82% no Latvijas sabiedrības, kam ir konkrēts viedoklis, vēlas VDK dokumentu publiskošanu, 45% - nekavējoties
Marta Starostina*19.02.2018.
Komentāri (0)
Rādīt komentārus, sākot ar: pirmo | pēdējo
zolomka
22.02.2018. 07:02to suudaino chekistu unstukacu varzuvar apskatiit lv taa saucamajaa saeimaa. tos kranchus skatot man labaas rokas pirksts saqliecas
Adele Virga
21.02.2018. 20:221000 % nebūs nekādas publikācijas,tas nav vajadzīgs LATVIM!SAULES MŪŽU ZEMEI PIE DZINTARA JŪRIŅAS KRASTIEM!
Ješka
20.02.2018. 10:15Es gan ticu aptaujai kā latviešu meliem pie galda un no tā dzērāja Kangrerisa puses.
A
20.02.2018. 02:01Kas šitā ir par aptauju? Cik cilvēku, kur un kādā veidā aptaujāti?
Izskatās, ka Starostina ciparus nosapņojusi.
Varbūt rīkoties šādi
19.02.2018. 21:03Saprotu, ka mans priekšlikums šķitīs dīvains. Zinu, ka šobrīd notiek Otrā Pasaules kara veterānu tikšanās, kurās piedalās abās pusēs karojošie. Naids vienam pret otru ir pārgājis. Jo galu galā karavīri tikai izpildīja pavēlēs.
Es pats 80.tajos gados piedzīvoju ļoti nežēlīgu VDK organizētu vajāšanu. Un tai pašā laikā būtu ar mieru tikties ar pretējās puses dalībniekiem. Es, protams, viņu visu vārdus nezinu. Zinu tikai dažus. Mani personīgi ļoti interesē, kāds iemesls bija tik briesmīgām izrīcībām. Par ko īsti mani vajāja? Vainot un pārmest nevienam neko nevēlos, visu jau organizēja augstāk stāvošie. Mani interesē - kāpēc? Kas viņiem par mani bija sastāstīts?
:))))
19.02.2018. 20:54LU KLAUNAM--MĀRTIŅAM KAPRĀNAM,bija cita statisika!!!.....docents,būs pārcenties!!:))))))
.....bērni!!!....LU ir SŪDU BEDRE!!!!!
J.B.
19.02.2018. 17:46Kangeris bija KGB vērtīgs kadrs Stokholmā, labi noder FSB arī tagad. Viņa papīri, protams, nav Latvijā.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
