Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Apvienības Par labu Latvija (PLL) premjera kandidāts, bijušais satiksmes ministrs, Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers melo. Tieši viņa kā vienīgās valsts amatpersonas un valsts interešu pārstāvja - satiksmes ministra paraksts ir zem 2009. gada 4.martā noslēgtā airBaltic akcionāru sadarbības līguma, kas būtiski mīkstinājis valsts savulaik ar skandināvu lidsabiedrību SAS noslēgto akcionāru līgumu par labu lidsabiedrības vadītājam Bertoldam Flikam piederošajai firmai Baltijas aviācijas sistēmas (BAS).

Ko paveicis Šlesers

Parakstot šo akcionāru līgumu, Šlesers faktiski vājinājis valsts kā lielākās airBaltic īpašnieces (52,6%) pozīcijas, nevis tās spēcinājis, kā pienāktos darīt godprātīgai valsts amatpersonai - satiksmes ministram, kura galvenais pienākums ir ievērot un aizstāvēt valsts intereses.

Šis līgums, ko šodien publicējam, paplašina BAS kā mazākuma akcionāra pilnvaras un pieļauj, ka visa reālā kontrole pār airBaltic ir Flika rokās. Lai arī Šlesers medijos apgalvojis, ka, parakstot līgumu, vadījies pēc tā akcionāru līguma, kas bija slēgts ar iepriekšējo airBaltic īpašnieku SAS, tā nav taisnība. Vairākos būtiskos punktos Šlesera parakstītais līgums ir stiprinājis Flika, nevis valsts pozīcijas. Turklāt jau līgums ar SAS (Fliks 2009.gada janvāri par 47 miljoniem latu nopirka SAS piederošās 47,2% airBaltic akciju) tika kritizēts, kā valsts intereses ierobežojošs.

Šlesers pēc tam, kad Fliks un BAS kļuva par airBaltic īpašnieku, varēja censties noslēgt tādu līgumu, kas privātajam īpašniekam nedotu tik lielu kontroli pār lidsabiedrību. Kā rāda dokumenti, bijušais ministrs ir rīkojies tieši pretēji un vēl vairāk stiprinājis privāta īpašnieka tiesības.

Būtiski ir arī, ka, parakstot Flikam izdevīgo airBaltic akcionāru līgumu, Šlesers, iespējams, pārkāpis kārtību, kādā valsts vārda jāparaksta komerciāli sadarbības līgumi. Proti, esošā kārtība nosaka, ka uz šādiem dokumentiem jābūt arī ministrijas augstākā ierēdņa, valsts sekretāra parakstam. Šlesers šo kārtību nav ievērojis, jo, kā redzams no dokumentu kopijām, līgumu nav parakstījis toreizējais SM valsts sekretārs Nils Freivalds.

Nav izslēgts, ka šis varētu būt iemesls, lai apstrīdētu līguma parakstīšanu vai vismaz Šlesera pilnvaras toreiz, pēdējās dienās, pirms ministra pilnvaru nolikšanas (Ivara Godmaņa valdība krita 2009.gada 20.februārī, Valda Dombrovska valdību Saeima apstiprināja 12.martā) parakstīt līgumu bez valsts sekretāra apstiprinājuma.

Šis airBaltic akcionāru līgums ir konfidenciāls un nekad nav publiskots. Neoficiāli līdz šim kā iemesls tam, kāpēc līgumu nevar nodot atklātībai, skanēja norāde, ka par tā publiskošanu līgumā paredzēts 100 000 latu sods.

Nekā tāda līgumā nav. Tas tikai atklāj, kāpēc Flika nekaunība pēc airBaltic daļu iegādes varēja sist tik augstu vilni, kāpēc viņš atļaujas valsti vazāt aiz deguna, diktēt noteikumus lidostai Rīga un kāpēc, piemēram, aci nepamirkšķinājis varēja melot par airBaltic zīmola pārdošanas darījumu. Tas viss - pateicoties Šleseram.

Galvenie jautājumi, kas rodas, analizējot Šlesera parakstīto līgumu, ir: kura akcionāra - valsts vai Flikam piederošās BAS - interesēs airBaltic līgums parakstīts un kāpēc. Analizējot, ko no BAS interesēs mīkstinātā līguma ieguvis Fliks, izriet secinājums, ka Šlesers ar šāda līguma parakstīšanu pakalpojis airBaltic privātajam īpašniekam. Kāpēc viņš to darījis? Iespējams, ar BAS viņu saista kas vairāk nekā tikai siltās un draudzīgās attiecības ar Fliku. Ņemot vērā arī Flika labās attiecības ar otru PLL līderi Andri Šķēli un žurnāla Ir atklāto, ka Šķēles ģimene kļuvusi par Flika biznesa partneriem [Šķēles ģimenei piederošs uzņēmums Ave Lat Sargs ir līdzīpašnieks BAS piederošajā North Hub Security], iespējams, tomēr ne bez pamata ir versija, ka Fliks airBaltic darījumā ir tikai koša izkārtne, un, ka aiz BAS slēpjas vēl divu īpašnieku - politiķu Šlesera un Šķēles intereses (nauda).

