Kādēļ Maizītim ir piekļuve valsts noslēpumam, ja viņš "dzer, līdz krīt" ar cilvēku, kas ir klaji nelojāls valstij?
Lainis Reiniks15.05.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kādā jaukā maija vakarpusē, pastaigājoties pa Ģertrūdes ielu centra virzienā, attāli pretim soļoja, kāds omulīgs vīrs melnā pavasara trencī, uzvalkā un ar brūnu ādas portfeli rokā. Jā, tas bija bijušais ģenerālprokurors un tagadējais SAB vadītājs Jānis Maizītis. Viņš mierīgi iesoļoja Ģertrūdes ielas 39. nama kāpņu telpā, taču pirms tam rūpīgi nopētīja, vai nav kāda aste ar kameru. Ar to arī viss mans netiešais novērojums beidzās, jo es turpināju soļot baznīcas virzienā.
Mani gan nelika mierā viens fakts, kas ir Ģertrūdes ielas 39 nams, jo atzīsiet, pašā centrā skaists atjaunots nams, rada vismaz pāris jautājumus. Uz to man palīdzēja atbildēt Google. Skaidrs ir viens, ka tur ir reģistrēts „n” skaits firmu un māja nepieder vietējiem, taču daudz rūpīgāku analīzi ir veicis autors rakstā par Maizīša „ofšordzīvokli”: „Maizītis nav „pamanījis”, ka viņam dzīvokli izīrējušās SIA mātesfirmas direktore medijos saistīta ar Meksikas narkokarteļa naudas atmazgāšanu”.
Attīstot fabulu tālāk, autors savulaik noskaidroja, ka Latvijā reģistrētā SIA „Dekoruss”, no kuras arī specdienesta vadītājs īrē savu mitekli, ir saistīta ar kādreizējo „Ogres komercbankas” īpašnieku Artūru Jeresjko, kuram, protams, ir atkal savas saiknes ar visādiem „fruktiem” Krievijā.
Sazvērestību teoriju piekritēji droši vien jau tagad visdziļākajā pārliecībā tic, ka Maizītim un viņa vadītajam Satversmes aizsardzības birojam (SAB) uzticēties var tikai plānprātiņi vai valsts nodevēji. Taču ir vērts atcerēties, ka SAB nav Maizītis un Maizītis gluži nav SAB.
Specdienesta vadītājs nāk no Cēsīm un savulaik absolvējis LVU Juridisko fakultāti. Tolaik, lai izsistos tautās ar jurista izglītību, tomēr bija jābūt „nedaudz” saistītam ar dienestiem, un nebūtu melots, ka gandrīz visi tā laika Juridiskās fakultātes studenti izgāja cauri Inzelberga kabinetam, kas atradās aiz garderobēm (ap 1981.gadu Inzelbergs no VDK aizgāja strādāt uz LVU par rektora palīgu).
Maizītis pēc absolvēšanas sekmīgi iekārtojās Latvijas PSR Iekšlietu ministrijas Valmieras starprajonu izmeklēšanas nodaļā par vecāko izmeklētāju un tur grozījās līdz pat 1991.gadam. Tālākās omulīgā vīreļa gaitas ir visai labi zināmas – virsprokurors, ģenerālprokurors, prezidenta padomnieks un SAB vadītājs.
Pa šiem gadiem viņam ir izdevies sevi diskreditēt vairākkārt, visi zina, ka Jānim patīk „ieraut”, un, lai to darītu, reizēm ir nepieciešama kompānija. Viena šāda epizode bija pirms pāris gadiem februārī, kura publiski sabiedrībai nav zināma. Taču tajā ziemīgajā februāra vakarā Maizītis ar bijušo SAB darbinieku Arnoldu Babri faktiski izkrita no mašīnas laukā, jo bija tik labi ņēmuši dārgus dzērienus, ka kājas jau bija atņemtas.
Dzert jau var, taču savdabīga bija izvēlētā Maizīša kompānija, jo Arnolds Babris, būdams izbijis specdienesta darbinieks, ir viens no aktīvākajiem Latvijas diskreditētājiem Kremļa propagandas medijos, kā arī pilda Krievijas vēstniecības un Maskavas nama ietekmes aģenta funkcijas, roku rokā ar pārējām Kremļa atraugām partijām LKS, Saskaņu un virkni vietējo Maskavas propagandistu.
Ja jau ik pa laikam tiek baumots, ka atsevišķiem deputātiem vai valdības locekļiem netiek piešķirta pielaide valsts noslēpumam par to, ka viņi ir tiekas ar vienu vai otru nevēlamu personu, kādēļ tad pašam Maizītim ir piekļuve valsts slepenumam, ja viņš dzer kopā ar cilvēku, kas ir klaji nelojāls valstij? Turklāt Maizītis turpina bez problēmām īrēt dzīvokli no apšaubāmas firmas ar apšaubāmiem sakariem, bet mūsu sabiedrības acs (mediji) par to neliekas nezinis.
Vai tik šis nebūs kārtējais gadījums, kad roka roku mazgā...
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
