Pietiek :: 60 miljonus vērtais, daļēji arestētais ogļu terminālis pārlikts Meroni kabatā par 1 eiro
Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Ja vēlaties mūs atbalstīt Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Ventspils kriminālprocesos pirms 10 gadiem uzliktais mantas arests bijis vajadzīgs nevis tāpēc, lai kaut ko konfiscētu Aivaram Lembergam vai kādam citam procesu dalībniekam, - tas bijis vajadzīgs, lai R. Meroni kabatā pārliktu pārējās, nearestētās kapitāla daļas. Tā rāda dokumenti, e-pasti un faili, kas demonstrē A/S Baltic Coal Terminal (jeb Ventspils jaunā ogļu termināļa) akciju īpašnieka maiņu.

Šo termināli sāka projektēt 2004. gadā, faktisko celtniecību uzsāka gadu vēlāk, un par tā būves iniciatoriem kļuva tolaik lielākais nodokļu maksātājs valstī - ekspeditorfirma SIA LSF Holdings, kas kopā ar A/S Ventspils Tirdzniecības Osta (VTO) nolēma celt jaunu, ekoloģiski tīru un modernu ogļu termināli.

VTO jau kopš tāliem padomju gadiem pārkrāva ogles, to darot atklātos laukumos - izberot pusvagonus uz betonēta plača un saberot ogles milzu kalnos, lai tās ar ceļamkrāniem tālāk padotu uz piestātni iebēršanai kuģos. Šajā procesā neizbēgami ceļas putekļi, pret ko desmit un vairāk gadus regulāri protestēja Pārventas iedzīvotāju tūkstoši.

Lai to vienreiz par visām reizēm novērstu, LSF Holdings izvirzīja ideju uzbūvēt specializētu ogļu termināli, kurā viss ogļu izkraušanas, uzglabāšanas un padošanas process uz kuģi notiktu zem jumta slēgtās telpās. Pēc termināļa pabeigšanas VTO plānoja savus atbrīvotos kravu laukumus tālāk izmantot citu kravu (kokmateriālu, rūdu, metāla lietņu, lielgabarīta tehnikas u.c. ģenerālkravu utt.) pārkraušanai.

Kā apspēlēt Kremļa plānus

Krievija vēl prezidenta Borisa Jeļcina laikā pieņēma stratēģisku lēmumu pārorientēt savas kravas uz pašas Krievijas ostām, un Vladimira Putina pirmā prezidentūras termiņa laikā krievi uzsāka priekšdarbus šī lēmuma izpildei praksē.

Pēc Krievijas 2001. gada vienpusējā lēmuma vairs neizmantot Polockas - Ventspils naftas vadu jēlnaftas eksportam sekas bija acīmredzamas, tāpēc tika sperti trīs atbilstoši pretsoļi: pirmkārt, tika uzsākta masīva pilsētas industrializācija, sistemātiski aizstājot transportnozarē zaudētās darbavietas ar rūpniecību un IT; otrkārt, izbūvēja trīs jaunas dzelzceļa stacijas un vairākas noliešanas estakādes, lai naftas produktus turpmāk varētu pievest pa dzelzceļu; treškārt, terminālis sāka būvēt ar kravu īpašnieku piedalīšanos - tikai tādā veidā iespējams garantēt, ka pēc uzcelšanas terminālis nestāvēs tukšā. (Tieši tāds gadījums bija ar sulu termināli Ventspilī: pēc būvdarbiem 2005. gadā tas bankrotēja, lai tikai 2016. gada beigās sagaidītu savu pirmo kuģi - vairs ne ar sulu, bet melasēm un tehniskajām eļļām.)

Šim iemeslam LSF Holdings sameklēja Kuzbasa ogļu šahtas Zarečnaja vadību, kas piekrita ieguldīt 50% no pamatkapitāla, 25% ieguldīja VTO, bet vēl 25% aizdeva LSF Holdings. Celtniecībai 2007. gadā tika ņemts pamatīgs kredīts no vairāku banku konsorcija, un celtniecība lēnām virzījās, pie reizes ostas vislabākajā daļā (kur visdziļākā iegrime) nojaucot arī vecu muliņu un uzbūvējot to no jauna.

