„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu
PIETIEK17.04.2024.
Komentāri (43)
Iesaki rakstu: 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Sabiedrības integrācijas fonds
Gada laikā Sabiedrības integrācijas fondā dažādu programmu projektu konkursos vidēji iesniedz ap 750 projektiem, no kuriem tiek apstiprināti ap 400. Kopš 2018. gada SIF izveidots jauns projektu pieteikumu dizains, lai atvieglotu projektu iesniegšanu, padarītu skaidrāku un caurspīdīgāku visu konkursa posmu no iesniegšanas, vērtēšanas, līdz rezultātu paziņošanai. Līdz ar to visiem projekta iesniedzējiem ir vienādas prasības un pārbaužu process, ja projekts tiek apstiprināts, to jārealizē atbilstoši pašu iesniegtajam projekta pieteikumam un programmas mērķim.
Mediju atbalsta fonda konkursu SIF administrē no 2017.gada. Pēdējos 4 gadus mediju atbalsta konkursi norit pēc vienotas pieejas. Kultūras ministrija kopā ar Mediju konsultatīvo padomi un Sabiedrības integrācijas fondu izstrādā Mediju fonda nolikumu, kuru izskata un apstiprina SIF Padome (tā sastāv no 10 cilvēkiem, tai skaitā 4 NVO pārstāvjiem, viens no tiem mediju jomas pārstāvis), uzreiz pēc tam tiek izsludināts konkurss un sagaidīti projekta pieteikumi. Projektu pieteikumu atbilstību administratīviem atbilstības kritērijiem sākotnēji izvērtē SIF darbinieki, tālāk novirza projektus vērtēšanas komisijas locekļiem - 10 mediju akadēmiskās jomas pārstāvjiem, pieredzējušiem un cienītiem mediju jomas speciālistiem, kas paši ar medijiem tiešā veidā nav saistīti. Kad šie eksperti jeb vērtēšanas komisijas locekļi projektus izvērtējuši, tiek sagatavots vērtēšanas komisijas ziņojums, kas ietver gan komentārus, gan attiecīgo projektu punktu skaitu un sarakstu, kā projekti pēc punktiem secīgi sarindojas. Šo vērtēšanas komisijas ziņojumu tālāk skata un apstiprina Sabiedrības integrācijas fonda Padome.
Mēs – Sabiedrības integrācijas fonds - esam atbildīgi, lai valsts budžeta līdzekļi tiktu izlietoti tam paredzētajam mērķim, tādēļ projektu uzraudzības standarta procedūras ietvaros tiek veikta projektu īstenošanas vērtēšana, pēc projekta noslēguma atskaites iesniegšanas SIF veic katra projekta saturiskās un finanšu atskaites izvērtēšanu, tiek izvērtēta projekta realizācijas atbilstība konkursa nolikuma prasībām un atbilstība apstiprinātajam projekta pieteikumam. Ja tiek konstatētas neatbilstības, tad mums ir pienākums neatbilstoši izlietotos valsts budžeta līdzekļus atprasīt. Lēmums par valsts finansējuma piešķiršanu vai tā atmaksas prasība ir administratīvais akts, kas ir apstrīdams administratīvajā tiesā, tāpēc jebkuram argumentam ir jāiztur arī potenciālā tiesas procesa kritika.
Kopš 2018.gada kopā ir bijušas 10 reizes, kad izvērtējot projekta atskaites MAF projektos konstatētas neatbilstības tā īstenošanā, līdz ar to bijušas neattiecināmās izmaksas. Kā, piemēram, 2018. gadā mediju projektu īstenotāji valsts budžetā atmaksāja 13,4 tūkstošus, bet 2022. gadā 18,8 tūkstošus.
Šobrīd notiek Re:Baltica projekta gala atskaites izvērtēšana. Gala atskaites datums ir zināms gadu iepriekš, kad projekta īstenotājs slēdz līgumu ar Sabiedrības integrācijas fondu. Re:Baltica projekta gala atskaiti iesniedza šā gada 11.martā. Atšķirībā no medijiem, kas var brīvi izvēlēties, kad tiek publicēta kāda informācija, mums kā valsts iestādei ir krietni vien mazākas elastības iespējas, īpaši tad, ja atskaites datums ir ietverts līgumā. Šobrīd projektu gala atskaišu izvērtēšanas process iet savu ierasto gaitu. Tomēr, ņemot vērā partijas Latvija pirmajā vietā 2024.gada 7. februārī rakstīto iesniegumu, mūsu institucionālajai pārzinei Ministru prezidentei un Saeimas pieprasījuma komisijai, kurā ir lūgums skaidrot Re:Baltica projektā "Šķelšanās" 4.sērijas satura atbilstību konkursa nolikumam un projekta pieteikumam, esam piesaistījuši mediju jomas ekspertus viedokļa sniegšanai, jo šāds izvērtējums prasa dziļāku mediju jomas kompetenci, kā tikai administratīvu projekta uzraudzību, kāda ir Sabiedrības integrācijas fonda speciālistiem.
Ir atlikušas dažas dienas līdz gala lēmuma pieņemšanai par publiskā finansējuma izlietojumu, tomēr šobrīd līdz galam nesaprotamu iemeslu dēļ tiek apšaubīta iestādes un ekspertu objektivitāte lēmumu pieņemšanā, kā arī izdarīts spiediens uz iestādes darbiniekiem un vērtēšanas ekspertiem. Mēs vēlamies izteikt publisku nosodījumu šādai nepamatotai rīcībai, jo publiskajā telpā īsi pirms lēmuma pieņemšanas nekorekti tiek jaukta projekta konkursa nolikuma prasību ievērošana ar mediju brīvības ietekmēšanu, par kuru mēs kā Sabiedrības integrācijas fonds vienmēr esam iestājušies un turpināsim to darīt.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
