Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā
Foto

2016.gads - miljonāru galvgalis nemainīgi stabils

Daiga Kiopa, Lursoft IT valdes locekle
24.11.2016.
Komentāri (0)

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lursoft, iesaistoties ikgadējā miljonāru saraksta veidošanā, arī šogad apkopojis Latvijas uzņēmumu 2015.gada pārskatos norādīto informāciju, kura izvērtēta, ņemot vērā privātpersonām reģistrētās kapitāldaļas Latvijas uzņēmumos.

Papildus tam uzņēmums Laika Stars novērtējis arī šīm personām piederošo uzņēmumu vērtību – piemēram, sīkāk analizējot uzņēmumu finanšu rādītājus, kā arī nozari, kurā strādā uzņēmums, lai tādejādi objektīvāk varētu noteikt uzņēmējam piederošo uzņēmumu, kopējo īpašumu apjomu.

Jāatzīmē, ka TOPa veidotāju rīcībā nav pieejama visaptveroša informācija par personai piederošajiem īpašumiem (tai skaitā ārpus Latvijas robežām, piemēram, ofšoros), tādēļ jāatceras – TOPs tiek sagatavots, tikai balstoties uz publiski pieejamiem un juridiski ticamiem avotiem.

Miljonāru saraksta galvgalis arī šajā gadā nerada lielu pārsteigumu, jo pirmajās pozīcijās, pateicoties ilggadējam un stabilam peļņas pieaugumam, vēl aizvien stingri turas banku sektora miljonāri. Šoreiz 1.-3.vietā attiecīgi ierindojas Oļegs Fiļs, Ernests Bernis, Leonīds Esterkins, bet 5.vietā - Arkādijs Suharenko.

Jāteic gan, ka pēc pāris gadiem ir iespējama miljonāru TOPa līderu maiņa. Pamats šādām prognozēm balstīts uz vairākiem apsvērumiem.

Pirmkārt, banku sektors pašlaik piedzīvo zināmas pārmaiņas. Bankām tiek veikta aizvien stingrāka uzraudzība – tiek izvirzītas papildu prasības gan starptautiskā, gan nacionālā līmenī – piemēram, saistībā ar noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanu, patiesā labumu guvēju noskaidrošanu, “zini savu klientu” pienākuma ievērošanu, klientu veikto darījumu papildus kontroli, tai skaitā papildus prasības nerezidentu apkalpošanā utml. Šādu prasību izvirzīšana bankām liek atvēlēt papildus resursus šo normu izpildei un pārkārtot iekšējās kontroles procedūras.

Savukārt prasību neizpildes gadījumā gan bankām, gan to amatpersonām paredzētas stingras soda sankcijas, kuru apmērs var sasniegt pat vairākus miljonus eiro. Tādēļ arī iespējams, ka šajā sektorā peļņas pieaugums turpmākos gados varētu vairs nebūt tik straujš. Pašlaik publiskotie 2016.gada pirmā pusgada banku peļņas rādītāji gan vēl uzrāda peļņas pieauguma inerci.

Swedbank peļņa bija 47,65 miljoni eiro, kas ir par 14,5% mazāk nekā 2015.gada attiecīgajā periodā. Otrajā vietā ierindojas ABLV Bank, kuras peļņa bija 45,301 miljons eiro, kas ir par 4,3% vairāk nekā pirms gada, savukārt Rietumu banka nopelnījusi 45,197 miljonus eiro, kas ir par 21,2% vairāk.

Šajā gadā TOP 4.vietā sevi pieteicis uzņēmuma Mikrotīkls līdzīpašnieks Arnis Riekstiņš, kas jau vairākus gadus atrodams miljonāru TOP desmitniekā. Uzņēmums šogad plašākā sabiedrībā guvis pozitīvu publicitāti, ziedojot 1 miljonu eiro Bērnu slimnīcai un Latvijas Universitātei. Jāteic, ka bezvadu interneta maršrutēšanas iekārtu un programmatūras izstrādes kompānijas Mikrotīkls peļņa 2015.gadā patiešām ir bijusi rekordaugsta – 61,36 milj. EUR un, salīdzinot ar 2014.gadu, tā pieaugusi par 78.4%. Līdz ar to 2015.gadā šis uzņēmums ir otrs lielākais pelnītājs aiz valsts kapitālsabiedrības Latvenergo. Mikrotīkls nenoliedzami ir viens no Latvijas eksportspējīgākajiem uzņēmumiem, jo lauvas tiesu no gūtas peļņas uzņēmums gūst ārvalstu tirgos savu produkciju eksportējot, par ko pelnīti saņēmis arī vairākas atzinības un balvas.

Izvērtējot miljonāru TOPu, secinām, ka pēdējos gados sekmējies dažādās nozarēs strādājošiem uzņēmējiem – farmācija, būvniecība, darbība ar nekustamajiem īpašumiem, azartspēļu bizness, kā arī loģistikas un kokapstrādes nozares.

Ja paraugāmies uz 2015.gada TOP pelnošāko uzņēmumu sarakstu un no tā izslēdzam valsts un pašvaldību kapitālsabiedrības, tad, paraugoties uz Latvijas uzņēmējdarbības nozarēm, kuras TOPā pārstāvētas, un salīdzinot šos datus ar miljonāru sarakstu, gūtie rezultāti pārsteigumus nerada.

Šajos sarakstos ir vērojamas vairākas līdzīgas tendences – plaši pārstāvēta finanšu pakalpojumu sfēra (banku sektors), azartspēles, vairumtirdzniecība, degvielas mazumtirdzniecība, mežizstrāde, būvniecība un loģistikas nozare. Jāatzīst, ka Latvijas pelnošāko uzņēmumu galvgalī vēl aizvien ir liels uzņēmumu skaits, kuriem kā kapitāldaļu īpašnieki ir reģistrēti ārvalstu investori – piemēram, AS 4finance, AS Rimi Latvia, SIA Kronospan Riga, AS Uralchem Trading, AS Tele2.

Vēl šajā gadā, gatavojot miljonāru sarakstu, papildus izvērtējām, kādās juridiskajās adresēs reģistrēti miljonāriem piederošie uzņēmumi. Statistika parāda, ka gandrīz 87% no šiem uzņēmumiem reģistrēti Rīgā vai Pierīgas reģionā, Kurzemē atrodami nedaudz vairāk nekā 6%, Zemgalē – 5%, savukārt Vidzemē un Latgalē – tikai pa 1%. 

Novērtē šo rakstu:

0
2

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...