Šeit jāpiebilst, ka piestātņu un muliņu pārbūvi, ostas padziļināšanu un bagarēšanu veic par brīvostas pārvaldes (tātad valsts un pašvaldības) naudu: brīvosta ieguldīto naudu pēc tam atpelna, saņemot nodokļus par katru pārkrauto tonnu un piestātnes maksu no kuģiem. Ja pēc tam kravas netiek pārkrautas, tad valsts ir cietusi zaudējumus.

Termināļa iniciatorus padzen - bet padzen lēnām

2007. gada decembrī, par neskaitāmajos «Ventspils kriminālprocesos» arestēto uzņēmumu «mantas glabātāju» tiekot ieceltam Šveices advokātam Rūdolfam Meroni, jaunais ogļu terminālis vēl nebija ne tuvu pabeigts. Taču R. Meroni uzsāka lēnas darbības, lai iegūtu kontroli pār BCT, un šim nolūkam tobrīd sabiedrojās ar Ventspils «melno oligarhu» Oļegu Stepanovu (pret kuru Ekonomikas policija uzsāka kriminālprocesu par 130 miljonu dolāru aizpludināšanu no daļēji tolaik vēl valstij piederošās A/S Latvijas Kuģniecība 2002. - 2005. gadā) un iesaistīja vēl rindu ar Ventspils uzņēmumu akcionāriem un topmenedžeriem.

Prokuratūra bija arestējusi vienīgi daļu no BCT akcijām - tām, kuras bija VTO īpašumā un izrietēja no pastarpinātām īpašumtiesībām. Lai pārņemtu kontroli pār modernāko ogļu termināli Baltijas jūras krastā, kurš uzsāka darbu 2008./2009. gada mijā, bija jāatbrīvojas no abiem pārējiem termināļa iniciatoriem. LSF Holdingam neatdeva naudu, ko tas bija aizdevis termināļa būvei; vēl vairāk, O. Stepanovs, kādreiz būdams LSF līdzdibinātājs, tagad gribēja ar sauskravu ekspedīcijas biznesu nodarboties viens pats, jo viņu neapmierināja astoņu miljonu latu dividendes gadā, ko viņam izmaksāja LSF Holdings.

Nodibinājis starpniekfirmu ar nosaukumu SSF Holding, O. Stepanovs to centās ielikt starp kravu īpašniekiem un tādiem termināļiem kā VTO, A/S Kālija Parks un BCT. Savukārt šie termināļi, kuros ar O. Stepanova atbalstu kontroli pār menedžmentu pamazām pārņēma R. Meroni, jau kopš 2006. gada aprīļa atteicās pieņemt LSF sagādātās kravas. Iznākums šim ilggadējam procesam ir tāds, ka VTO kravu apjoms no 4,5 miljoniem tonnu 2005. gadā nokritās līdz 2,4 miljoniem tonnu 2015. gadā, savukārt Kālija Parks pēdējos gados krauj ne vairs 5,5 miljonus tonnu, bet gan 130 līdz 360 tūkstošus tonnu.

Tādā veidā kopš 2007. gada sistemātiski padzenot LSF Holdingu no ogļu termināļa, tas pēc uzbūvēšanas un nodošanas ekspluatācijā strādāja ar pusjaudu - tā mēdz notikt, ja atbrīvojas no galvenajiem speciālistiem kravu piesaistīšanā. Bet Ventspils brīvostas pārvalde, kā arī valsts un pašvaldības budžets cieta zaudējumus, kas mērāmi desmitos miljonu, jo nodokļu ieņēmumi iespējami vienīgi no pārkrautām, nevis neesošām tonnām.

Darbības ar kredītiem pavirza termināli uz Meroni kabatas pusi

Taču R. Meroni, rīkojoties ar O. Stepanova un sabiedroto rokām, bija izdevies atbrīvoties tikai no vietējā LSF Holdinga - vēl bija palicis 50% līdzīpašnieks, Kuzbasa ogļu uzņēmums, kas piedalījās BCT darbībā ar sava Latvijas meitasuzņēmuma SIA Indtec Baltic Coal palīdzību.

Lai kravu krituma apstākļos atdotu būvniecībai ņemtos kredītus bankām, 2012. gada februārī Indtec Baltic Coal piekrita piešķirt divus aizdevumus BCT. Uz 2015. gada decembri to abu neatmaksātie atlikumi kopā ar procentiem tuvojās 10 miljoniem eiro, turklāt bija arī vēl citi, «tikai» vairākos miljonos mērāmi kredīti.

