Iesaki rakstu: 
Kā jau bija gaidāms, reaģējot uz aptauju rezultātiem un ikdienas vērojumiem, kas liecina, ka vismaz 20% Latvijā dzīvojošo krieviski runājošo atklāti atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu (manuprāt, slēpto atbalstītāju skaits ir kādi 50%, bet ne par to stāsts), kreisie liberāļi vienotā frontē ar „Saskaņu” un par „sabiedriskajiem” dēvētiem gatavināšanas medijiem izvērš kārtējo propagandas melu kampaņu ar motīvu „latvieši paši vainīgi”.
Mūs, latviešus, apvaino par to, ka krievvalodīgos „homo sovieticus” esam saukuši par okupantiem. Taču, kā zinām, tas ir neapšaubāms un neizdzēšams vēsturisks fakts, jo starp krievvalodīgajiem, kuri pēc 1991. gada palika Latvijā, bija daudz PSRS/Krievijas armijas, okupācijas varas represīvo iestāžu - VDK, milicijas, prokuratūras un tiesu sistēmas cilvēku, kuri okupācijas laikā veica represīvās darbības pret latviešu patriotiem un ar militāru spēku nodrošināja okupācijas režīma pastāvēšanu.
Otrkārt, vēl lielākā skaitā Krievijas šovinistiski impēriskā kara atbalstītāju vidū ir civilokupanti un to pēcteči - Krievijas, Baltkrievijas u.c. PSRS reģionu iedzīvotāji, kurus okupācijas vara laikā no 1945. līdz 1991. gadam mērķtiecīgi un sistemātiski pārvietoja uz Latviju, lai ar represīviem līdzekļiem izmainītu mūsu valsts etnisko sastāvu, samazinātu latviešu skaitu to dzimtenē, tādējādi veicot starptautisku noziegumu, kuram nav noilguma.
Treškārt, par okupantiem latvieši gluži pelnīti ir saukuši tikai tos, kas paši kā tādi arī izturas - svin Latvijas okupāciju, demonstratīvi nerunā latviešu valodā, nicinoši izturas pret latviešu kultūru un valsts simboliem (lai atceramies kaut vai PCTVL deputāta Kabanova deguna šņaukšanu Latvijas karogā), iniciē referendumu un virza dažādas likumdošanas ierosmes, lai atjaunotu okupācijas laikā vardarbīgi ieviesto krievu valodas dominējošo lomu okupētajās nekrievu valstīs...
Šie kreisie liberāļi un saskaņieši mums, latviešiem, pārmet, ka šos 30 gadus neesam runājuši krieviski (kas diemžēl ir ļoti tālu no patiesības!) un tāpēc neesam spējuši uzrunāt šo pret neatkarīgu nacionālu Latviju naidīgi noskaņoto kopienu.
Un mums patiešām ir, ko sev pārmest, jo bijām pārāk mīksti un atļāvām šim „krievu pasaules vēzim” pārņemt mūsu organismu. Kas mums bija jādara, un ko mēs nedarījām:
1. No 1991. gada nepārgājām skolās un bērnudārzos TIKAI uz latviešu valodu.
2. Neveicinājām Latvijai naidīgu cilvēku izbraukšanu (dekolonizāciju) no Latvijas.
Starp citu, tūlīt pēc Latvijas valsts atjaunošanas pašvaldības izmaksāja kompensācijas krievu rubļos tiem, kas izbrauca no Latvijas, bet 1992. gada sākumā A.Gorbunovs to aizliedza, bet pēc pāris gadiem E.Repše šos nu jau nevērtīgos krievu rubļus vagonos aizveda uz Krieviju, kaut tos varēja izmantot lietderīgi, atbrīvojoties vismaz no daļas Latvijai nelojālās iedzīvotāju kopienas.