Vienīgais veids, kā valsts pašlaik var īstenot ietekmi airBaltic, ir lidsabiedrības padome, kurā valstij ir 3 vietas, BAS - 2 vietas. Tomēr arī šajā punktā Šlesera parakstītais līgums ir spēris soli pretim Flika kompānijai. Proti, ja iepriekšējais airBaltic akcionāru līgums ar SAS stingri paredzēja, ka valstij pienākas airBaltic padomes priekšsēdētāja vieta, bet privātajam īpašniekam - padomes priekšsēdētāja vietnieka, tad Šlesera parakstītajā līgumā noteikts, ka varbūt arī otrādi. Tas nozīmē, ka faktiski Flikam piederošā BAS var kontrolēt gan visu airBaltic menedžmentu un valdi, gan arī uzraudzīt valdes darbu.

Kāpēc Flika vārtos?

Vēsture: Kā Fliks kļuva par airBaltic īpašnieku?

2008.gada decembra vidū skandināvu lidsabiedrība SAS Latvijas valdībai izteic piedāvājumu iegādāties no valsts airBaltic daļas, lai nodrošinātu vairākumu vai arī, ja valsts to neatbalsta, piedāvā nopirkt sev piederošās daļas.

16.decembī Ivara Godmaņa (LPP/LC) valdība izlemj par atteikšanos no pirmpirkuma tiesībām; Fliks todien publiski atzīst, ka viņam nav naudas, lai pats kļūtu par SAS piederošo akciju pircēju.

18.decembrī Fliks paziņo, ka airBaltic menedžments (Fliks bija valdes priekšsēdis) atpirks SAS piederošās akcijas.

19.decembrī satiksmes ministrs Ainārs Šlesers sūta vēstuli SEB bankai, kurā garantē, ka valstij ir ilgtermiņa intereses airBaltic un, ja vajadzēs, valsts spēcinās airBaltic finansiālo stabilitāti un lems par kapitāla palielināšanu.

2009.gada janvārī Fliks kā privātpersona no SAS par 47 miljoniem latu nopērk airBaltic akcijas Fliks, martā Fliks izveido BAS un iegulda tajā airBaltic akcijas

Šleseram nav taisnība, ka valsts kā airBaltic akcionāre var brīvi mainīt līguma nosacījumus un ka tā ir pašreizējās valdības neizdarība, kāpēc līgums ar BAS ir tāds, kas ierobežo valsts intereses. Taisnība Šleseram ir tikai tik tālu, ka viņa parakstītais akcionāru līgums formāli paredz iespēju vienoties par tā izmaiņām, taču līguma pantam, kas to nosaka ir arī otra puse. Proti, jebkādas izmaiņas Šlesera parakstītajā līgumā var notikt tikai ar abu pušu abpusēju rakstisku vienošanos.

Līgumā skaidri pateikts, ka atbilde par vienas Puses (akcionāra) piedāvātiem grozījumiem otrai Pusei jādod divu mēnešu laikā un, ka pēc grozījumu priekšlikumu piedāvāšanas pusēm nav pienākums vienoties par kādiem šī līguma grozījumiem. Vienkāršā, ne juristu valodā tas nozīmē, ka valsts SM personā kā airBaltic kontrolpaketes īpašniece kaut vai ik dienu var rakstīt un sūtīt Flika piederošajai BAS vēstules ar priekšlikumiem līguma grozījumiem. Fliks ar divu mēnešu termiņu var uz tām atbildēt, taču nekādas sekas tas neizraisa, jo, kamēr Fliks tādiem līguma grozījumiem, kas spēcinātu valsts pozīcijas nepiekrīt, tos nav iespējams veikt.