Lai tuvotos mērķim - iegūt pilnīgu kontroli pār moderno ogļu termināli, R. Meroni un sabiedrotie (jau bez O. Stepanova) darīja vairākas lietas paralēli. Pirmkārt, R. Meroni un viņa iecelto menedžeru vadītā VTO - pretstatā jaunā termināļa būvniecības pamatidejai - nevienu brīdi nepārtrauca ogļu pārkraušanu atklātajos laukumos, un putekļi turpināja piesārņot Pārventu, neraugoties uz pilsētas domes un iedzīvotāju pretošanos.

Situācijā, kurā ogļu kravas negāja uz BCT, bet gan palika VTO kraušanas laukumos, jaunajam terminālim nebija cerības strādāt ar peļņu un atmaksāt kredītus. Ventspils ostas statistika rāda: ja 2012. gadā BCT pārkrāva 4,8 miljonus tonnu, tad līdz 2015. gadam apjoms bija nokrities līdz 1,8 miljoniem tonnu.

Savukārt 2016. gada beigās Ventspils brīvostas pārvalde situāciju raksturoja šādi: «Baltic Coal Terminal, kura vadībā darbojas arī vairāku citu Ventspils ostas termināļu pārvaldītājs Rūdolfs Meroni, 2016. gada 11 mēnešos izmantojis tikai 18% iespējamās termināļa jaudas. Pārkrautais akmeņogļu daudzums slēgtajā terminālī 11 mēnešos ir 996 tūkstoši tonnu. No 22. aprīļa līdz 27. septembrim un visu oktobri terminālī nebija neviena kuģa un netika pārkrauta neviena kravas tonna. Tas nozīmē ap 190 dīkstāves dienu.

Gan novembrī, gan decembrī darbība terminālī atkal notiek, tomēr divos mēnešos uzlabot visa gada kravas kopapjoma rādītājus nebūs iespējams.» Situācija kļuva tāda, ka ne pats BCT, ne brīvostas pārvalde nav publiskojuši oficiālos BCT kravu rādītājus ne par 2016., ne 2017. gadu.

Otrkārt, vienlaikus ar sistemātisku kravu kritumu R. Meroni ar savas firmas IAG Industrieanlangen GmbH palīdzību vienlaicīgi caur VTO aizdeva ogļu terminālim 16 miljonus eiro, lai tas varētu atmaksāt banku konsorcijam atlikušo kredīta summu; Indtec Baltic Coal (kā puses BCT akciju īpašniecei) bija pienākums atmaksāt pusi no šī aizdevuma - taču kravu trūkuma apstākļos to nespēja ne ogļu terminālis pats, ne līdzīpašniece Indtec.

Tātad R. Meroni kontrolē esošā VTO ogļu kravas atstāja pie sevis, lai piesārņotu ar ogļu putekļiem Pārventas vidi (nevis atdeva specializētajam meitasuzņēmumam), kamēr BCT apgrūtināja ar arvien pieaugošām parādu nastām.

Ķirbis nobriedis novākšanai

Līdz 2015. gada beigām BCT bija novests tiktāl, ka līguma projektā starp VTO un Indtec bija rakstīts šādi: «Tas ir [līgumslēdzēju] pušu vispārējs uzskats, ka ar saistībām apgrūtināto [50%] BCT akciju tirgus cena šobrīd - un vismaz divas desmitgades ilgā pārredzamā nākotnē - atbilst nullei (faktiskā akciju neto vērtība ir negatīva).»

Taču tāds vērtējums bijis nepieciešams vienīgi tam, lai «tiktu vaļā» no Kuzbasa partneriem. Kā rāda R. Meroni ilggadējā auditora un menedžera Deivida Anstisa sagatavots revīzijas dokuments, uz 2016. gada 4. martu darījums ir bijis pabeigts, un 100% BCT akciju (ar VTO starpniecību) pārgājušas R. Meroni firmas IAG Industrieanlagen kontrolē - to parāda D. Anstisa veiktais novērtējums failā ar nosaukumu IAGSummary.docx (redzams šī raksta attēlu galerijā).

Šajā dokumentā BCT akciju vērtība netiek vairs novērtēta ar 1 eiro, ar nulli vai ar «negatīvu neto vērtību». Te D. Anstiss jau raksta šādi:

«Ja terminālis pats par sevi būtu mazāk vērts nekā €30 milj., tas radītu IAG neto ekspozīciju (grāmatvežu valodā ar to domāta zaudējumu iezīmēšanās IAG Industrieanlagen bilancē - I.L.). Bet, tā kā IAG tagad pieder gandrīz visas parādu atprasīšanas tiesības no BCT, mēs tagad varam izsvērt šo investīciju, skatoties uz termināļa vērtību, nevis A/S Baltic Coal Terminal akciju vērtību.