3. Nelikvidējām visus PSRS okupācijas varu slavinošos pieminekļus.
Tajā pašā laikā šie sabiedrības gatavinātāji pat nepiemin to, ka Latvijā no 1988. līdz 1991. gadam darbojās interfronte, kuras rindās bijā vairāk nekā 400 000 Latvijas krievvalodīgo, kuri aktīvi un agresīvi iestājās pret Latvijas valsti un latviešiem.
Vēlāk šī kustība transformējās par PCTVL, kura savukārt „Saskaņā”. Bet, kā tautas paruna saka, „suns met spalvu, ne tikumu”. Interfronti tagad vairs politkorekti nepiemin. Ievadot Google vārdu salikumu „Latvijas interfronte”, atradīsiet tikai vispārīgu un diezgan skopu informāciju.
1920. gadā ģenerālis Pēteris Radziņš rakstā „Japāna un Ziemeļamerikas Savienotās Valstis” analizē šo valstu savstarpējās attiecības un paredz, ka karš starp tām ir tikai laika faktors. Šajā rakstā viņš pievēršas Japānas izveidotajai 5.kolonai Amerikas Savienoto Valstu teritorijā.
Minēšu dažas Radziņa tēzes: „Tā pa 1906. un 1907. gadiem uz Ameriku ir pārceļojoši vairāk nekā 30 000 japāņu. Šī japāņu imigrācija Amerikā bija draudoša priekš amerikāņiem, kādēļ tika izdots likums par ieceļošanas ierobežošanu. Priekš amerikāņiem japāņi ir ārkārtīgi nesimpātiski, jo tie neasimilējas: kur vien tik viņi neieceļo, viņi tomēr paliek pie savas tautības un tā dibina otrā valstī „savu” valsti. Tādēļ Ziemeļamerikas Savienotās Valstis aizliedza ieceļošanu, pret ko Japāna pastāvīgi protestē. Šie ir galvenie berzēšanās iemesli starp Ziemeļamerikas Savienotajām Valstīm un Japānu.”
“Kā Ziemeļamerikas Savienotās Valstis, tā Japāna ļoti labi zina, ar ko tiem nākamībā būs jāved karš, kurš izšķirs, kam faktiski piederēs Klusais okeāns ar visiem viņa ceļiem.”
“…Japāna, pastāvīgi uzkūdot savu tautu pret amerikāņiem un pa to pašu laiku vedot Amerikā gluži otrādu propagandu, - cenošoties pat iestāstīt, ka japāņi esot vislielākie amerikāņu draugi un ka tādēļ Amerikai no Japānas nedraud nekādas briesmas.”
Sanāk kaut kas dīvains no nezinātniskās fantastikas jomas - ja trīsdesmit tūkstoši integrēties negribošie japāņi radīja draudus ASV ar vairāk nekā 200 miljoniem amerikāņu, tad Latvijā, kur iepretī nepilniem 1,5 miljoniem latviešu ir apmēram 400 000 pret Latvijas valsti noraidoši un naidīgi noskaņoti krievvalodīgie, kuru ideoloģisko kondīciju nepārtraukti uztur lielā Krievija ar saviem neierobežotajiem propagandas resursiem un iespējām, pēc kreiso liberāļu ieskatiem nekādu būtisku draudu nav... Vajagot tik sākt ar viņiem runāt krieviski un veidot interesantas programmas TV - tad viss būšot labi.
Man grūti teikt, vai tas ir ideoloģiskais naivums vai apzināta valsts nodevība... Iespējams - gan, gan. Mēs nekad nespēsim saliedēt savu valsti, ja pret Krievijas radīto un uzturēto 5.kolonnu neizturēsimies, kā pret 5.kolonnu. Pret to ir jācīnās ar visiem valstī pieejamiem tiesiskajiem līdzekļiem. Pierunāšana, pielabināšanās un pazemošanās tās priekšā nedos neko citu, kā tikai piešķirs tai lielāku sparu un enerģiju.
* partijas NS Taisnīgums valdes loceklis
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