Ar šo līguma punktu arī skaidrojams, kāpēc šopavasar pēc tam, kad valdība izlēma par airBlatic kapitāla palielināšana no jauna pārslēgtajā akcionāru līgumā, valstij tā arī neizdevās panākt jebkādus grozījumus, kas stiprinātu tās ietekmi airBaltic valdē. Vienīgā izmaiņa Šlesera parakstītajā līgumā, kurai pēc Satiksmes ministrijas sniegtās informācijas Fliks piekrita, bija grozījumi vienā līguma punktā par sabiedrības valdi, nosakot, ka četru valdes locekļu vietā airBaltic ir viens valdes loceklis.

Liela jēga no Flika piekrišanas šādiem grozījumiem nebija, jo Šlesera parakstītā līguma nākamais punkts par uzņēmuma valdi nosaka, ka tiesības nominēt kandidātu valdei ir tikai BAS. Lai arī, Valda Dombrovska valdībai aprīlī lemjot par 15,6 miljonu latu ieguldīšanu airBaltic pamatkapitālā, Fliks bija mutiski piekritis priekšlikumam grozīt akcionāru līgumu, paredzot, ka valstij ir veto tiesības nominēt valdes locekli, vēlāk Fliks tam nepiekrita. Rezultātā Fliks kā BAS vienīgais īpašnieks sevi arī nominējis par vienīgo airBaltic valdes locekli.

Šlesera parakstītais līgums ir paplašinājis airBaltic valdes pilnvaras un kontroli pār visiem lielākajiem lidsabiedrības darījumiem nodevis Flika rokās. Bez valsts kā lielākā īpašnieka akcepta Fliks var slēgt būtiskus, līdz 10 miljoniem eiro vērtus līgumus, tos izbeigt vai grozīt, lai arī SAS līgums noteica, ka valde var izlemt par līgumiem līdz 1 miljonam dolāru. Turklāt SAS līgums ierobežoja arī valdes pilnvaras bez padomes akcepta lemt par izdevumiem un investīcijām, kas ir lielākas par 3 miljoniem dolāru. Šāda punkta Šlesera parakstītajā līgumā vispār nav.

Vēl būtiski, ka bez saskaņošanas ar padomi Fliks kā valde var lemt arī par airBaltic floti, turklāt ne tikai par gaisa kuģu iegādi, bet arī atsavināšanu (pārdošanu), kā arī lidmašīnu nomu. Tas nozīmē, ka Fliks vienpersoniski kādā jaukā dienu var izlemt par airBaltic lidmašīnu pārdošanu vai iznomāšanu, piemēram, kādai jaunai lidsabiedrībai Lietuvā un valsts kā lielākais akcionārs par to neko pat nezinās, jo ar padomi (vienīgā institūcija, kurā ir valsts pārstāvji) šāds lēmums nav jāsaskaņo.

Vai Dombrovska lēmums vērsties Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu izvērtēt Šlesera parakstītā līguma atbilstību valsts interesēm ir nopietni izsvērts, un vai tas nesīs augļus? Formāli raugoties Škesera rīcībā, vienpersoniski, bez valdības akcepta parakstot airBaltic akcionāru līgumu, likumu pārkāpumu nav. Turklāt nevienā valsts politikas dokumentā nav definēts, kas ir valsts intereses lidsabiedrībā airBaltic.

Tāpēc ļoti iespējams, ka prokuratūras pārbaude, kuru tā sākusi par Dombrovska iesniegumu, beigsies bez rezultāta. Tiesa, tā tas būs, ja vien prokuratūra līguma vērtēšanai nepieies plašāk, nekā Dombrovskis norādījis savā iesniegumā, kuru daļēji varētu nodēvēt par premjera priekšvēlēšanu cīņu kārti.

Dokumenti

FotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFotoFoto

Dokumenti

FotoFotoFoto

Dokumenti

FotoFoto

Novērtē šo rakstu:

0
0

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

FotoTieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.
Lasīt visu...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc kulturālas spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Uzmācīgie IRši

Pagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”...

Foto

Tas, ka cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

Pazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara...

Foto

Vai esi gatavs pievienoties MeriDemokrātiem?

Ļoti skumji, nē - sāpīgi redzēt, kā pasaule jūk prātā. Burtiski! Romas pāvests sludina politisku vājprātu, psihopātu kliķe okupējusi Kremli Krievijā,...

Foto

Krūšturis, spiegi un ietekmes aģenti

Kārtīgam padomju produktam ir pazīstamas anekdotes par padomju spiegu Štirlicu, kuru, pastaigājoties pa bulvāri Unter Den Linden zem Berlīnes liepām, nodod pie krūts...

Foto

Sistēmiskā "pareizuma" vieta atbrīvojas

Pēdējo mēnešu mediju refleksijas uz notikumiem politikā veido dīvainu dežavū sajūtu. Lai kā negribētos būt klišejiski banālam, jāteic, ka vēsturei ir cikliskuma...