Termināļa celtniecības izmaksas pārsniedza €75 miljonus, un novērtējumi pēdējos gados uzrādīja ogļu termināļa vērtību virs €60 miljoniem.»

Tātad R. Meroni vadītā pseidomenedžeru komanda, izmantojot «arestētās mantas glabātāja» statusu VTO uzņēmumā, vismaz piecu gadu garumā sistemātiski vārdzinājusi un apkrāvusi ar parādiem 75 miljonus eiro izmaksājušo ogļu termināli, lai beigās to par 1 eiro pārņemtu R. Meroni firmas IAG Industrieanlagen kontrolē.

Savukārt pēdējā pusotrā gadā, kad terminālis savākts, kravu apjoms tajā atkal sācis palielināties – tādu novērojumu var izdarīt no ekonomikas netiešajiem datiem.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Novērtē šo rakstu:

47
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Saskaņas”/KPV LV ārlietu ministra amata kandidāts varētu būt Aivis Ronis

FotoTVNET intervija ar Aivi Roni sākotnēji nelikās aizdomīga, taču, izlasot visu interviju, neviļus uzausa atmiņā Anrija Matīsa intervija atkarīgajam laikrakstam „Dienas Biznesā”, un tad sekoja belziens pa pieri ar trulu priekšmetu. Pieļaujama augsta iespējamība, ka Ronis varētu būt iekļauts „Saskaņas” ēnu kabinetā.
Lasīt visu...

21

„Un tieši šādi cilvēki mums Saeimā ir vajadzīgi...”

FotoMan prasa – kāpēc publiskoju datus par KPV LV kandidāta Māra Možvillo „biznesa” miljona nodokļu parādiem. Šo gribēju cilvēkiem parādīt, lai atver acis –kāda ir realitāte ar visiem pierādījumiem, jo ir tāds labs teiciens - NUMBERS DON'T LIE jeb cipari nemelo, un šeit melns uz balta ir redzams. It īpaši kopā ar Lindas Liepiņas cildinošo tekstu (skat. attēlu) - "un tieši šādi cilvēki mums Saeimā ir vajadzīgi". Nu, kur vairs tālāk? Nu kur?
Lasīt visu...

6

Augstu novērtēju KPV LV valdes uzticību, mani izvirzot par 2. numuru Vidzemes vēlēšanu apgabalā

FotoSveicināti, cienījamie novadnieki un nu jau arī visi Latvijas iedzīvotāji. Mani nebūt nepārsteidza "karstās ziņas" portālā www.pietiek.com. Izlasīju visu, ko nu tur par mani sarakstījuši. Nezinātājam tā bija kā sensācija! Nu kur šitāds krāpnieks uz Saeimu raujas! Pilnīgi aptracis! Tur taču valsts iedzīvotāji uz revolūciju, uz bruņutransportieriem jāsauc! 
Lasīt visu...

18

Ko deputāti varētu uzdāvināt iedzīvotājiem Latvijas simtgadē

FotoVairs tikai daži mēneši līdz Latvijas simtgades atzīmēšanai. Tiek gatavotas grandiozas svinības, tērēti milzīgi līdzekļi svinību organizēšanai. Atbildīgās amatpersonas uzstājas ar patosu pilnām runām par saviem sasniegumiem, atsaucoties uz statistikas rādītājiem, kur viss ir vienkārši - ir tikai cipari, un aiz cipariem slēptās cilvēku ciešanas nav redzamas.
Lasīt visu...

6

Vai es varēšu?

FotoVēlēšanu kampaņu triki vairās no vārdiem “Vai es varēšu?”. Jo zina, ka iebalsosies arī tie, kas par spēju un lietpratības sentimentiem galvu nelauza un iespējas virza pa priekšu spējām. 
Lasīt visu...

21

"Progresīvo” programma: solidaritāte, vienlīdzība un sociālā drošība, bet par aizsardzību ne vārda

Foto"Progresīvo vērtības": Brīvība - Solidaritāte - Vienlīdzība - Daba – Vide. "Progresīvie" sakņojas sociāli atbildīgas demokrātijas tradīcijā.
Lasīt visu...

