sniedzis ieteikumus, kā noformēt preses paziņojumu un ko tajā pielabot.
Pietiek rīcībā nonākusi Sproģa un JAB vadītāja Ulda Kronblūma e-pasta sarakste, kas parāda, cik „neatkarīgi” un "sabiedrības interesēs" patiesībā tiek pausts JAB viedoklis par plānoto augstsprieguma līnijas izbūvi caur Ķemeru nacionālo parku.
„Man nav iebildumu pret esošo formu un saturiski viss ir pareizi, taču ir pāris rekomendācijas no PR viedokļa, lai arī biedrība izskatītos labāk:
1) Katrs word dokuments satur sadaļu "Properties", tajā esošā informācija ir jādzēš, jau saglabātam un aizvērtam dokumentam uzklikšķinot ar peles labo pogu tiks piedāvāta šāda iespēja. Jo pretējā gadījumā jebkurš žurnālists varēs skatīt gan dokumenta autoru, gan viņa darba vietu.
2) Iespējams, sākumā var minēt, ka jūrmalniekus ir satraukusi informācija par projektu, atsevišķi sabiedrības pārstāvji vāc parakstus pret to un tāpēc JAB izlēma šo jautājumu izpētīt un tikās ar AST, lai noskaidrotu patieso ainu un pēc tikšanās piekrita sadarboties ar AST kā sabiedrības uzraugs projektam, tādējādi saņemot nepastarpinātu un objektīvu informāciju no pirmavotiem,” e-pastā pamācību sniedz Sproģis.
Augstsprieguma tīkla pārstāvis arī paudis arī gatavību preses relīzes ievadu pārveidot pusstundas laikā, kā arī izteicies, ka būtu jauki, „ja mēs arī varētu preses relīzi redzēt pirms publiskošanas.”
No šīs e-pasta sarakstes redzams, ka Kronblūma e-pasta adrese ir saistīta ar Latvenergo, jo tā ir [email protected].
Jūrmalas aizsardzības biedrība izplatīja preses relīzi, kurā pausts atbalsts Augstsprieguma tīkla izvēlētajam elektrolīnijas izbūves variantam caur Ķemeru nacionālo parku. Tāpat šajā paziņojumā norādīts, ka par sadarbības formu, kas ļautu JAB sekot visiem projekta īstenošanas procesa etapiem, informēt un iesaistīt pārējo sabiedrību, vēl tiks spriests.
Pietiek pagaidām nav izdevies noskaidrot, kā šo gadījumu skaidro Kronblūms, citi JAB pārstāvji un Latvenergo un Augstsprieguma tīkla vadība.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību izrādījās negaidīti auglīga. Tiesa, nedaudz īpatnējā veidā. Tā ārkārtīgi tieši un nesaudzīgi atsedza tās problēmas sabiedriskajos medijos, kuras līdz šim bija sekmīgi apslēptas.
“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.
Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs varas atzari: likumdevējs, izpildvara un tiesu vara. Tā kā mūsu Satversme neskata medijus kā ceturto varu, tad žurnālistiem un mediju redaktoriem nevajadzētu izturēties tā, it kā viņi oficiāli valdītu, vēl vairāk – ka neviens nedrīkstētu viņus kritizēt par sliktu darbu, piemēram, par pārāk vienpusēju un tendenciozu nostāju notikumu, procesu un personu atainojumā.