Foto

Partnerības regulējums stāsies spēkā, tad arī korupcija noteikti mazināsies

Šodien Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijā uzklausījām Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) un Sabiedrības par atklātību...

Foto

Man izteiktās apsūdzības piesegšanā ir meli

Patiesi sāpīgi bija lasīt, ka Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) padome izsaka man neuzticību un prasa atkāpšanos. Īpaši sāpīgi –...

Foto

Tā nauda pati iekrita aploksnēs, un tā nebija mūsu nauda, un par aploksnēm mēs neko nezinām, un mūsu darbinieki bija priecīgi saņemt tik mazas algas, kā oficiāli deklarēts!

Reaģējot uz partijas Vienotība biroja bijušā darbinieka Normunda Orleāna pārmetumiem partijai, kas publicēti Latvijas medijos, Vienotība uzsver – partijā nekad nav maksātas aplokšņu algas, un tā stingri iestājas pret...

Foto

Aicinu Saeimas deputātu Smiltēnu pārcelties dzīvot uz Latgali

„Apvienotā saraksta” mēģinājums "uzkačāt" savu reitingu pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām izskatās vienkārši nožēlojami. Neiedziļinoties nedz manu vārdu būtībā,...

Foto

Krievijas apdraudējuma veidi Latvijai 2024. gadā

Pēdējā laikā saasinājusies diskusija par to, kādi militāri riski pastāv vai nepastāv Latvijai. Nacionālie bruņotie spēki (NBS) ir izplatījuši paziņojumu,...

Foto

„Sabiedriskā” medija paustais, ka akadēmijas vadība par kādiem pasniedzējiem ir saņēmusi sūdzības gadiem ilgi, neatbilst patiesībai

Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmija (JVLMA) ar vislielāko nopietnību attiecas...

Foto

Vai Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās izraisīs būtiskas pārmaiņas sabiedrisko mediju politikā?

Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekles Sanitas Uplejas-Jegermanes atkāpšanās norādīja uz divām lietām. Pirmā –...

Foto

„Rail Baltica” projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās

Rail Baltica projekta problēmu risinājums labākajās ierēdņu tradīcijās. Vispirms izveidojam tematisko komisiju, kur gudri parunāt un pašausmināties....

Foto

Es atkāpjos principu dēļ

Šodien, 2024. gada 5. martā esmu iesniegusi Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) paziņojumu par amata atstāšanu pēc pašas vēlēšanās. Saskaņā ar...

Foto

Nacionālā apvienība rosina attaisnoto izdevumu slieksni palielināt līdz 1000 eiro

Nacionālā apvienība (NA) rosina palielināt gada ienākumu deklarācijā iekļaujamo attaisnoto izdevumu limitu no esošajiem 600 eiro...

Foto

Mūsu modeļa krīze

20.gadsimtā pasaule pārdzīvoja vairākas modeļu krīzes – 1917.gada revolūcija bija konservatīvisma krīze (turklāt ne tikai Krievijā), Lielā depresija bija liberālisma krīze, Aukstā kara beigas...

Foto

Pret cilvēku apkrāpšanu – moralizēšana, bet pret politiķu atdarināšanu – kriminālsods

Uzmanību piesaistīja divi ziņu virsraksti. Abi saistīti ar krāpniecību. Taču ar to atšķirību, ka vienā...

Foto

Sakāve un “viens idiots” – ielas nepārdēvēs

Latvijas Universitātes padomes loceklis Mārcis Auziņš ar Mediju atbalsta fonda finansējumu Kas jauns[i] vietnē publicējis viedokli par krievu imperiālistu Andreja Saharova,...

Foto

Nedrīkst Ropažu pašvaldības finanšu problēmas risināt uz darbinieku rēķina

Jau kādu laiku cirkulē baumas, ka tiek organizēta Ropažu novada domes esošās varas nomaiņa. Šīs runas sākās...

Foto

Vai līdz rudenim gaidāms pamiers?

Drīzumā varēs noskaidrot, cik lielā mērā ir patiesas sazvērestību teorijas attiecībā uz Zeļenska un Baidena nerakstītajām sadarbībām. Šo teoriju ticamība izgaismosies tad,...

Foto

Kā saimnieks pavēlēs, tā runāsim! Galvenais - nedomāt!

Portālā Pietiek.com kādu laiku atpakaļ atļāvos publicēt pārdomas par ASV, Izraēlu. Biju pārsteigts, cik daudzi cilvēki lasa šo...