21

Bailes no patiesības un patiesības korumpētība

FotoMūsdienu Latvijā viena no psiholoģiski traumatiskākajām un sociāli amorālākajām izpausmēm ir bailes no patiesības par dzīves realitāti. Sastopama patiesības konsekventa noklusēšana.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Latvijas politikas asenizators brūķē muti par visiem un visu - bet vai uz šiem jautājumiem sniegs skaidru atbildi?

Vakar atgriezos no Gruzijas, kur kopā ar Gruzijas,...

Foto

Iesniegums LR Ģenerālprokuratūrai par tiesu datu pārpublicēšanu

Ar šo atbilstoši Administratīvā procesa likuma 98. un turpmāko pantu noteikumiem lūdzu sniegt uzziņu par masu informācijas līdzekļa (MIL)...

Foto

"No sirds Latvijai" Saeimas vēlēšanu programma: mēs lepojamies ar mūsu tautas viedumu

Laiks tautas uzplaukumam! "No sirds Latvijai" ir pret valdošo eliti noskaņota konservatīva partija, kas...

Foto

Viss nav slikti, var būt vēl sliktāk

Šis ieraksts nepatiks gan tiem, kam “viss ir slikti”, gan tiem, kam “viss ir labi”, gan mūžīgajiem pesimistiem, kam...

Foto

„Kā lemsiet, tā būs”

Ievadā jāteic, ka aitas labticīgais uzskats, ka vilks jēra ada ir zaudējis vilka tikumu, ir, maigi izsakoties, visnotaļ netālredzīgs un muļķīgs....

Foto

Vārdā nevienu nesauksim, bet kāds kādu reizēm nepieņemami nomelno, un tas rada bažas

Šobrīd, pirmsvēlēšanu laikā, Latvijas informatīvajā telpā novērojami vairāku politisko partiju, to pārstāvju aktīvi...

Foto

Kāpēc no bankas pazuduši visi naudas atmazgāšanas apkarošanas speciālisti?

Pēc ABLV bankas krīzes un valdības, kā arī FKTK darbībām saistībā ar vēlēšanos izskaust riskantos klientus, tostarp...

Foto

Augļotāju roklaižas

Latvijas iedzīvotāji kopš 2008. gada aizvien cieš no dažādu apšaubāmu starptautisku asinssūcēju sindikātu centieniem tos finansiāli iznīcināt. Neskaitāmie centieni ierobežot augļotāju ekonomisko genocīdu ir...

Foto

Miljoni tumsonības ambīcijai jeb nacionālās aptaurētības kumoss

2018.gada 17. jūlijā portāls „Delfi” publicēja svarīgu informāciju: „Ministru kabinets otrdien apstiprināja Kultūras ministrijas (KM) izstrādāto "Nacionālās identitātes, pilsoniskās sabiedrības un...

Foto

Vai lasītājs zina kaut vienu ASV prezidenta rīcību, kura būtu neizdevīga ASV un izdevīga Krievijai?

„Esmu ar mieru riskēt ar savu politisko karjeru, lai pasaulē būt...

Foto

Atklāta vēstule Lato Lapsam

Godātais Lato Lapsas kungs! Ņemot vērā to, ka Jūs esat pats godīgākais, pats taisnīgākais, pats gudrākais, pats neuzpērkamākais un visu zinošākais cilvēks...

Foto

Kad mediķu klātbūtnē mirst cilvēks ar diagnozi, kas atbilst atpalikušām valstīm raksturīgai situācijai

Vakar biju Gulbenē. Tur notika Kapu svētki. Gulbenes pilsētas vecajos kapos kopš februāra...

Foto

Kučinskis nenosauc OIK vainīgos

Pēc "Latvijas Reģionu apvienības" (LRA) rosinājuma šā gada 20. jūnijā Saeima uzdeva Ministru prezidentam Mārim Kučinskim (ZZS) sagatavot ziņojumu, atklājot obligātās iepirkuma...

Foto

Par Daugavpils balkoniem un to remontu

Esam iepazinušies ar masu medijos publicēto stāstu, žēl, ka, pirms publicēt tādu aizskarošu ziņu, netika izteikta vēlme saņemt viedokli un...

Foto

Žurnāls „Ir” esot par atklātību? Apskatieties shēmu, kā tiek paslēpti šī žurnāla akcionāri

Pierādījums, ka žurnāls Ir nav tik nevainīgs, kā iztaisās. Patiesībā, ka tas ir tieši tāds...